Kviešus, rudzus, arī rapša sēklas dažādi pārstrādes uzņēmumi iepērk pilnā sparā.
Kviešus, rudzus, arī rapša sēklas dažādi pārstrādes uzņēmumi iepērk pilnā sparā.
Diemžēl šo zemniekiem visai aktīvo periodu caurstrāvo dažādas negatīvas iezīmes – gan laucinieku dusmas par zemajām iepirkuma cenām, gan iebildumi pret augstajām kvalitātes prasībām. Lielākie graudu iepircēji gan atzina, ka šā gada raža ir nesalīdzināmi kvalitatīvāka nekā pērn, un ražība saimniekus apmierina.
Jau jūlija beigās graudu audzētāji bija neapmierināti ar pārstrādātāju piedāvātajām cenām: šie par tonnu graudu solīja vidēji 60 latu. Zemnieki sprieda, ka optimāla un, protams, reāla cena varētu būt 70 latu par tonnu rudzu un kviešu. Bet «Dobeles dzirnavnieks» piedāvā par kviešiem no 50 līdz 62 latiem. Savukārt «Jelgavas dzirnavas» cenu nenosauca, tā esot līgumos rakstīta. Toties par tonna melno rapša graudiņu Elejas iecirknī maksā aptuveni 100 latu.
Zemnieki nav ar mieru
Ne vienmēr zemnieki ar visu ir mierā un rāmi noraugās notiekošajā. Lielākie un spēcīgākie graudu audzētāji cer uz labāku laiku, gan risinot formālas sarunas, gan liekot lietā badastreikus.
Uldim Caunem no Sesavas pagasta labība aug 1300 hektāros. Viņš skaidroja, ka ir grūti saskatīt ceļus, pa kuriem nāks pretī kāds atbalsts. Vai nepārtraukti streikot? U.Caune teic, ka šogad dzirnavnieki izveidojuši nelabvēlīgus samaksas noteikumus, jo, ja zemnieks grib pārdot graudus par intervences cenu – 64 latiem –, tad nauda jāgaida līdz martam. «Pašlaik var cerēt uz 60 latiem par tonnu graudu. Taču trūkstošie četri lati par tonnu ir daudz,» tā U.Caune.
Vakar Zemnieku saeimas biedri sanāca kopā, lai pārrunātu situāciju graudu tirgū. Paredzētas bija arī sarunas ar zemkopības ministru. Pērn pārrunās ar Ati Slakteri tika panāktas divas lietas: intervence sāka strādāt līdz ar pirmo pļaujas dienu, 1. augustu, un tika noslēgta vienošanās, ka jau ar šo gadu būs hektārsubsīdijas. Tā tas arī notika, taču vienošanās dokumentā netika uzrādīta par hektāru noteiktā naudas summa. Graudu audzētāju skatījumā 20 latu par hektāru būtu labi pašreizējo 13 latu vietā. U.Caune gan piebilda, ka Eiropas valstīs par apstrādātās zemes hektāru var saņemt ap 200 latu.
Tā kā valstī ir graudu pārprodukcija, Zemnieku saeima nāks ar priekšlikumu intervencē iepirktos graudus eksportēt. «Pārrunas ar zemkopības ministru būs. Mēģināsim palielināt hektāra ienākumus, optimizēt iepirkuma cenu, taču, ja neizdosies, ražosim to, ko var eksportēt: rapsi un alus miežus,» teica U.Caune.
Arī Bauskas rajona zemnieku apvienība ir sašutumā. «Tik zemas cenas, kādas graudu pārstrādātāji pašreiz piedāvā, nav nevienā Eiropas valstī,» teic kaimiņrajona zemnieki un situāciju graudu tirgū dēvē par bezatbildības kalngalu.
Kvalitāte krietni uzlabojusies
Tā atzina visi iepircēji. Piemēram, akciju sabiedrības «Jelgavas dzirnavas» laboratorijas vadītāja Ineta Kārkla vēstīja, ka šā gada ražas krišanas skaitlis turas uz 200, bet pērn tādas kvalitātes vispār nav bijis.
