Pēc kara lielākā daļa padomju armijā kritušo pārapbedīti kopējos kapos. Bet daudzu liktenis vēl nav noskaidrots.
Pēc kara lielākā daļa padomju armijā kritušo pārapbedīti kopējos kapos. Bet daudzu liktenis vēl nav noskaidrots. Tie bez vēsts pazuduši kara liesmās Kurzemes cietoksnī vai Polijas un Vācijas teritorijā. Vācu armijā kritušo karavīru kapi barbariskā veidā tika iznīcināti. Tikai retās vietās drosmīgi cilvēki uzdrošinājās laikus no kapu krustiem norakstīt kritušo uzvārdus un vārdus Zantes «Dārziņos», pie Irlavas baznīcas, Remtes «Vikstrautos», Talsu Jaunajos kapos, Lestenes «Deģos», daļēji Lestenē pēc saraksta no Vācijas. Apzināti Mores kaujās kritušie, kas guldīti pēc ekshumācijas Brāļu kapos pie Roznēnu ozola. Zināmi 45 leģionāri, kuru kaps ir Baltijas jūra. Kā liels brīnums ir 19. divīzijas 43. grenadieru pulka 1720 kritušo saraksts, ko saglabājis pulka rakstvedis. Daugavas Vanagu 1984. gadā izdotajā grāmatā «Laiks, telpa, ļaudis» (4. sēj.) minēti 83 Lommeles kapos Beļģijā apglabāto latviešu karavīru uzvārdi, grāmatas «Latviešu karavīrs 2. pasaules kara laikā» 10. un 11. sējumā uzrādīti ap 18 000 kritušo leģionāru uzvārdi, dot apbedījumu vietas.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudz bijušo leģionāru un interesentu cenšas noskaidrot vēl neatklātos un neapzinātos leģionāru apbedījumus visā Latvijā. Ļoti retas ir reizes, kad izdodas noskaidrot kritušo personības no liecinieku liecībām un atmiņām.
Veicot ekshumāciju, vairumam pazīšanās zīmes nav iespējams atrast. Citiem dokumenti ievietoti pudelēs un reti izlasāmi. Aizsūtot informāciju uz Vāciju par atrastām pazīšanās zīmēm, atbildi var saņemt dažu gadu laikā. Bet jāveic pārapbedīšanas darbs, ko nevar kavēt. Pareizu identifikāciju nevar nodrošināt arī atrastie saraksti, lai gan to vienmēr cenšas nodrošināt pārapbedīšanas darbu vadītāji. Apbrīnas pilns bija gadījums, kad kritušā personību izdevās noskaidrot pēc laulības gredzena. Tagad zināmo kritušo leģionāru piederīgie var būt mierīgi. Kritušais pārbedīts kopējos brāļu kapos, kas pastāvēs, kamēr vēl būs Latvija.
Ar desmit kritušo leģionāru svinīgu pārbedīšanas ceremoniju noslēdzās gadā ekshumēto 798 latviešu karavīru pīšļu un divu urnu no Austrālijas apbedīšana Lestenes Brāļu kapos 2. oktobrī.
Skaistā rudens diena un sašautais baznīcas zvans bija aicinājis daudz dalībnieku no visiem Latvijas novadiem, kas vairumā bija sudrabbalti. Arhibīskaps Jānis Vanags savos dievvārdos un lūgšanā augstu novērtēja Otrā pasaules kara upurus un latviešu karavīru izmisīgo cīņu pret ienaidnieku. Viņš nebaidījās nosaukt tos īstajā vārdā – par leģionāriem –, atzina, ka viņu atcerei šodien nav veltīta pienācīgā cieņa un valsts atbalsts, augstu novērtējot kritušo apzināšanu un pārbedīšanas darbu.
Neizpratni izraisa «NRA» 13.10.01. ievietotais raksts par piederīgo protestu sakarā ar leģionāra J.Šteinerta pārbedīšanu no Sveikuļu kapiem. Tas radījis valsts organizētās pārbedīšanas darbu dezorganizāciju. Nevienam Latvijas pilsonim nav liegts pārbedīt dzimtas kapos savus kritušos. Tikai jānoformē attiecīgas atļaujas Brāļu kapu komitejā un vietējā pašvaldībā, bet tas nav izdarāms bez speciālistu klātbūtnes. Daudzi arī domā, ka uzrādītās ziņas par apbedījumiem ir precīzas. Praksē tas ir citādi. Neskaitāmas reizes veltīgi meklēts liecinieku klātbūtnē… Kā paskaidroja E.Skreija, vietā, kur bijusi uzlikta J.Šteinerta piemiņas plāksnīte, nav atrasts neviens apbedījums. Līdz ar to tāda privāta rakšana un zondēšana nav vēlama.
