Vasarā, kad sazaļojuši koki, kuros kaķiem tik ļoti patīk uzrāpties, un sadīguši suņu iemīļotie mauriņi, daudzi dzīvnieciņi dienas pavada izolatorā Helmaņa ielā 8.
Vasarā, kad sazaļojuši koki, kuros kaķiem tik ļoti patīk uzrāpties, un sadīguši suņu iemīļotie mauriņi, daudzi dzīvnieciņi dienas pavada izolatorā Helmaņa ielā 8. Tie gaida savus saimniekus, kas ļautu izbaudīt siltā gadalaika priekus, bet rudenī dotu patvērumu no lietiem un vējiem siltā mājoklī.
Šīs divas kaķu meitenītes vēl pavisam maziņas, bet jau bez mammas. Mincīši ilgojas pēc mājām un rotaļlietām, jo drīz pienāks laiks, kad jāsāk trenēties peļu ķeršanā un kokos kāpšanā. Dzīvnieciņi labprāt būtu jauki rotaļu biedri arī dzīvoklī.
Uz patversmi kartona kastē atceļojusi vesela ģimene. Visi septiņi ir melni un demonstrē savu delverīgo dabu, tiklīdz kādu paņem rokās, bet pagaidu mājoklī bariņš taisa īstu jampadraci. Visi būs lieliski peļu junkuri, jo rotaļājoties jau tagad lielās ar saviem nadziņiem un izveicību.
Stalts, cēls un intelektuāls – tāds ir šis sudraba krāsas runcis, kas uz cilvēkiem raugās ar pieklājīgu un gudru skatienu. Ļauj sevi paņemt rokās un prot pozēt fotogrāfam. Savu izmēru dēļ būs citu sugasbrāļu un pat suņu cienīts jebkurā sētā, jo ir īsts “direktors”, gan pēc uzvedības, gan stājas.
Uz ielas noķertā kaķene savā pagaidu miteklī laidusi pasaulē trīs jaukus bērneļus. Mamma gan ir piesardzīga un nelabprāt kontaktējas ar cilvēkiem. Turpretī mazuļi ir ļoti aktīvi un nav atturami no blēņošanās būrī.
Mierīgu un pieklājīgu saimnieku gaida mazais pūkainais melnītis. Kaķēns apveltīts ar labsirdīgu skatienu un pacietīgi sēž būrītī. Līdz ko mazuli paņem rokās, tas sāk “runāties” ar ciemiņu. Varbūt viņa stāstus kāds vēlēsies klausīties arī savās mājās?
Bez ģimenes palikuši trīs kollija jauktenīši, kurus uz patversmi atgādājusi kāda sirma kundze. Rudā sunīte ir lielāka par melno puiku un mazo māsiņu. Visi trīs kucēni reti kad sēž mierīgi, jo prāts nepārtraukti nesas uz draiskošanos. Rudajam patīk spēlēties ar cilvēkiem, bet melnie suņuki ir pieklājīgāki un ciemiņus sveicina, aplaizot tiem rokas.
Ja mājās nepieciešams aktīvs un atraktīvs mīlulis, nav labāka kandidāta par jaukteni Dimku. Suņupuika gan ir mazliet bailīgs, bet nekautrējās izrādīt savus talantus – viņš māk stāvēt uz pakaļkājām un sev patīkamiem cilvēkiem dāvā īstu smaidu, ar ko izceļas patversmē mītošo zvēriņu vidū. Turklāt puikam ir skaļākā balss visā kompleksā.
Šis suns nav liels, aptuveni kaķa augumā. Tas lepojas ar lokainu kastaņkrāsas kažoku un ir ļoti mierīgs. Pret cilvēkiem izturas pieklājīgi atturīgi, ir nopietns un gudrs dzīvnieks. Iespējams, pēc vētrainiem piedzīvojumiem kaimiņu pļavās tas nevar atrast savas mājas (tam bijusi kakla siksna). Pirmajās patversmē pavadītajās dienās sunītis bija saskumis, bet nu sāk atgūt dzīvesprieku.
Vilku suņupuika īsi pirms svētkiem atrasts vientuļš Jelgavas pils apkārtnē. Suns ir pieradis pie cilvēkiem un sirsnīgi sveicina katru apciemotāju. Dzīvniekam ļoti patīk mazi bērni, un tiem viņš dāvā visu savu uzmanību.
Jau trīs nedēļas patversmē saimnieku gaida amerikāņu buldoga kucīte, kuru atvedusi policija. Sunīte ir ļoti labsirdīga un draudzīga. Kad apārstēs ādas kaiti, tā būs gatava kļūt par labāko draudzeni jebkurā ģimenē.
Nelielā, bet ļoti dzīvelīgā Zuze jau bija atradusi gādīgu saimnieci. Turklāt sunīte draudzīgi sadzīvoja ar dzīvokļa biedru kaķi. Diemžēl saimniece saslima un vairs nespēja par dzīvnieku parūpēties, tādēļ Zuze meklē sev jaunas mājas.
Kāds iereibis vīrs uz patversmi atnesa šo rudo vilku jaukteni, kuru dēvēja par Aldi. Dzīvnieks ir jauns, spēcīgs un ļoti sportiskas miesas būves. Noteikti pat mājas pagalma vistālākos stūrus sasniegtu ātrāk par visiem! Labsirdīgie, bet nopietnie sejas vaibsti nerada šaubas par dzīvnieka uzticību nākamajam saimniekam.
Ļoti dzīvespriecīgā aptuveni gadiņu vecā sudraba krāsas kucīte ar melnu purniņu ir izteikti komunikabla būtne, jo sāk “runāties” ar katru, kas tai tuvojas.