Par karstuma upuriem nereti kļūst mājdzīvnieki, tāpēc tie jāuzmana līdzīgi kā mazi bērni.
Lai arī sinoptiķi sola, ka tuvākajās dienās termometra stabiņš vairs netuvosies 30 grādu robežai, kā tas bija visu iepriekšējo nedēļu, karstums vasarā ar to nemitēsies. Tāpēc speciālisti mudina pievērst pastiprinātu uzmanību ne tikai savai veselībai, bet arī mājdzīvnieku un mājlopu labsajūtai. Arī viņi var ciest no siltuma dūriena, kukaiņu kodumiem, apdegušiem deguniem, ķepām un ausīm.
Svētku dienās, kas šogad izcēlās ar karstu laiku, mediķu palīdzību Jelgavas pilsētas slimnīcā meklējuši 130 cilvēku. Uzņemšanas nodaļas vadītāja Mudīte Zborovska stāsta, ka lielākoties tās bijušas dažādas sīkas traumas, kas nereti gūtas alkohola reibumā. Kāds līgotājs apdedzinājies, lecot pāri ugunskuram. Taču slimnīcā ievietots arī viens bērns, kurš cietis no pārkaršanas.
Labāk palikt mājās
«Nevarētu teikt, ka šogad būtu daudz karstuma upuru, bet vairāki, protams, ir vērsušies pēc palīdzības. Piemēram, kādai sievietei, kura visu dienu karstumā strādājusi, tika konstatēts karstumā dūriens. Cita paciente sūdzējās par lielām galvassāpēm. Viņa ilgas stundas bija pavadījusi sakarsušā automašīnā,» teic M.Zborovska. Lai no tā izvairītos, viņa atgādina, ka karstā laikā cilvēkam būtu jāuzņem vismaz divi litri šķidruma, nevajadzētu atrasties tiešos saules staros, kā arī jānēsā viegls, elpojošs, piemēram, kokvilnas, apģērbs.«Karstumā, īpaši ūdens tuvumā, ir bīstami atrasties alkohola reibumā, jo atslābinās uzmanība. Veciem, kā arī slimiem cilvēkiem jāizvēlas atbilstoša slodze. Varbūt tādās dienās tomēr labāk būtu palikt mājās,» min mediķe.
Nedrīkst strauji atdzesēt
Pamatīgs karstums var būt liels izaicinājums arī mājas mīluļiem. Veterinārārste Anna Jesereviča vērš uzmanību, ka mājdzīvnieki ir kā mazi bērni, kurus nedrīkst atstāt bez uzraudzības. «Suņus, kuri atrodas pie ķēdes, karstā laikā labāk atbrīvot, lai viņi varētu patverties ēnā. Nemitīgi jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim. Būtu ieteicams novietot kādu vannu, kur dzīvnieks var atvēsināties. Daži rok bedres un tādējādi atdzesējas. Taču, ja virsū bruģis, viņi to nespēj,» norāda speciāliste. Lai izvairītos no siltuma dūriena, viņa mudina nosegt suņu būdas, kas saulē mēdz pamatīgi sakarst, parūpēties par nojumēm voljeriem, kā arī neaizmirst saulessargu, piemēram, ņemot līdzi dzīvnieku uz pludmali. Jāsargājas arī no atklātiem saules stariem, kas var padziļināt dažādus iekaisumus, apdedzināt purniņus un mazāk spalvainas ausis. Karstumā mēdz izkust arī piķis, kas nodara lielu kaitējumu dzīvnieku pēdām.«Obligāti jāsargā jauni un veci dzīvnieki, kuriem piemīt sirds patoloģijas vai elpceļu problēmas. Kļūda ir tā, ka dzīvnieku cenšas strauji atdzesēt – atstāj mašīnā pie ieslēgta kondicioniera, ierīvē ar ledu vai dod dzert ļoti aukstu ūdeni,» norāda veterinārārste. Viņa piebilst, ka dzīvnieks regulāri jāķemmē, lai nesaveltos apmatojums. Lai būtu vieglāk panest karstumu, atsevišķos gadījumos to labāk laikus noskūt.
Nevērīga attieksme var izraisīt dzīvnieku nāvi
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns atzīst, ka karstums uz mājlopu veselību atstāj nelabvēlīgu ietekmi. Tā sekas novērojamas momentāni – samazinās ēstgriba, pastiprinās svīšana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, paātrinās elpošana. Taču karstuma stresa ietekmes sekas piensaimnieki pa īstam izjūt divus trīs mēnešus vēlāk, kad parādās dažādas vielmaiņas slimības. «Katrai dzīvnieku grupai ir sava noteikta komforta temperatūra. Piemēram, govīm, kā arī aitām tā svārstās -10… +16 grādu robežās. Taču, ja arī gaisa temperatūra vasarā ir nosacīti neliela, bet relatīvais gaisa mitrums augsts (65 – 75 procenti ) mājdzīvnieki sirgst no karstuma stresa ietekmes. Produktīvie dzīvnieki zaudē dzīvmasu, bet gaļas liellopiem novēro zemu tās pieaugumu. Pārvedot dzīvniekus nepiemērotos transporta līdzekļos, kuros ir nepietiekama ventilācija un ierobežots dzeramā ūdens daudzums, attīstās transporta stress. Nereti pēc ilgstošiem pārvadājumiem daži dzīvnieki tāpēc aiziet bojā,» brīdina D.Arbidāns.Viņš min, ka saimniekiem īpaši jāuzmana liellopi, ja tos gana mitrās, purvainās vietās vai upju palienu pļavās. Šajās vietās ir īpaši liela dažādu asinssūcēju kukaiņu invāzija. Latvijā bijuši gadījumi, kad pēc lieliem šo kukaiņu uzbrukumiem dzīvnieki aiziet bojā. Tāpēc profilaksei mājlopi būtu jāapstrādā ar pretinsektu līdzekļiem. «Ja vasaras periodā gaisa temperatūra pārsniedz +25 grādus, dzīvniekus labāk nevest laukā, bet turēt apēnotā vietā vai dzīvnieku novietnē, kur ir nodrošināta brīva piekļuve dzeramajam ūdenim un barībai. Ja dzīvnieks ir saguris un saimniekam ir pamatotas aizdomas, ka tas radies no pārkaršanas, nekavējoties jāsniedz neatliekamā palīdzība. Pārkarsušos dzīvniekus novieto ēnainā, labi ventilētā vietā. Tiem dod padzerties vēsu ūdeni. Uz galvas vajadzētu likt aukstas kompreses. Ja tas nelīdz, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta,» norāda speciālists. ◆
