Meža fakultātē ir lieliska tradīcija novembra beigās vai decembra sākumā rīkot Karaliskās medības, kurās piedalās mācību spēki, studenti, kā arī fakultātes sadarbības partneri.
Meža fakultātē ir lieliska tradīcija novembra beigās vai decembra sākumā rīkot Karaliskās medības, kurās piedalās mācību spēki, studenti, kā arī fakultātes sadarbības partneri. Šogad šīs medības pirmo reizi notika Vidzemes augstienē – valsts meža pētīšanas stacijas teritorijā Kalsnavas novadā.
Sestdienas agrā rītā dažas minūtes pirms tam, kad uz Kalsnavas novadu devās mednieku autobuss, profesors Leonards Līpiņš “Ziņām” teica, ka ļoti svarīgi ir tādā reizē izkāpt no gultas ar labo kāju. Liela nozīme esot arī tam, lai, aizejot no mājas, profesora kundze novēl: “Ne spalviņas!” Trešais veiksmes nosacījums ir ceļā uz mednieku pulcēšanās vietu nesatikt nevienu dāmu. Arī tas profesoram bija izdevies. Tādēļ jau no paša rīta bija drošs pamats domāt, ka medības būs veiksmīgas, un tā arī notika.
Sestdien Vidzemes augstienē gaisa temperatūra bija mazliet zem nulles, mežu klāja sniega sega. Tādēļ jau pirms mastu dzīšanas tika fiksēts, ka izvēlētajos kvadrātos zvēri ir. Jāpiebilst, ka patlaban vairs nedrīkst medīt stirnas, jo tām noteikts saudzēšanas laiks. Toties, ja ir licence, var šaut mežacūkas, briežus, aļņus, kā arī nelimitētos zaķus, lapsas un citus mazos dzīvniekus, kas gan neskaitās dižmedījumi, taču tiem ir grūtāk trāpīt.
Īsās decembra dienas gaitā ar dzinējiem tika iziet trīs masti. Tajos izdevās nomedīt trīs briežus. Vēl bija dzirdami daži atsevišķi šāvieni, taču tie, kā atzīst profesors Alfons Grīnfelds (viņš ir fakultātes Karalisko medību tradīcijas iedibinātājs sešdesmito gadu beigās), bijuši “pūdeļi”, par kuriem tuvāk neviens izteikties nevēlējās. Pēc neoficiālām ziņām, esot šauts uz zaķi un “motociklu”, kā mednieki mēdz saukt pāris gadus vecus aļņus, kuriem nav izveidojušās ragu lāpstas un to vietā ir tikai moto stūrei līdzīgi “rokturi”. Jāpiebilst, ka pēc mācību prorektora Arņa Mugurēviča šoreiz neklātienē izteiktā lūguma nomedītais briežu bullis un arī govs pēc atgaļošanas nogādāts Veterinārmedicīnas fakultātē, kur tie kalpos savas cilts veselībai jeb, precīzāk sakot, briežu skelets tiks izmantots kā mācību līdzeklis.
Izvēlēties medību karali šoreiz nebija sarežģīti, jo kā trāpīgākais šāvējs sevi divas reizes apliecināja 4. kursa students Mārcis Saklaurs. Viņš no apmēram trīsdesmit metru attāluma nogāza brieža teļu un govi. Vakariņās meža pētīšanas stacijas Diskusiju namiņā, kas atrodas pie Aronas ietekas Aiviekstē, medību karalis izvēlējās karalieni. Par to kļuva fakultātes pasniedzēja un reizē arī ministrijas Meža politikas departamenta darbiniece Ilze Silamiķele.
Karalisko medību noslēgumā Diskusiju namiņā ieradās arī rektors Juris Skujāns. Visi klātesošie iestājās par to, ka skaistā tradīcija jāturpina. Un to var darīt ne tikai zinātniskās izpētes mežos pie Jelgavas, Auces vai Šķēdes mežos, bet arī Kalsnavā, kur fakultātes Karaliskās medības šogad tika rīkotas pirmo reizi.
