Baltijas jūra īpatnēja ar to, ka tās ekoloģiskā sistēma ir sevišķi jutīga pret cilvēku izraisītām tehnogēnām avārijām. Īpaši tas sakāms par naftu un tās produktu nokļūšanu jūrā.
Baltijas jūra īpatnēja ar to, ka tās ekoloģiskā sistēma ir sevišķi jutīga pret cilvēku izraisītām tehnogēnām avārijām. Īpaši tas sakāms par naftu un tās produktu nokļūšanu jūrā. Nav svarīgi, vai tas noticis kuģu katastrofu, naftas ieguves vai tās pārkraušanas dēļ. Lielākā šāda veida katastrofa, kurā bija minēta Baltijas jūra un Ventspils, saistīta ar šajā pilsētā uzpildīto tankkuģi, kas, pārlūstot uz pusēm, nogrima pie Spānijas krastiem. Bail pat iedomāties, kas būtu noticis, ja kuģa korpuss neizturētu, piemēram, netālu no kādas Baltijas jūras valsts piekrastes. Tieši pēc šā negadījuma tika pieņemts lēmums turpmāk Baltijas jūrā neatļaut kuģot vienkorpusa tankkuģiem. Pēdējos gados arvien lielāka interese tiek izrādīta par naftas iegulu izmantošanu Baltijas jūras piekrastes zonā. Šajā sakarā varam atcerēties arī to, ka iespējamo naftas iegulu dēļ jau gadiem “buksē” Latvijas un Lietuvas jūras robežas nospraušana.
Pašlaik aktuālākas saistībā ar naftas iegūšanu ir attiecības starp mūsu dienvidu kaimiņu un Krieviju. Lieta tāda, ka Krievijas anklāva – Kaļiņingradas – piekrastē naftu jūrā iegūst jau vairākus gadus. Šonedēļ bez īpašiem panākumiem beigusies Lietuvas un Krievijas kopīgās vides aizsardzības komisijas trešā sēde. Pusēm neizdevās panākt kompromisu jautājumā par naftas atradņu D – 6 potenciālā ekoloģiskā kaitējuma atlīdzību. Atradnes atrodas netālu no Kuršu kāpām, kas Lietuvai ir nozīmīgs objekts tūrisma industrijā. Krievijas delegācijas vadītājs, kas ir dabas resursu ministra vietnieks, paudis viedokli, ka jautājumi, kas saistīti ar jūras piesārņojuma novēršanu un iespējamā kaitējuma atlīdzināšanu, jārisina pavisam citai – Transporta – ministrijai. Tajā pašā laikā Dabas resursu ministrijas kompetencē ir tikai divpusējās sadarbības jautājumi. Savukārt Lietuvas Vides ministrija aizstāvējusi viedokli, ka visi šie jautājumi jāreglamentē vienā dokumentā.
Te būtu jāatgādina, ka pirms gadiem, kad lietuvieši bija pieņēmuši lēmumu Būtiņģes naftas terminālu būvēt tikai pāris kilometru no Latvijas robežas, mūsu iebildumiem viņi vienkārši “uzšķaudīja”. Tāpat kā līdz pat šim brīdim viņi nav izrādījuši īpašu vēlmi slēgt kaut kādus starpvalstu līgumus par kompensācijas mehānismiem un apjomiem naftas noplūdes gadījumā. Jāpiebilst, ka tādas jau ir notikušas un visvairāk cietusi Kurzemes piekraste. Mūsu dienvidu kaimiņi interesi par vides aizsardzību izprot visai vienpusēji. Līdzīgi kā ar Būtiņģes naftas terminālu viņi nav izrādījuši nekādu īpašo vēlmi sadarboties jautājumā par iespējamo radioaktīvo atkritumu glabātavas būvniecību netālu no Latvijas robežas. Par labām kaimiņu attiecībām tas nekādi neliecina.
