Daļa pilsētas iedzīvotāju joprojām ir nesapratnē par pastāvīgās maksas lietderību norēķinos par patērēto ūdeni.
Daļa pilsētas iedzīvotāju joprojām ir nesapratnē par pastāvīgās maksas lietderību norēķinos par patērēto ūdeni. Šā pasākuma būtību skaidro Jelgavas Ūdensvadaun kanalizācijas saimniecības (ŪKSU) direktors Jānis Laizāns.
Divpakāpju tarifs iedzīvotāju, budžeta iestāžu un ražotņu norēķinos par patērēto ūdeni, notekūdeņu novadīšanu un attīrīšanu Jelgavā noteikts ar Domes 1998. gada 26. marta lēmumu. Uz to mudināja Jelgavas ŪKSU pārraudzības padomes pētījumi par dzeramā ūdens patēriņu un notekūdeņu apjomiem, kā arī uzņēmuma ienākumu un izdevumu bilances analīze. Tika izstrādāta jauna metodika tarifu struktūras un izvērtēšanas nosacījumos. Izvērtēti arī vidējie dzīvokļa ekspluatācijas izdevumi, vidējais iedzīvotāju skaits dzīvoklī, izmaksas par ūdeni, kanalizāciju, apkuri, karsto ūdeni, īri, elektrību, gāzi, sakaru pakalpojumiem, apgaismojumu, atkritumiem u.c.
Vienmērīgie maksājumi nodrošina ekspluatāciju
Rezultātā iedzīvotājiem norēķinos par ūdeni un kanalizāciju darbojas divpakāpju tarifs, ko veido pastāvīgais (jaudas) tarifs – 1,42 lati no dzīvokļa mēnesī un mainīgais tarifs. Pastāvīgais tarifs ir spēkā no pagājušā gada janvāra, mainīgais tarifs pašlaik ir 26 santīmi par kubikmetru (1998. gadā tas bija 18 santīmu). Pastāvīgais (jaudas) tarifs iedzīvotājiem nav mainījies. Vienīgi budžeta iestādēm, ražošanas uzņēmumiem un citām juridiskajām personām maksa ir mainīga un atkarīga no mēnesī patērētā ūdens daudzuma. Tā saimnieciskajiem uzņēmumiem, ieviešot progresīvas tehnoloģijas, jaudas pieslēguma maksa var samazināties, bet, palielinoties ražošanas apjomiem, – augt.
Tarifa pastāvīgos maksājumus ūdens patērētājs veic katru mēnesi neatkarīgi no izlietotā ūdens daudzuma. Šie izdevumi ir atkarīgi no uzņēmuma ūdensapgādes jaudu uzturēšanas izdevumiem. Mainīgie izdevumi atkarīgi no patērētā ūdens daudzuma.
Pastāvīgās izmaksas sastāv no ekspluatācijas izdevumiem, amortizācijas, administrācijas darba algas, zemes nodokļa, ieguldījumiem tehnoloģiju modernizācijā, pārējiem izdevumiem (apkure, pakalpojumi no ārienes, komandējumi, sakari, drošības tehnika, apdrošināšana).
Mainīgās izmaksas veido izdevumi par elektroenerģiju un degvielu, strādnieku darba algas, sociālais un dabas resursu nodoklis, citu organizāciju darbu samaksa, tehniskās inventarizācijas, tehniskie pakalpojumi un citi.
Divpakāpju tarifa struktūra ir elastīgāka un veicina pašvaldības uzņēmuma darbības stabilitāti, kas vispirms nodrošina pilsētas ūdensvada un kanalizācijas saimniecības saglabāšanu, kā arī sekmē sistēmas tīklu un būvju rekonstrukciju, dzeramā ūdens attīrīšanas būvju celtniecību, notekūdeņu novadīšanu un attīrīšanu, vides sakopšanu.
Kopējais tarifs nebija elastīgs
Kāpēc radās vajadzība norēķinos par ūdeni un kanalizāciju ieviest divpakāpju tarifu? Agrāk ūdens ieguves, pārsūknēšanas, novadīšanas un attīrīšanas tarifi apvienoja visus izmaksu posteņus. Ar tarifiem nebija iespējams dinamiski izsekot vai elastīgi piemēroties augošajām energoresursu cenām, materiālu un pakalpojumu izmaksām, kā arī citu pilsētas energopakalpojumu sezonas rakstura izmaiņām, kas nav ŪKSU kompetencē. Tā, vasarās krasi samazinājās karstā ūdens piegāde (piemēram, Pārlielupē) un ūdens patēriņš siltumapgādes sistēmas darbības uzturēšanai. Ūdenssaimniecības uzņēmumam tas gadu no gada radīja zaudējumus, un to apjomi nebija prognozējami. Tādējādi neizdevās iegūt līdzekļus amortizācijas atskaitījumiem, lai atjaunotu nolietotos ūdensvada un kanalizācijas tīklus.
Pastāvīgais maksājums attaisnojas
Ūdensapgādē, kanalizācijā un notekūdeņu attīrīšanā nav iespējams iztikt bez elektroenerģijas. Pilna ūdensaprites cikla nodrošināšanai pilsētā ūdens vienpadsmit reižu ir jāpārsūknē, līdz tas atkal nonāk vidē attīrīts; trīs līdz četras reizes jāpārsūknē, lai tas nonāktu Jelgavas deviņu un 12 stāvu namos, bet septiņas reizes, – lai uz pilsētas bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm tiktu pārsūknēti notekūdeņi un tur izietu pilnu attīrīšanas ciklu.
Jelgavā centralizētā ūdensapgādē lietojam tikai artēzisko ūdeni. Labs dzeramā ūdens horizonts Jelgavas apvidū atrodas 180 – 260 metru dziļumā. Intensīva ūdensnesošā slāņa izmantošana Latvijā artēzisko aku statisko ūdens līmeni pazeminājusi līdz 40 metriem zem zemes. Tādēļ vajadzīga daudz lielāka jauda un lielāks elektroenerģijas patēriņš, lai paceltu ūdeni no 40 – 50 metru dziļuma uz ēku 5. – 12. stāvu, kā arī pārvarētu spiediena zudumus cauruļvados un nodrošinātu noteiktās spiediena rezerves ugunsdzēsības vajadzībām. Nekādi nav iespējams izvairīties arī no tā sauktā «ar rēķiniem nenosegtā ūdens daudzuma», ko zaudē avārijās, cauruļvadu skalošanai jeb tehnoloģiskām vajadzībām. Arī lietusūdeņi iekļūst kanalizācijas sistēmā un palielina tīklu attīrīšanas būvju noslogojumu un ekspluatācijas izmaksas.
Pilsētas centralizētā ūdensapgāde nozīmē, ka jebkuram objektam, kas pieslēgts ūdensvadam, ir nepārtraukti jānodrošina ūdensvada tīkla spiediens. Lai to noturētu un ikviens patērētājs jebkurā diennakts stundā varētu atgriezt krānu un saņemt ūdeni, nepārtraukti ir jādarbojas sūkņiem, kas patērē elektroenerģiju ar noteiktu jaudu. Tieši pateicoties pastāvīgajam (jaudas) maksājumam, uzņēmumam izdodas to nodrošināt. Tātad divpakāpju tarifs un pastāvīgais maksājums attaisnojas – tas nodrošina ekonomiski pamatotu jaudas saglabāšanu, mērķtiecīgus ieguldījumus, tā stabilizējot ŪKSU ekonomiku, nodrošina iespēju piesaistīt investīcijas, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.
