Latvijas vēsturē parasti min tikai divus laikmetus, kurus sauc kādas vēsturiskas personas vārdos, – hercoga Jēkaba (17. gadsimta 40. – 80. gadi) un ulmaņlaiki (mūsu neatkarīgās valsts pastāvēšanas pirmais posms).
Latvijas vēsturē parasti min tikai divus laikmetus, kurus sauc kādas vēsturiskas personas vārdos, – hercoga Jēkaba (17. gadsimta 40. – 80. gadi) un ulmaņlaiki (mūsu neatkarīgās valsts pastāvēšanas pirmais posms). Pirms septiņdesmit gadiem valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa 60 gadu jubilejā Jelgavā tika rīkota grandioza saimniecisko sasniegumu Zemgales apgabala izstāde.
Grūti objektīvi salīdzināt vienas vai otras personības lomu vēsturē. Tomēr jāatzīst, ka 1877. gada 4. septembrī Bērzmuižas Pikšās dzimušais zemnieka dēls Kārlis Ulmanis bija spilgtākā, populārākā personība Latvijas pirmās brīvvalsts politikā. Pilsoniskās partijas “Latviešu zemnieku savienība” dibinātājs un līderis parlamentārisma laikā, pirmais jaundibinātās valsts Ministru prezidents, pirmo četru Saeimu deputāts, Ministru prezidents un ministrs šajā laikā dažādās valdībās. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma K.Ulmanis kļuva par valsts vadoni, uzņēmās gan Ministru prezidenta, gan arī Valsts prezidenta pienākumus. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš tika izsūtīts, mira svešumā, un nav pat zināma kapa vieta.
Darbības laiku nācās pagarināt
Lai arī K.Ulmani kritizē kā Latvijas demokrātiskās iekārtas likvidētāju un autoritārisma iedibinātāju, arī mūsdienu demokrātijas laikā latvieši viņu atceras kā atpazīstamāko un ievērojamāko valstsvīru. Pirmkārt, posms pēc 1934. gada 15. maija saistās ar nacionālās pašapziņas un patriotisma uzplūdiem. Otrkārt, tas raksturīgs ar tautsaimniecības strauju attīstību. Gan jāņem vērā, ka ekonomiska augšupeja bija vērojama visā Eiropā no 1934. līdz 1939. gadam – Otrā pasaules kara sākumam.
Pirms 70 gadiem Jelgavā notikušā grandiozā Zemgales apgabala izstāde apliecināja Latvijas saimnieciskos panākumus. Pasākumu rīkoja Latvijas Lauksaimniecības kamera, kas tolaik izvietojās Jelgavas pilī. Sākumā izstāde bija plānota no 28. augusta līdz 7. septembrim. Taču lielās intereses dēļ to pagarināja līdz 12. septembrim. Sešpadmit dienās ekspozīciju apskatīja 213 355 apmeklētāji. Līdzās izstādei 5. septermbrī Jelgavā notika jau trešie Pļaujas svētki, kas bija sava laikmeta kultūras dzīves un nacionālpatriotiskās audzināšanas izpausme (pirmie divi latviešu zemnieku Pļaujas svētki notika Koknesē un Rēzeknē). Jelgavas laikraksts “Zemgales Balss”, kas izstādes laikā iznāca katru dienu, Pļaujas svētkos tika nodrukāts pat uz 46 lappusēm.
Divas reizes pārsniedza jelgavnieku skaitu
Acīmredzot lielā darba apjoma dēļ ieviesās vairākas kuriozas kļūdas. Nākamajā dienā pēc Pļaujas svētkiem avīze ziņoja, ka tajos piedalījušies 280 000 apmeklētāju, no tiem izstādi šajā dienā apskatījuši 205 000. Tātad iznāk, ka gandrīz sestā daļa no tā laika Latvijas diviem miljoniem iedzīvotāju satilpuši nedaudz vairāk kā 12 hektāru izstādes laukumā. Turklāt jāņem vērā, ka Jelgavas iedzīvotāju skaits tolaik bija tikai 35 tūkstoši. Vēlāk izdotajā izstādes pārskatā minēts krietni mazāks skaitlis – 70 tūkstošu.