«Dobeles dzirnavniekā» minimālā krišanas skaitļa robeža ir 220. «Diemžēl laika apstākļu nelabvēlīgajā ietekmē tik augstu kviešu kvalitāti nevarēsim saglabāt,» tā prognozēja Glūdas pagasta saimnieks Juris Kaņepe. Viņš šonedēļ jau piegādāja pirmo graudu kravu «Dobeles dzirnavniekam». Saimnieks ir sašutis, ka valdība ar zemniekiem nestrādā roku rokā, kā tam vajadzētu būt. «Tik augstas kvalitātes prasības nav nevienā Eiropas valstī! Ja mūsu zemnieki nespēs piegādāt tādus graudus, iedegsies zaļā gaisma ārzemniekiem un notiks līdzīgi kā ar cūkgaļu. Tik augstu kvalitāti varētu prasīt Vācijas zemnieku ražojumam, ne Baltijas reģionā augušai labībai,» sprieda J.Kaņepe.
Cik garas ir rindas?
Līdz šim neliels rīta sastrēgums bija redzēts pie «Jelgavas dzirnavām», kad zemniekiem sava kārta uz labības izkraušanu bija jāgaida pāris stundu. Savukārt pie «Dobeles dzirnavnieka» graudu pārdevēji bija izveidojuši rindu, kurā jāstāv pusi dienas. Bet pērn bijis vēl trakāk – stāvējuši pat veselu dienu, tā stāstīja kāds pieredzējis zemnieks.
Šā gada otrajā ceturksnī graudu pārstrādes uzņēmumi no ražotājiem kopumā iepirkuši 26 572 tonnas graudu. Par iepirktajiem graudiem bez PVN samaksāts 1 487 060 latu.
Dobelē viss labi
«Iepirkums pie mums notiek vairākos veidos – gan izsolē, gan slēdzam pirkuma līgumus ar stabiliem sadarbības partneriem, kas piegādā ievērojamu daudzumu graudu par vienošanās cenām, jo mūs interesē samaksas termiņi,» stāstīja «Dobeles dzirnavnieka» ģenerāldirektors Broņislavs Skrebs. Viņš arī informēja, ka pagaidām viss norit labi: dienā tiek iepirkts 1500 līdz 2000 tonnu graudu. Darbs ir intensīvs, jo zemnieki strādā aktīvāk nekā pērn. «Diemžēl valsts ir iejaukusies pāragri ar intervenci, tā radot pārstrādes uzņēmumiem visai spiedīgus apstākļus. Mums arī ir jāinvestē sava uzņēmuma attīstībai, tāpat kā zemniekiem,» tā B.Skrebs. Līdzīgu viedokli pauda arī «Jelgavas dzirnavu» laboratorijas vadītāja Ineta Kārkla.
Ģenerāldirektors sacīja, ka negrasās samazināt sava uzņēmuma ražošanas apjomu. Optimālais pārtikas kviešu iepirkuma apjoms varētu būt 70 000 tonnu, bet lopbarības kviešu – līdz 15 000 tonnām. Zemniekiem nav pamata uztraukumam, jo tiks iepirkti visi piedāvātie kvieši, tikai atlikumu uzņēmums plāno eksportēt. Tātad ikvienam saimniekam savus graudus būs kur likt.
Dobelē pašlaik pieņem kviešus, pieņems arī miežus, nedaudz rudzus, auzas. Uzņēmumu interesē labas kvalitātes zirņi un griķi.
«Jau apmēram sešus gadus esam spējuši paši sevi apgādāt ar kviešiem. Vēl gribētos nodrošināt augstas kvalitātes miltu iegādes iespējas, taču valsts saka, ka labi ir tā, kā ir. Šā iemesla dēļ miltu cena salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājusies par deviņiem procentiem. Bet graudu iepirkuma cena pamanījusies augt, tādēļ grūti sabalansēt darbu un palielināt pagaidām uz nulles līmeņa esošo uzņēmuma rentabilitāti. Aicinu zemniekus izprast situāciju,» aicināja B.Skrebs.
