Liela daļa gājputnu jau ir atlidojusi, un pamazām no ziemas miega mostas arī to barība – dažādas mušas un knišļi.
Liela daļa gājputnu jau ir atlidojusi, un pamazām no ziemas miega mostas arī to barība – dažādas mušas un knišļi. Savukārt atsevišķiem kukaiņiem galvenā barība ir pats «radības kronis», citādi saucams par cilvēku. Par vieniem no lielākajiem vasaras miera traucētājiem neapšaubāmi var saukt odus. Protams, odu dzēlieni Jāņu vakarā mēdz būt nepatīkami un traucējoši, tomēr daudzviet pasaulē to uzbrukumi saistāmi arī ar vairāk vai mazāk dzīvībai bīstamām slimībām, kā piemēru minot kaut vai dzelteno drudzi. Turklāt vienmēr atklāts ir bijis jautājums par to, kāpēc vienus cilvēkus odu dzēlieni skar biežāk, bet citus retāk. Šajā jautājumā zinātnieki līdz šim lielākoties izteikušies hipotētiski. Pausti dažādi viedokļi, starp kuriem tiek minēta gan specifiska pārtikas izvēle, gan arī pārlieka sintētisko smaržu lietošana. Diemžēl nav apstiprinājies uzskats, ka odi liek mierā veģetāriešus. Pētot vairāku gaļas neēdāju attiecības ar dzeļošajiem kukaiņiem, zinātnieki saskārās gan ar knaušu iemīļotiem veģetāriešiem, gan arī ar ne tik ļoti.
Jaunākie pētījumi liecina, ka ods spēj sajust savu «upuri» no 70 metru attāluma, par orientieriem izmantojot gan vizuālo kairinājumu, gan siltumu, gan arī mitrumu. Tomēr visbūtiskāko lomu «barotāja» izvēlē spēlē tieši smarža, kas kalpo odiem arī par orientieri. Zinātnieku grupa nonāca pie slēdziena, ka asinskāros dzīvnieciņus pievilina pienskābes, kas uz ādas virsmas nonāk ar sviedru starpniecību. Svarīga nozīme ir arī citām smaržvielām, kas kombinācijā ar pienskābēm veido viskārdinošāko «kokteili», jo pašas par sevi pienskābes uz odiem iedarbojas minimāli, reizēm arī nemaz. Savukārt savienojumā ar taukskābēm, īpaši ar kapronskābi un amonjaku, izveidojas visvilinošākais smaržu sakopojums.
Spēcīgs pievilināšanas komponents ir arī oglekļa dioksīds. Paaugstināta tā koncentrācija gaisa plūsmā odiem liek «saausīties», jo tas neapšaubāmi liecina par cilvēka tuvumu. Salīdzinot ar parasto oglekļa dioksīda daudzumu gaisā, cilvēka elpas mākonī šā ķīmiskā savienojuma koncentrācija ir simtkārtīga. Turklāt arī elpā atrodami pienskābes komponenti. Elpas un ķermeņa aromāti izplatās ar gaisa plūsmas palīdzību, un tuvīnās maltītes smarža stimulē odus lidot «pusdienu» virzienā. Ja kukainim iznācis pazaudēt vilinošo, gaisa plūsmas norādīto virzienu, ods sāk riņķot, veidojot aizvien lielākus meklējuma apļus, lai atkal nonāktu kontaktā ar smaržas mākoni.
Tomēr visvilinošākā ir pienskābe, ko katrs cilvēks «ražo» atšķirīgā daudzumā. Tādējādi cilvēki, kas savu ķermenisko īpatnību dēļ izdala lielākus šīs vielas apjomus, spiesti «karot» ar uzbāzīgajiem odiem divkāršā apmērā. Tā kā pienskābes iesaistītas svarīgā cilvēka ādas aizsargmehānisma veidošanā, zinātnieki uzskata, ka ir visai maz cerību radīt tādu preparātu, kas atbaidītu odus, samazinot pienskābes daudzumu uz ādas. Tādā gadījumā tiktu izmainīts ādas aizsargmehānisms, kas to pakļautu dažādu baktēriju un sēnīšu uzbrukumam. Un tas jau ir daudz nepatīkamāk par oda dzēlienu.
