Austersēnes ir ekoloģiski tīras, ārstnieciskas sēnes ar lielu olbaltumvielu sastāvu.
Austersēnes ir ekoloģiski tīras, ārstnieciskas sēnes ar lielu olbaltumvielu sastāvu. Tās satur bioloģiski aktīvas vielas, kas atjauno organismu un paaugstina izturību pret vīrusslimībām un bakteriālām infekcijām. Austersēnes aizkavē sirmu matu rašanos, samazina asinīs holesterīna daudzumu un bremzē ļaundabīgo audzēju šūnu attīstību organismā. Tās palīdz no organisma izvadīt radioaktīvās vielas un smagos metālus.
Austersēnes nostiprina imunitātes sistēmas kvalitāti, tās ir bagātas ar C un B grupas vitamīniem, kā arī ar mikroelementiem.
Kādas izskatās šīs sēnes?
Austersēnes aug grupās pa 20 līdz 30. Cepurītes krāsa var būt no baltas līdz tumši pelēcīgi brūnai. Tās izvietotas balkonveidā viena virs otras lielā saimē. Cepurītes diametrs var sasniegt 30 centimetru, un tās forma atgādina ausi vai austeri, jo kājiņa atrodas cepurītes sānos, cepurītes apakšpuse un kātiņš ir balti.
Kur dabā aug austersēnes?
Austersēņu dzimtene ir Ķīna. Arī pie mums tās var atrast dabā pavasarī un rudenī uz novājinātiem vai nedzīviem lapu kokiem un to celmiem.
Kādi ir labvēlīgi augšanas apstākļi?
Dažādos austersēnes attīstības periodos ir vajadzīga atšķirīga temperatūra: sēņotnes ieaugšanas laikā – 20 – 25 grādi, sēnes veidošanās un augšanas periodā – 14 – 18 grādu. Austersēnes labi pacieš salnas, temperatūrai pazeminoties, tās sastingst, bet, iestājoties siltākam laikam, augšana turpinās. Austersēnes mīl gaismu, svaigu gaisu un mitrumu.
Kā audzēt austersēnes mājas apstākļos?
Lai visu gadu jūsu galdā būtu svaigas sēnes, tās var audzēt dārzā vai meža izcirtumā uz celma vai bluķa, puķupodā uz palodzes, trīslitru burkā, polietilēna maisā.
Austersēne trīs līdz piecu gadu laikā sadrupina celmu un atbrīvo no tā cirsmu. Jums atliks tikai uzart zemi un iesēt labību. Sēņotni celmā vislabāk ielikt marta beigās, bet, ja vasara ir lietaina, to var darīt līdz pat augusta vidum. Vienīgi vēlai «stādīšanai» ir risks, ka sēņotne var nepaspēt ieaugt. Ja sēnes grib audzēt uz bluķiem, tad tie rudenī jāienes pagrabā vai siltumnīcā un marta beigās jāiznes ārā.
Sēņu audzēšana celmā
Vajadzīgs no 0,5 līdz 0,7 m garš lapu koka celms, tam nozāģē 20 cm biezu ripu. Uz celma apmēram centimetru biezā kārtā uzliek micēliju un nozāģēto ripu ar naglu piesit atpakaļ. Celmam aptin polietilēna plēvi vai arī uzvelk polietilēna maisu ar caurumiņiem ventilācijai. Pēc pusotra diviem mēnešiem plēvi noņem. Ja jums nav dārziņa, neskumstiet, atrodiet pēc iespējas resnāku pusmetru garu lapu koka bluķi.
Sēņu audzēšana bluķī
Bluķī saurbj 15 – 20 mm diametra caurumus plaukstas attālumā citu no cita tik dziļi, cik atļauj urbis, kaut vai caururbjot. Bluķi uz pāris dienām iegremdē ūdenī, lai piesūcas ar mitrumu. Pēc tam caurumus piepilda ar micēliju un viegli aiztaisa ar kantainām koka tapām tā, lai piekļūst gaiss, bet netiek klāt peles un putni. Tapas vēlāk nav jāizņem. Bluķi ar tievgali uz augšu pierok 15 – 20 cm dziļi dārzā ēnainā vietā. Zemi apkārt uzirdina un aplaista (sēnes galvenais ienaidnieks ir sausums). Sākumā bluķim uzliek kādu vecu kūdras maisu ar caurumiņiem ventilācijai, tad tam apkārt rodas siltumnīcas efekts un sēņotne ātrāk ieaugas. Pēc pusotra diviem mēnešiem (ideālos apstākļos agrāk) maisu no bluķa noņem un gaida parādāmies sēnes. Tautā austersēni sauc arī par salnu sēni, jo tā parādās pēc pirmajām salnām. Bluķīti der «apciemot» arī ziemās atkušņa laikā.
No celma var iegūt no pusotra līdz pieciem kilogramiem sēņu.
Kilograms micēlija ir porcija apmēram četriem pamatīgiem celmiem. Bluķi ar micēliju var iestādīt arī puķupodā; kad sēņotne ieaugusi, to liek uz palodzes.
Noteikti jāņem vērā tas, ka austersēne ir parazītsēne, tāpēc tās nedrīkst pāraudzēt, lai neizlido sporas. Bet pēc ražas novākšanas visas koka virsmas dzīvoklī ir jānoslauka ar dezinficējošu šķīdumu.
