Zemnieki par pienu ar 4,5% tauku saturu saņem 24 santīmus, veikalā uz pusi liesāks maksā gandrīz 70 santīmu.
Zemnieki par pienu ar 4,5% tauku saturu saņem 24 santīmus, veikalā uz pusi liesāks maksā gandrīz 70 santīmu
Vēl decembra vidū Bauskā ražotais Krievijas siers Jelgavas lielveikalos “Maxima” bija nopērkams par 3,37 latiem kilogramā. Kopš janvāra tas sadārdzinājies par 36 procentiem, sasniedzot 5,29 latus. Taču pēdējā gadā siera cena “Rimi” un citās tirdzniecības ķēdēs cēlusies pat par 60 procentiem. Tirgotāji lēš, ka kāpums mitēsies, agrākais, gada vidū. Viņu un izejvielas ražotāju jeb zemnieku viedoklis ir vienots – pēdējā laikā vērojams, ka piena pārstrādātāji produkciju sadārdzina neadekvāti, jo dažas pārtikas preces pie mums ir pat dārgākas nekā citur Eiropā. Savukārt Konkurences padome nolēmusi pārbaudīt, vai piena nozarē pastāv kartelis jeb slepenas vienošanās par cenām.
Teju par pusi dārgāk
Par litru piena ar 3,8 procentu saturu veikalos “Maxima” 2006. gada otrajā pusē maksājām 45 santīmus, bet pagājušā gada janvārī par tādu pašu paku bija jāšķiras vismaz no 54. Pērn decembrī litrs maksāja 62 santīmus, bet šā gada sākumā – jau 69. Ar Smiltenes zīmolu ražotais Holandes siers lielveikalos “Rimi” pirms gada bija iegādājams par 3,6 latiem kilogramā, bet no decembra tā cena ir 5,45 lati. Biezpiena sieriņu “Kārums” veikalos “Elvi” pagājušajā janvārī varēja nopirkt par 15 santīmiem, bet šogad – jau par 25, citur par šo produktu prasa 21 santīmu. “Mūsu veikalos pēdējā laikā cilvēki biežāk dod priekšroku akcijas precēm,” konstatē “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Taču to viņa saista ar kopējo augsto inflācijas līmeni, piebilstot, ka pēc pirmās nepieciešamības pārtikas precēm pagaidām pieprasījums nav mazinājies.
Lai skaidrotu, kas izraisījis tik strauju cenu kāpumu, “Ziņas” uzklausīja piena ražotāju jeb zemnieku, pārstrādātāju un tirgotāju viedokļus.
Zemnieki radot zaudējumus
Kā informē akciju sabiedrības “Rīgas Piena kombināts” (RPK) sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča, uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 59,2 miljoni latu, kas ir par 24 procentiem vairāk nekā 2006. gadā. Pērn RPK saražojis 73,3 miljonus tonnu produkcijas, kas ir par 31 procentu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tādējādi RPK kļuvis par līderi ne vien piena un saldējuma, bet arī kefīra tirgus segmentā.
Taču RPK valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels pagājušajā nedēļā SIA “Elvi grupa” organizētajā preses konferencē apgalvoja: “Ja uzņēmumam nebūtu ievērojami zaudējumi 2007. gada pēdējos divos mēnešos, kas radās sakarā ar neprognozēti straujo piena iepirkuma cenu kāpumu, šo gadu noteikti varētu uzskatīt par veiksmīgāko pārskatāmā pagātnē.”
Realizējot pienu pārstrādātājiem, kuri maksāja vairāk, zemnieku saimniecības esot izmantojušas situāciju, ka kopš pagājušā gada augusta pasaulē strauji auga pieprasījums pēc pilnpiena, vājpiena un piena sūkalu pulvera. Tas būtiski samazināja piena daudzumu citu tā produktu ražošanai.
Pašlaik situācija esot mainījusies, un RPK jau šomēnes plāno samazināt piena iepirkuma cenu, paziņoja H.Fogels. Taču viņš uzsver, ka produkcija lētāka nekļūs arvien augošo pārstrādes izmaksu dēļ.
Lopkopjiem tiek atlikums
Lai arī piena lopkopji ir tādi paši uzņēmēji kā citi, kas uzņēmējdarbību cenšas īstenot pēc iespējas izdevīgāk, tomēr zemnieku pārstāvji no biedrības “Zemnieku saeima” “Ziņām” uzsver: “Pie mums nekad nav bijis tā, ka piena iepirkuma cenu no saimniecībām noteiktu lauksaimnieki paši, to diktē tirgus, un zemniekiem atliek vien ar to rēķināties.”
Kā skaidro biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne, patlaban pārstrādātāji no saimniecībām pienu iepērk par 20 – 28 santīmiem litrā. Viņa akcentē, ka piena lopkopēji nodod pienu, kas ir ar krietni augstāku tauku saturu (4,5 – 5 procenti) nekā gala produktam veikalā. “Tādēļ zemnieku daļa no kopējās cenas veikalā ir krietni zemāka nekā tie vidēji 24 santīmi,” saka L.Zuzāne.
