Sv.Annas katedrālē koncertu sniedza Aizkarpatu apgabala profesionālais kamerkoris «Cantus» (Ukraina).
Kārtējo reizi pierādījās, ka ne vienmēr tie labākie pasākumi tiek ilgi un rūpīgi gatavoti un iepriekš plaši un skaļi izreklamēti. To pilnā mērā var attiecināt uz pagājušās ceturtdienas koncertu Sv.Annas katedrālē.Ar respektu pret koru kultūru«Brauciens uz Latviju mums sanāca negaidīts. Tikko bijām atgriezušies no vieskoncertiem Šveicē, un te pēkšņi zvans no Ukrainas Kultūras ministrijas – tā un tā, jābrauc uz Baltiju, paredzēti divi koncerti Latvijā un divi Igaunijā – pēc Jelgavas divas uzstāšanās Tallinā –, bet atpakaļceļā vēl koncerts Liepājā,» atzinās kamerkora «Cantus» diriģents Ukrainas Tautas mākslinieks Emīls Sokačs, kuru «Ziņām» izdevās notvert īsā pauzē starp mēģinājumu un koncerta sākumu.«Esam tikko ieradušies, un aiz muguras garš brauciens ar autobusu. Bet kā profesionāļi esam pieraduši pie dažādām situācijām. Latvijā, tāpat kā Baltijā, esam pirmo reizi (kolektīvs viesojies daudzās valstīs un ir dažādu starptautisku konkursu un festivālu laureāts Itālijā, Austrijā, Vācijā, Slovākijā, Lielbritānijā un citur – red.). Taču esam labi informēti par šejienes augsto koru kultūras līmeni un tradīcijām un pret gaidāmajiem koncertiem izturamies ļoti atbildīgi,» turpināja diriģents.No sakrālā līdz tautasdziesmāmKamerkoris «Cantus» dibināts 1992. gadā Užgorodā (no 1989. gada E.Sokačs vadīja vokālo ansamli, «Cantus» radīts uz tā bāzes) un ir pirmais profesionālais kamerkoris Aizkarpatos. «Tā kā atrodamies pašos Ukrainas rietumos, kur sajaukušās dažādu tautību – ukraiņu, slovāku, rumāņu, poļu, ebreju u.c. – tradīcijas, tas atspoguļojas gan mūsu kora repertuārā, gan dziedājuma manierē,» skaidroja E.Sokačs.Kaut gan maestro atklāja, ka pēdējā laikā lielāku uzmanību «Cantus» velta mūsdienu ukraiņu mūzikai, netiek aizmirsta klasika (arī dalība lielas formas skaņdarbu atskaņojumos), nozīmīgu vietu kora repertuārā aizņem ukraiņu tautas mūzikas interpretācijas.Arī Jelgavā koncerta programma bija izveidota tā, ka Sv.Annas baznīcā varējām dzirdēt Aizkarpatu kamerkori amplitūdā no Dmitrija Bortņanska līdz ukraiņu tautasdziesmām.Pārliecina ar profesionalitātiPirmajā daļā skanēja garīgā mūzika – D.Bortņanska, Kirila Stecenko, Mikolas Lisenko pareizticīgo liturģijas tradīcijā balstītie skaņdarbi. Īpaši aizkustināja savdabīgā Jevgeņija Stankoviča «Отче наш» («Mūsu tēvs debesīs»), kam tūlīt sekoja Valentīna Siļvestrova analoga satura, bet muzikāli pavisam atšķirīgs darbs.J.Stankoviča mūzika, taču jau citādos ritmos, skanēja arī koncerta otrajā daļā, kur dzirdējām fragmentus no folkoperas (tā šo skaņdarbu nodēvēja pats maestro E.Sokačs) «Kupalo». Gan tie, gan vairākas ukraiņu tautasdziesmas un tradicionāli svētsvinīgā «Реве та стогне Днiпр широкий» (Tarasa Ševčenko vārdi) koncerta noslēgumā aizkustināja ne tikai vietējās ukraiņu diasporas pārstāvjus (par kamerkora «Cantus» pēkšņo vizīti Jelgavā varam pateikties Sabiedrības integrācijas birojam un ukraiņu kultūras centram «Džerelo»), kas kuplā pulkā bija pulcējušies Jelgavas luterāņu baznīcā, bet arī pārējos klausītājus.Atliek tikai pažēlot tos mūzikas cienītājus, kam kamerkora «Cantus» koncerts Jelgavā gāja secen. Iespējams, latvieša auss tradicionāli pieradusi pie nedaudz citas kordziedāšanas manieres, bet tieši tāpēc bija vēl interesantāk noklausīties šā patiešām skanīgā ukraiņu kolektīva profesionāli kvalitatīvo un emocionālo sniegumu.
