Artūrs Romānovs, 10. klase: Kad pabeidzu Līvbērzes pamatskolu, sapratu, ka mācības tur turpināt nevēlos. Šķita, ka daži skolotāji Līvbērzē uz mani ir uzēdušies, un domāju, ka privātā skolā situācija varētu būt citāda.
Artūrs Romānovs, 10. klase:
Kad pabeidzu Līvbērzes pamatskolu, sapratu, ka mācības tur turpināt nevēlos. Šķita, ka daži skolotāji Līvbērzē uz mani ir uzēdušies, un domāju, ka privātā skolā situācija varētu būt citāda. Jāatzīst, ka neesmu kļūdījies. Šeit audzēkņiem vairāk paskaidro. Man, piemēram, grūtais priekšmets ir ķīmija, tāpēc priecē, ka šeit vienmēr varu doties pie skolotāja un neskaidro izrunāt. «Punktiņā» noteikti no manis prasa vairāk, bet, no otras puses, – ar skolotājiem ir daudz vieglāk saprasties. Ar izvēli esmu ļoti apmierināts.
Inita Janovska, 8. klase:
Esmu «Punktiņa» audzēkne kopš 5. klases, pirms tam mācījos 4. vidusskolā. Vecāki mani šurp atveda, jo te ir labāki skolotāji un mazāk skolēnu klasē. Skola man ļoti patīk, tikai žēl, ka esmu vienīgā meitene klasē. Citādi viss ir «super».
Mārtiņš Vālodze, 9. klase:
«Punktiņā» mācos divus gadus, pirms tam biju 4. vidusskolas audzēknis. Vecāki labi pazina šos skolotājus un nolēma, ka te es varēšu gūt labāku izglītību. Man ļoti patīk atmosfēra skolā – ir maz bērnu, tāpēc vieglāk mācīties, mēs viens otru pazīstam, esam draudzīgi, pēc stundām varam konsultēties ar skolotājiem par stundā nesaprasto. Vienīgais nelielais trūkumiņš ir tas, ka skolā ir ļoti maz meiteņu, bet citādi es «Punktiņu» ne pret ko nemainītu.
Eduards Rēdmanis, 6. klase:
Es «Punktiņā» mācos jau kopš 1. klases. Protams, ka katra skola ar kaut ko atšķiras un visur ir savi plusi un mīnusi, bet es šeit esmu pieradis – iejuties kolektīvā – un negribētu mācīties citur. Ko varētu mainīt? Ja nu vienīgi ļaut skolēniem pašiem izvēlēties sev dienasgrāmatas. Tagad mums visiem ir vienādas, jo skola pasūta īpašas, «Punktiņa» audzēkņiem domātas dienasgrāmatas. Manuprāt, tas mums neļauj izcelties, negribas jau būt vienādam ar visiem. Tas ir vienīgais skolas trūkums.
