Pēdējā laikā par modes lietu un samērā bieži arī diskusiju objektu (piem., K.Mondens Kāpēc Latvijai vajadzīga īsta socioloģija?, Diena, 06.01.99.) kļuvuši socioloģiskie pētījumi.
Pēdējā laikā par modes lietu un samērā bieži arī diskusiju objektu (piem., K.Mondens Kāpēc Latvijai vajadzīga īsta socioloģija?, Diena, 06.01.99.) kļuvuši socioloģiskie pētījumi. Par tiem interesējas gan valdība, gan pašvaldības un privātfirmas. Attīstās firmas, kas veic socioloģiskos pētījumus, augstskolas piedāvā apgūt studiju programmas šajā nozarē, uzradies paliels skaits amatieru-entuziastu, kas gatavi «kaut ko paanketēt»…
Vērtējot pieprasījumu pēc socioloģiskās informācijas un pētījumiem sabiedrībā, var secināt, ka blakus nopietnam pasūtījumam vienā otrā gadījumā klientus ir vadījusi vēlme būt moderniem un oriģināliem, citā – izmantot aptaujas kā dekoratīvus, demokrātiskus elementus.
Līdzās profesionālam sociologu piedāvājumam nepieciešams arī kvalificēts pētījumu rezultātu (socioloģiskās informācijas) lietotājs.
Kā tiek veikti socioloģiskie pētījumi?
Visplašāk pazīstami ir kvantitatīvie pētījumi, kas balstīti uz lielās, reprezentatīvās aptaujās iegūtas informācijas statistisko analīzi. Šādi socioloģiskie pētījumi izmaksā samērā dārgi, tādēļ tos vislabāk uzticēt profesionāļiem – lielām firmām, kas regulāri veic socioloģiskos pētījumus. Firmas ir izveidojušas kvalificētu intervētāju tīklus informācijas vākšanai, iegādājušās tās apstrādei nepieciešamo datortehniku un programmas utt.
Kvalitatīvie pētījumi (individuālās intervijas, fokusgrupu diskusijas utt.) ir mazāk pazīstami. Lai gan to organizācija ir samērā vienkārša un izmaksas nav pārāk augstas, kvalitatīvo pētījumu veikšana prasa ļoti augstu sociologa profesionālo kvalifikāciju. Subjektivitāte informācijas iegūšanas un interpretācijas procesā var nopietni apdraudēt pētījuma ticamību. Kvalitatīvie pētījumi ir visai iecienīti akadēmiskās aprindās, tomēr tie var būt efektīvi arī ļoti praktisku problēmu risināšanā, piemēram, izstrādājot mārketinga stratēģiju.
Labus praktiskus rezultātus var gūt arī, neveicot īpašus pētījumus, bet vienkārši apkopojot un analizējot jau esošo informāciju.
Socioloģisko pētījumu praktiskā izmantošana
Neizvēršot plašu socioloģisko pētījumu praktiskās pielietošanas iespēju analīzi, pievērsīsimies tikai divām, visai atšķirīgām jomām – sabiedrības pārvaldei un uzņēmējdarbībai.
Socioloģiskā informācija nepieciešama efektīva sabiedrības pārvaldes (pašpārvaldes) procesa īstenošanai. Lai izprastu sabiedrības pārvaldes un organizācijas būtību, ir jāizseko visām pārvaldes cikla fāzēm – no sākotnējā idejas formulējuma līdz tā noteikšanai likumdošanā, praktisko īstenošanu dažādu pārvaldes institūciju darbībā noslēdzot ar kompleksā pārvaldes procesa efektivitātes un rezultativitātes novērtējumu. Liela nozīme lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā ir socioloģiskajai informācijai un pārvaldes institūciju sociālās organizācijas izpratnei.
Socioloģiskos pētījumus ļoti efektīvi var izmantot tirgus analīzes procesā: preces (pakalpojuma) tirgus definēšanā; tirgus segmentācijā (noskaidrojot, kas ir potenciālie pircēji/lietotāji); makroanalīzē (noskaidrojot, kādi ekonomiskie, sociālie, politiskie procesi ietekmē uzņēmuma darbību); mikroanalīzē (cena, reklāma, mazumtirdzniecība, iesaiņojums, klients utt.); SVID (SWOT) analīzē – uzņēmuma stipro un vājo pušu, nākotnes izredžu un draudu izvērtēšanā; pircēja/klienta izpētē (viņa vajadzības, paradumi, attieksmes utt.).
Arī LLU piedāvā studiju programmu socioloģijā
Ar 1999./2000. mācību gadu Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiks realizēta jauna studiju programma specialitātē organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija. Tā iecerēta kā vienots divu līmeņu (bakalaura un maģistra) akadēmisko studiju cikls. Profesionālam darbam pašvaldībās, īpaši laukos, kā arī administratīvam un pārvaldes darbam katrā sabiedriskā un privātā iestādē vai uzņēmumā ir vajadzīgi speciālisti, kas prot strādāt ar socioloģisko informāciju. Zināšanas par pārvaldes institūciju darba organizāciju un socioloģiskās informācijas izmantošanu politikas veidošanās un praktiskās realizācijas procesos var būt praktiski noderīgas katrā nozarē.
Studiju programmas mērķis ir sagatavot speciālistus, kas praktiski darbojas sabiedrības pārvaldē, profesionāli strādā ar socioloģisko informāciju. Atšķirībā no akadēmiskajām studiju programmām tādās sabiedriskajās zinātnēs kā vēsture, socioloģija, ekonomika un tādās lietišķajās profesijās, kā grāmatvedība un tiesības studiju programma organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijā piedāvā iespēju apgūt specialitāti, kas uzskatāma par sociālo zinātņu praktisku pielietojumu. Sabiedrības pārvaldes procesā idejas un koncepcijas, ko izvirza sociālās zinātnes, tiek īstenotas praksē dažāda līmeņa pārvaldes institūciju darbībā. Tādēļ šajā studiju programmā sociālo zinātņu apgūšana nav pašmērķis, tā veido konceptuālo pamatu praktiskās politikas veidošanai un īstenošanai.
Latvijas Universitāte (LU) pašlaik ir nozīmīgākā mācību iestāde valstī, kas nodrošina akadēmisko izglītību socioloģijas specialitātē. LU socioloģijas programma, salīdzinot ar citām augstskolām, kas piedāvā apmācību socioloģijas specialitātē, ir pazīstama visplašāk un ar augstu prestižu jaunatnes un akadēmiskajā vidē. Pieaugot darba tirgū pieprasījumam pēc sociologiem, to gatavošanu varētu uzsākt arī citas augstskolas, piemēram, LLU. Tas potenciāli var palielināt reflektantu interesi par mūsu augstskolu. LLU ir vairākas priekšrocības gan kā reģionālai augstskolai, kas orientējas uz Zemgales reģiona jauniešu vajadzību pēc akadēmiskās izglītības iegūšanas, gan arī kā augstskolai, kas tradicionāli sagatavojusi akadēmiski izglītotus speciālistus lauksaimnieciskās ražošanas un tās produktu pārstrādes vajadzībām. Izveidojot studiju programmu socioloģijā, LLU sper vēl vienu soli (līdztekus studiju programmām ekonomikā utt.), tai kļūtu par īstu lauku universitāti, kas aptver plašu lauku attīstības nodrošināšanai nepieciešamo akadēmisko disciplīnu spektru.