Izstādes laukums atradās vietā, kur patlaban izvietojusies pilsētas slimnīca un Pārlielupes cietums, – starp Brīvības bulvāri un Garozas ielu. Laukuma teritoriju apjoza divus metrus augsta dēļu sēta. Bija ierīkoti pieci vārti, divi no tiem – parādes. Galvenie vārti, kas veda no Izstādes ielas, atbilstoši tā laika garam tika nosaukti par Vadoņa vārtiem.
Zeme šajā vietā bija smilšaina un ar augstu gruntsūdens līmeni. Izstādes ēku celtniecības un laukumu iekārtošanas intensīvākajā periodā uznāca divu nedēļu ilgs lietus. Lai novērstu ūdens uzkrāšanos, bija nepieciešams ierīkot pagaidu drenāžu divu kilometru garumā. Izstādes vajadzībām izveidoja ūdensvada sistēmu, un jaudīgais elektriskais sūknis nodrošināja ūdens piegādi ar jaudu 18 000 litru stundā. Iespaidīgi bija arī paviljoni un citas būves, kopskaitā 93 (kopējā platība – 15,5 tūkstoši kvadrātmetru). Izstādes vajadzībām tika pielāgota arī Jelgavas pils 2000 kvadrātmetru platībā. Tā kā rīcības komiteja bija nolēmusi izstādes laukumā izveidot Lauksaimniecības muzeju, tā finansiāli atbalstīja pastāvīgu ēku būvniecību. Iespaidīgākā celtne izmēru ziņā bija galvenais rūpniecības paviljons 2310 kvadrātmetru platībā, kurā savas ekspozīcijas iekārtoja 170 rūpniecības uzņēmumu.
Visdažādākajās nominācijās notika labāko apbalvošana. Līdzās lauksaimniekiem, rūpniekiem un amatniekiem nebija aizmirsti arī laukstrādnieki, mazpulcēni un mājamatnieki. Piemēram, kā labākās rudzu maizes cepējas ar pirmo godalgu – 50 latiem – apbalvoja Paulīni Ulmani no Šķibes pagasta Ezerkleišiem un Annu Pavlovsku no Ozolnieku pagasta Vecdegaiņiem. Šķibeniece kā izcila maizes cepēja bija pazīstama jau 30 gadu, bet Vecdegaiņu saimniece – 38 gadus.
Gaidām Ozolniekos
Atceroties šo Jelgavas vēsturē ievērojamāko saimniecisko izstādi un grandiozos Pļaujas svētkus, kā arī atzīmējot Kārļa Ulmaņa 130. dzimšanas dienu,
7. septembrī pulksten 16 Ozolnieku novada Informācijas centrā Rīgas ielā 29 (Ozolnieku bibliotēkas ēkā) notiks sarīkojums. Ar lekciju “Kārļa Ulmaņa loma un liktenis Latvijas vēsturē” uzstāsies Latvijas Valsts arhīva Dokumentu aprakstīšanas daļas VDK dokumentu sektora vadītājs un Latvijas Universitātes vēstures doktorants Ainārs Bambals. Viņš ir piedalījies ekspedīcijās, kuru mērķis bija atrast izsūtījumā mirušā prezidenta mirstīgās atliekas. Vēstures interesentiem pazīstami arī A.Bambala pētījumi par Latvijas armijas vēsturi.
Pats došu nelielu ieskatu 20. gadsimta 30. gadu Latvijas saimnieciskajos sasniegumos, kuriem bija veltīta 1937. gada Zemgales apgabala izstāde.
Šo laikmetu varēsim iepazīt izstādē, kurā būs skatāmas gan fotogrāfijas un dokumenti, gan grāmatas un publikācijas. Ceru, ka Ozolnieku novada iedzīvotāji būs atsaukušiesies uz manu iepriekš publicēto aicinājumu un varēsim sarīkot Ozolnieku 2007. gada Pļaujas jeb Ražas svētku izstādi.
