Pārdomas par jaunā gada pirmās nedēļas notikumiem.
Centrālais notikums ir jautājums par Zemessardzes lomu Daiņa Peimaņa slepkavībā. Tajā apvaino zemessargus, kas no Zemessardzes izslēgti vai atskaitīti, nedodot precīzu informāciju. Vēl nav nosauktas vainīgās personas. Vienīgi zināms, ka tie bijuši Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, kas nevar būt Zemessardzes sastāvā. Vainīgie, izdarot šo slepkavību, kļuvušas par noziedzniekiem, bet īstie slepkavības organizētāji sēž augstos krēslos. Lasot informāciju par nelaimes gadījumiem un likuma pārkāpumiem Zemessardzē, krīt acīs, ka tie parasti iespiesti lieliem virsrakstiem laikrakstu pirmajās lappusēs.
Pēc Zemessardzes rindu pārbaudes tajā no 17 000 zemessargu palikuši 14 000. Katra pagātni, rīcību un morāli samērā grūti novērtēt. Tādēļ atsevišķu indivīdu dēļ nevar tik smagi apvainot visu lielo zemessargu saimi.
Ja zemessargs grūto dzīves apstākļu dēļ spiests strādāt apsardzes darbā, to nevar pārmest. Rodas iespaids, ka kādai cilvēku grupai ir vēlme diskreditēt organizāciju, kas varētu būt šķērslis viņu nelikumīgai rīcībai.
Neizpratni izraisa Jelgavas Domes ierosinājums par prostitūtu pulcēšanās vietu Jelgavā izraudzīt Aizsargu (!) ielu. Tā būtībā ir neatkarīgās Latvijas patriotiskās organizācijas rupja diskreditācija. Aizsargu rindas vienoja aptuveni 80 000 ozolvīru, sievu un jauniešu. Pret tiem ar vislielāko nežēlību vērsās padomju varas represīvie orgāni. NDV izdotajā grāmatā «Es sapni par dzimteni pagalvī liku» plaši aprakstīts aizsargu organizācijas traģiskais liktenis. Vairumā apcietināto uzvārdiem seko informācija: «Nošauts…»
Par laimi, savā pirmajā jaungada sēdē domnieki minēto iesniegumu neapstiprināja, it kā Jelgavai nevajadzīgu. Bet rodas jautājums, kādu vietu tie izraudzīsies nākamreiz. Pašvaldību lietu ministru šis jautājums laikam interesē vairāk nekā pašvaldību revīzijas komisiju liktenis, jo ir bijis viņa rīkojums par šādu vietu ierādīšanu visās pašvaldībās. Rīkojumu izpildē ministrs Jānis Krūmiņš ir konsekvents. To pierāda Cenu ciema iedzīvotāju neatlaidīgā cīņa par sava novada gaisa tīrības nodrošināšanu, par savu un bērnu veselību.
Runājot par pašvaldību revīzijas komisiju darbību, mūsu likteņa lēmēji Saeimā nākuši pie atziņas, ka tās nav nepieciešamas. Tās iespējamo darbību noteiks pašvaldības pēc to ievēlēšanas martā. Kritiska attieksme pret revīzijas komisiju vērojama arī Jelgavā, kaut arī privatizācija pilsētā vēl nav pabeigta, gada pārskatu jāiesniedz 18 pašvaldības uzņēmumiem un astoņām iestādēm, no kurām, piemēram, Skolu valdē ietilpst 21 skola un astoņi bērnudārzi. Kultūras iestādē – muzejs, bibliotēkas, kultūras nams, Sporta lietu valde utt. – revīzijas komisijas locekļi nosaukti par neprofesionāļiem. Šis apgalvojums pilnībā apšaubāms. Tā ir cīņa pret tautas kontroli un tā dēvēto «caurspīdīgumu» vai, pareizāk sakot, atklātību. Revīzijas komisijas priekšsēdis Jāzeps Trukšāns ir sertificēts pašvaldību revidents, visu mūžu nostrādājis ekonomista plānotāja darbā. Revīzijas komisijas loceklis docents Kārlis Kalējs lasījis lekcijas LLU Ekonomikas fakultātē par grāmatvedības jautājumiem. Mirdza Laugale – grāmatvede finansiste ar 43 gadu darba pieredzi iestādēs, bankā, galvenā grāmatvede PMK, namu pārvaldē. Laimonis Strazdiņš – grāmatvedis revidents ar ilggadēju darba pieredzi. Norberts Vizulis beidzis Fizikas un matemātikas fakultāti, persona ar pašvaldību revidenta sertifikātu, 1992. līdz 1993. gadā vadījis revīzijas komisijas darbu, desmit gadu strādājis par plānotāju. Šajā gadījumā jāvaicā – cik kompetenta ir Jelgavas Dome?
Uztrauc kārtējā masveidīgā saslimšana – šoreiz Iekšlietu ministrijas Sardzes pulka Jelgavas bataljonā. Savāda liekas sakritība, ka tieši šādas epidēmijas skar valsts militarizētās vienības, kuru uzdevums ir nosargāt valsts neatkarību, drošību un kārtību. Kam ir izdevīgi šādi neizskaidrojami gadījumi?
