Klienta attiecības ar tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju ir smalka un piņķerīga lieta.
Klienta attiecības ar tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju ir smalka un piņķerīga lieta.
It kā jau tiek daudzināts, ka «klientam vienmēr taisnība» (kaut dažkārt, objektīvi vērtējot, gadās, ka tā nav) un kapitālistiskajā sistēmā nebankrotēs tie, kas pratīs konkurēt ne tikai ar cenām un kvalitāti, bet arī ar laipnu un atsaucīgu klientu apkalpošanu. Sociālistiskajā tirdzniecībā bija modē sauklis, kas rotāja vai ikvienu tirdzniecības vietu: pircēji un pārdevēji, esiet savstarpēji laipni! Tagad šādu uzrakstu vairs nav un savstarpējās attiecības paliek katra paša ziņā.
Pavisam nesen suminājām mūsu pilsētas labākos veikalniekus un sadzīves pakalpojumu sniedzējus. Labāko izzināšanā piedalījās arī mūsu lasītāji. Taču diemžēl atkal ir jārunā par darvas pili medus mucā. Redakcija saņēmusi vēstuli, kurā kāda kundze stāsta savus nepatīkamos piedzīvojumus vienā no Jelgavas apavu remonta darbnīcām. Vispirms klienti neapmierināja pārāk ilgais kurpju labošanas laiks, taču, kad viņa vēlējās tās saņemt atpakaļ, meistars termiņu saīsināja. Norādītajā dienā apavi salaboti nebija un vēstules autorei iznāca asa vārdu pārmaiņa ar darbnīcas meistariem, kas beidzās ar klientes pazemošanu. «Mēs esam brīvi domās, rīcībā, bet vai visam nav jābūt kādai robežai? Veikalā var iedot vecu preci, rupji izturēties. Īpaši mazākos veikalos un darbnīcās saimnieks neredz klientu – es daru, kā gribu, ja nepatīk, ej citur!» – tās ir rindas no vēstules.
Šādā situācijā Patērētāju interešu aizsardzības kluba vadītāja Tekla Žabova iesaka, kā rīkoties
Atdodot labošanā darbnīcās jebkuru priekšmetu, obligāti ņemt uz attiecīgas veidlapas uzrakstītu kvīti vai čeku. Pretējā gadījumā klientam nav nekādu pierādījumu, ka viņš patiešām darbnīcā ir atstājis savu īpašumu.
Samaksājot par pakalpojumu, jāsaņem čeks. Ja tas netiek izdots, uzņēmumā tiek pārkāpta finansu disciplīna un klients var sūdzēties Valsts ieņēmuma dienestā.
Ir gadījumi, kad klienta un pakalpojuma sniedzēja konflikts tiek atrisināts, klientam izrunājoties ar uzņēmuma saimnieku.
Ja pret klientu ir bijusi rupja izturēšanās, viņš var vērsties pēc palīdzības Municipālajā policijā.
Klients var vērsties patērētāju tiesību aizsardzības struktūrās.
Visiem šiem ieteikumiem var piekrist, taču tas prasa gan laiku, gan nervus. Diemžēl to strādājošam cilvēkam vienmēr pietrūkst.
Ko tad darīt? Atmest visam ar roku, norīt apvainojuma kamolu? Aicinām savu viedokli izteikt mūsu lasītājiem.
