Par to, ka Amerikā un citās bagātajās zemēs mūsdienās (arī agrāk) jaunieši pievērsušies sevis izķēmošanai, nebūtu jābrīnās – labklājība un dīkdienība prasa izklaidi, lai atšķirtos no apnicīgā, ierastā mietpilsoniskā dzīvesveida. Tad arī radās hipiji, panki, goti, viņi audzēja garus matus, bārdu, nemazgājās, staigāja skrandās, tā līdzinoties dabas bērniem. Taču mūsu jauniešiem, kas nebūt nav tā nodrošināti, vairāk vajadzētu domāt par izdzīvošanu, materiālajām un garīgajām vērtībām, nevis dzīties pēc degradējošas modes.Esmu pārliecināts, ka mūsdienu jaunietis pat nezina, kā cēlusies mode sevi izķēmot un ka tikai atpalikušas indiāņu un nēģeru ciltis šodien sevi «izgrezno» ar gredzeniem ausīs, pīrsingiem dažādās ķermeņa vietās, tetovējumiem utt. Šī vēsture jauniešiem jāatgādina, lai viņos zustu ilūzijas par minētās modes oriģinalitāti. Tajos senajos laikos, lai kaut kā notušētu jaunības skaistumu un veselību cilts priekšā, salīdzinot ar gudro vīru – cilts elites – vecuma neglītumu, grumbaino seju un fizisko vājumu, jauniešiem bija jāiziet rituāls, kur tos visādi «izskaistināja», izķēmoja viņu sejas (pat zobus izdauzīja), izdūra degunā adatas, ausīs iekarināja dažādus priekšmetus, izkrāsoja ķermeni. Tāds bija cilts jauniešu upuris elites labā, kas ar laiku (līdz pat mūsdienām) pārvērties atribūtikā, lai gan tam vairs nav ne iemesla, ne pamatojuma. Tieši otrādi – veselā sabiedrības daļa šo «modi» uzskata par nevīžību pret sevi un citiem, neaudzinātību, staigājot saplēstos džinsos, ar kniedēm visās iedomājamās un neiedomājamās ķermeņa daļās, tetovējumiem, pārāk gariem (vai galīgi bez) matiem. Bet atkailinātie vēderi, muguras un galvas būs dārga samaksa (sava veida upuris, turklāt nevajadzīgs) par veselību priekšdienās. Vai vērts sevi upurēt vienīgi modes labā?