Piena cena pagājušajā gadā cēlās visā pasaulē, un tas saistīts ar piena produktu patēriņa palielināšanos tādās valstīs kā Ķīnā un Indijā. Turklāt, piemēram, ES piena ražošanas apjomus ierobežo kvotas, līdz ar to tirgū saglabājās deficīts, kas savukārt automātiski paaugstina cenas.
Rosina modernizēt pārstrādi
Taču lauksaimnieku pārstāvji arī uzsver: “Zemnieki varētu tikai vēlēties, lai mūsu valsts piena pārstrādes uzņēmumi optimizētu un modernizētu savu darbu, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas, un spētu gan maksāt zemniekiem konkurētspējīgu cenu par saražoto, gan bez grūtībām konkurēt pašmāju un kaimiņvalstu tirgos ar lētu un garšīgu produkciju.”
“Maxima Latvija” Pārtikas preču grupas vadītājs Deniss Hmeļovs vērš uzmanību, ka lielākajai daļai Latvijas piena kombinātu ražošanas un loģistikas process nav tik attīstīts un resursietilpīgs, salīdzinot ar Eiropas uzņēmumiem. “Jau tagad Latvijas pārstrādātāju cenas dažreiz varam vērtēt kā neadekvātas un vairākās preču grupās pat augstākas par Eiropas vidējām,” D.Hmeļovs novērojis tendenci, ka piena kombināti cenšas palielināt savu peļņas daļu.
Kāds uzcenojums
Vidējais sadārdzinājums, ko “Maxima” pievieno pārstrādātāja produkcijas cenai, esot no septiņiem līdz 20 procentiem atkarībā no preces. “Elvi” vadība atklāj, ka piena produkti veikala plauktā maksā par 21 procentu dārgāk, nekā tos pārdot kombināti. Taču “Ziņu” aprēķini liecina ko citu. Piemēram, RPK pienu “Rasa” (ar 3,8 procentu tauku saturu) šogad realizē par 50 santīmiem. Ja lielveikali šai cenai pieliktu piekto daļu, tā būtu ap 61 santīmu. Tomēr pašlaik tirgotavās tas jau maksā 69 santīmus un vairāk. RPK informē, ka kopš janvāra litru kefīra “Rasa” tirgo par vidēji 51 santīmu, bet pienu ar divu procentu tauku saturu – par 47,6 santīmiem.
Konkrētu sadārdzinājumu nemin “Rimi Latvia” Kategoriju departamenta direktore Eva Freimane. Bet viņa ir vienisprātis ar citiem tirgotājiem, ka uzcenojumu stabilitātes politika iespējama, pateicoties lieliem tirdzniecības apjomiem, kā arī tam, ka nemitīgi tiek strādāts pie darba optimizācijas, piemēram, piegādājot veikaliem preces no vienota izplatīšanas centra.
Vai kartelis?
Lai gan tirgotāji apgalvo, ka veikalu uzcenojums veido vien līdz 21 procentu pārstrādātāja cenas, zināms, ka piena kombināti lielveikalu ķēdēm par apjomu piemēro ne vien atlaides robežās no pieciem līdz septiņiem procentiem, bet pat papildu 30 procentu cenas samazinājumu. Tas nozīmē, ka litru divprocentīga piena vairumā lielveikali iepērk vien par 35 santīmiem.
Taču neviens tirgotāju pārstāvis šādu informāciju neapstiprina.
Lai noskaidrotu, vai piena nozarē mūsu valstī netiek slēgtas kādas slepenas vienošanās, Latvijas Konkurences padome pārbauda piena produktu cenu veidošanos.
Jāpiebilst, ka decembrī Lietuvas Konkurences padome karteļa vienošanos atklājusi starp deviņām Lietuvas piena pārstrādes kompānijām.
***
Eva Freimane, SIA “Rimi Latvia” Kategoriju departamenta direktore
Nepiekrītu viedoklim, ka lielāko sadārdzinājumu veido tirgotāji. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgas cenas. Tādēļ uzcenojums pēdējos gados nav mainījies – tas veidojas no iepirkumu cenu paaugstinājuma, ko savukārt ietekmē pārstrādātāju darbaspēka, energoresursu, izejvielu un citu izmaksu kāpums.
Deniss Hmeļovs, SIA “Maxima Latvija” Pārtikas preču grupas vadītājs
To ietekmē pasaules tirgus, jo aug pieprasījums pēc šīm precēm Vidusāzijas un Rietumeiropas reģionos. Vietējā mērogā cenu kāpumu nosaka ražošanas un loģistikas izmaksu paaugstinājums pārstrādātājiem. Augstā pieprasījuma un konkurences trūkuma dēļ vērojama tendence, ka pārstrādātāji palielina savu peļņu.
Ģirts Kurmis,
SIA “Elvi grupa” ģenerāldirektors
Kopš 2005. gada “Elvi” uzcenojums piena produktiem ir 21 procents, kur ierēķināta 2,5 procentu peļņa. Taču no septembra piena izstrādājumu cenas “Rīgas piensaimnieks” cēlis par 21 procentu, “Valmieras piens” – par 17, Rīgas Piena kombināts – par 15, bet “Tukuma piens” – par 14 procentiem.
