Šoruden sevišķa uzmanība jāpievērš kartupeļu šķirošanai un pārlasīšanai, pirms tos novieto glabātuvē, jo bumbuļus skārušas ne vien dažādas puves, bet arī kaitēkļi, uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti.
Šoruden sevišķa uzmanība jāpievērš kartupeļu šķirošanai un pārlasīšanai, pirms tos novieto glabātuvē, jo bumbuļus skārušas ne vien dažādas puves, bet arī kaitēkļi, uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti. Savukārt sadīgušajam ziemas rapsim masveidā uzglūn spradži un alotājmušas.
Kā liecina VAAD pārbaudes Zemgalē, kartupeļu lakstu puve ap ražas novākšanas laiku vidējiem un vidēji vēlīniem kartupeļiem bojājusi salīdzinoši nelielu skaitu bumbuļu. Vairāk skādes nodarīts laukos (pārsvarā piemājas saimniecībās), kas nav smidzināti pret šo kaiti. Tupeņus stipri bojājusi bakteriālā slapjā puve, vietām skarta pat teju desmitā daļa bumbuļu, tāpēc arī parastais kraupis atrasts pat uz 20 procentiem kartupeļu. Savukārt melnais kraupis bojājis līdz desmitajai daļai ražas. Sprakšķu kāpuri grauzuši 15 procentus bumbuļu, zaudējumus nodarījuši arī maijvaboļu un pūcīšu kāpuri, kā arī peļveidīgie grauzēji.
Ziemas rapsim trešo un ceturto īsto lapu stadijā krustziežu spradži bojājuši pat līdz piektdaļai augu. Tiesa, kaitējuma pakāpe bijusi vāja. Jelgavas Lauku konsultāciju biroja augkopības speciālists Jānis Treijs teic, ka smecernieku augos var atrast, pārplēšot rapša stublāju un sakni. Tad uzreiz redzams, vai kāpuri nodarījuši kādu skādi. Pret šo kaitēkli izmantojami sistēmas iedarbības augu aizsardzības līdzekļi, jo kāpuri dzīvo rapša iekšpusē. Savukārt pret spradžiem, spīduļiem un citiem, kas stublāju bojā no ārpuses, smidzināmi pieskares preparāti.
Krustziežu alotājmuša vietumis invadējusi 15 – 20 procentus augu. Uz ziemas rapša jau atrasta arī tumšplankumainība, bet uz atsevišķiem augiem novērotas krustziežu miltrasas, fomozās sakņu kakla puves un neīstās miltrasas pazīmes.
Kur ziemas rapsis iesēts jau augusta beigās, zemniekiem raizes siltajā un mitrajā laikā sagādā tā straujā augšana. To var ierobežot ar regulēšanas preparātiem, kas rapsi it kā piesēdina pie augsnes. Ar tāda līdzekļa izsmidzināšanu panāk, ka augšanas punkts attīstās lēnāk, rapsis nestīdzē. Ziemās, kad zemi klāj plānāka sniega kārta, tas var pasargāt augus no izsalšanas.
