8. aprīlī pulksten 14 kultūras namā jelgavnieki varēs noskatīties pirmoreiz teātrī uzvestu lugu – Egīla Šņores «Kartupeļu pankūku smaržu» Ā.Alunāna teātra izpildījumā.
8. aprīlī pulksten 14 kultūras namā jelgavnieki varēs noskatīties pirmoreiz teātrī uzvestu lugu – Egīla Šņores «Kartupeļu pankūku smaržu» Ā.Alunāna teātra izpildījumā.
Lielais spāņu rakstnieks Garsija Lorka ir teicis: «Ja tauta nerūpējas par savu teātri, nebaro to ar īstajām dzīvības sulām – tas noved tautu pie iznīcības.» Savukārt teātris var pastāvēt tā vislabākajā nozīmē tikai tad, ja ir nacionālā dramaturģija (protams, tas neaizliedz bagātināties ar pasaules labākajiem dramaturģiskajiem sacerējumiem).
Pēdējā gadu desmitā diemžēl salīdzinoši maz uz mūsu teātru skatuvēm redzam savas tautas dramaturģiju. Izrādās, lugas ir, bet teātri bieži vien dod priekšroku vājiem ārzemju autoru sacerējumiem. Un ir patiesība, ja uzrakstītā luga neierauga skatuves ugunis, tā ir kā nēsāts, bet nepiedzimis bērns.
Domājot par visai sarežģīto situāciju un vēlēdamies kaut nedaudz līdzēt, esam izvēlējušies Egīla Šņores lugu «Kartupeļu pankūku smarža». Tā pirmoreiz uzvesta mūsu teātrī.
Nu jau desmit gadu dzīvojam brīvā Latvijā… Kā jūtamies, ko darām, lai mūsu valsts patiesi būtu brīva…, brīva no zemiskuma, savtības, brīva no alkatības, lai mēs to padarītu ziedošu un skaistu, lai «nemocītu», neiznīcinātu dabu, sargātu mežus – Latvijas vizītkarti –, lai, atgriežoties civilizētajā Eiropā, nepazaudētu sirsnību un cilvēcību.
Par to un daudz ko citu savdabīgā formā mūs mēģina uzrunāt dramaturgs. Luga ir netradicionāla, tā neatrisina problēmas, tā vienkārši liek mums pārdomāt.
Karš, totalitārais režīms, tā simboli Staļins un Hitlers mūsu tautu mēģināja iznīcināt – vergu nometnes Padomju Savienībā un emigrācija visā plašajā pasaulē…
Sižeta pamatā ir divu māsu likteņi – drūmi un mokoši –, bet ir jādzīvo, jāstrādā, jārada bērni…
Uz izrādi ieradīsies arī pats dramaturgs un nopietna speciālistu komisija, kas šo darbu vērtēs.
