(Nobeigums. Sākums 3. marta «Ziņu» numurā.) Nākamais pakāpiens, kad bērns nonāk jaunās attiecības ar pasauli, ir apmēram no trīs līdz piecu gadu vecumam.
(Nobeigums. Sākums 3. marta «Ziņu» numurā.) Nākamais pakāpiens, kad bērns nonāk jaunās attiecības ar pasauli, ir apmēram no trīs līdz piecu gadu vecumam.
Bērna fantāzijas laiks
To var nosaukt par bērna fantāzijas laiku. Visa intensīvā darbība, kas bija veltīta sevis apgūšanai, ir nonākusi domāšanas attīstības sākumā. Līdz ar to rodas jauns darbības lauks. Apmēram četru gadu vecumā bērna apkārtnes lietas iegūst reālu priekšmetu apveidus. Piemēram, klucītis var kalpot par ziepju gabaliņu, pēc tam par gludekli un pat par kūku pie kafijas. Arī koka kaste var būt gan kuģis, gan motocikls. Šajā vecumā veidojas sižetiskas darbības, bet tās ir tikai blakus darbības. Piemēram, divi zēni būvē mašīnas, bet būvniecība katram notiek individuāli.
Secinājums. Šajā vecumā bērni vienkāršas lietas var pārvērst sev nepieciešamajā priekšmetā. Bērna spēle ir atdarināšana, kura ik mirkli mainās, tās rezultātā veidojas jauni atklājumi uz emocionālā pārdzīvojuma pamata.
Trešajā attīstības fāzē, kura ir apmēram no pieciem līdz septiņiem gadiem, bērns ne tikai attīstās apkārtējo lietu, priekšmetu iespaidā, bet arī pats sevī savieno jauno ar iepriekš apgūto un izpētīto. Kaut arī šinī vecumā bērna spēli turpina iespaidot pieaugušo atdarināšana, tomēr, pirms bērns pāriet pie spēles detaļām, viņā veidojas tēls par to, ko viņš vēlas darīt. Piemēram, sešgadīgi bērni izvirza mērķi spēlēt ārstus, tad sadala lomas, iekārto kabinetu utt. Šajā vecumā viņi iestudē nelielus uzvedumus un tos parāda citiem.
Secinājums. Lai bērns nonāktu pie iztēlē veidotiem tēliem, viņam svarīgi iziet visus attīstības pakāpienus. Tātad līdz septiņu gadu vecumam bērns attīstās uz atdarināšanas pamata. Tas ir, bērns uztver un atdarina, nākamajā dienā atdarina, pēc tam atkārto. Ar piena zobu maiņu bērna uztverē notiek pilnīgs apvērsums.
Pirms norāsim savu bērnu, padomāsim, kāpēc viņš kādā situācijā rīkojas tieši tā.