Sēņu audzēšana burkā
Pirmais darbiņš ir substrāta sagatavošana. Tam ņem dzeltenus, no nezālēm tīrus salmus un pēc iespējas smalki sasmalcina (0,5 – 2 cm). Uz spaini salmu var piejaukt pusglāzi lapu koku zāģskaidu. Masu labi sajauc un ber katlā, aplej ar ūdeni, karsē līdz vārīšanai (vārīt nedrīkst!), lai iznīcinātu pelējumu un citas slimības. Katlu noliek atdzišanai līdz istabas temperatūrai. Salmus pēc tam nokāš un kopā ar micēliju sapilda trīs litru burkās. Vienai burkai vajag 100 g micēlija, ko iesēj kārtiņām vai ieliek burkas vidū. Stingri piepildīto burku aizsien ar celofānu vai pergamentu, lai tas var elpot, un noliek tumšā, mitrā un siltā telpā. Kad substrāts saaudzis ar micēliju un aizņem 2/3 tilpuma, burku attaisa un noliek gaišā, mitrā vietā ar labu ventilāciju 15 – 20 grādu siltumā, vairākas reizes dienā apsmidzina ar ūdeni. No mitruma daudzuma ir atkarīga raža.
Pēc ražas novākšanas burku atkal aizsien un novieto uz 10 – 14 dienām tumsā atpūsties, tad atkal liek gaismā. Pēc sēņu nogriešanas burkā ielej aukstu ūdeni un pēc 15 – 20 minūtēm nolej. Tas pagarinās sēņotnes mūžu un dos papildu ražu.
Sēņu audzēšana maisā
Substrātu gatavo tāpat kā pildīšanai burkās. Uz spaini izkarsēto salmu kārtām ar tiem liek divas glāzes micēlija. Maisu stingri aizsien un ar nokarsētu naglu šahveidīgi sadur caurumus, arī apakšējos stūros, lai nekrājas ūdens. Maisu tāpat liek siltā, tumšā un mitrā vietā uz divām līdz četrām nedēļām un katru dienu apsmidzina ar ūdeni. Kad tas saaudzis ar micēliju (paliek balts), to liek uz palodzes ziemeļu pusē, var arī apgaismot ar lampu. Vasarā maisu var likt laukā. Ja gaismas pietrūkst, sēne izaug ar mazu cepurīti uz gara kātiņa, bet tieši cepurīte ir visgaršīgākā.
Sākumā maisam pie naglas caurumiņiem parādās balti pumpuriņi, nedēļas laikā no tiem izaug liela sēņu saime. Šajā laikā maiss sešreiz dienā jāaplej ar lejkannu. Telpa regulāri jāvēdina, lai neuzkrātos ogļskābā gāze.
Ja viss būs pareizi izdarīts, pēc 18 – 20 dienām būs vācama pirmā raža, bet pusotra divu mēnešu laikā var novākt trīs sēņu ražas. Pēc katras ražas uz pāris nedēļām maisu liek tumsā atpūsties. Gaismā atkal iznes, kad parādās sēnītes. Tas visu laiku jālaista.
No maisa ar spaini substrāta var iegūt apmēram divus kilogramus sēņu. Pēc tam to var izlikt dārzā un vēl iegūt sēnes.
Izmantoto substrātu liek kompostā, bet var arī izbarot cūkām un liellopiem, jo tas satur daudz olbaltumvielu. Pusspaini substrāta sajauc ar pusspaini kombinētās spēkbarības un aplej ar verdošu ūdeni.
Austersēnes patīk mājsaimniecēm
Austersēnes uzturā var lietot ceptas, vārītas, marinētas, kaltētas. Pirms likšanas uz pannas tās nevajag vārīt. Lielākās sēņu cepures var sacept kā karbonādi, apviļājot olā un rīvmaizē. Kātiņa daļu labāk samalt, jo tas ir nedaudz sīkstāks. To apcep uz pannas kopā ar sīpoliem, pipariem, sāli, ķiplokiem. Var pievienot arī žāvētu speķi. Šāda masa der sēņu mērcei, kā arī pildīšanai pīrāgos.
Paldies sēņu audzēšanas speciālistei Genovefai Kozlovai par sadarbību materiāla sagatavošanā
Receptes
Austersēnes krējumā
500 g svaigu sēņu, 100 g krējuma, 25 g siera, tējkarote kartupeļu miltu, eļļa un pārējais pēc garšas.
Sēnes sagriež šķēlītēs, uz pannas apcep, pievieno sāli, piparus, iemaisa miltus un krējumu. Uzvāra, liek veidnē, pārkaisa ar sarīvētu sieru, cep cepeškrāsnī. Pasniedz ar pārkaisītiem zaļumiem.
Austersēņu omlete
Dara visu tāpat kā iepriekšējā receptē, tikai iegūtajai masai pievieno divas trīs sakultas olas.
Austersēņu zupa
Kamēr vārās buljons ar kartupeļiem, sagrieztās sēnes apcep kopā ar sīpoliem, skaidiņās sarīvētiem burkāniem, tomātiem. Kad kartupeļi mīksti, visu pievieno buljonam. Nedaudz pavāra.
