Pagājušajā nedēļā Latvijas Lauksaimniecības universitātes pils aulā notika zinātniski praktiska konference «Lauksaimniecības nodrošinājums ar kvalificētiem darbiniekiem».
Pagājušajā nedēļā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pils aulā notika zinātniski praktiska konference “Lauksaimniecības nodrošinājums ar kvalificētiem darbiniekiem”. Tajā tika apspriests Zemkopības ministrijas pasūtītais pētījums par situāciju valstī minētajā jomā.
Pētījuma izstrādē piedalījušies pazīstami universitātes zinātnieki – profesori Voldemārs Strīķis un Kazimirs Špoģis, Arnis Mugurēvičs, lektore Irēna Baraškina, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra speciālisti, kā arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvji. Darba tirgu Latvijā pēta gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan citas struktūras, taču vairums pētījumu ir viena divu gadu perspektīvas ietvaros. Izglītības sistēmai tas ir krietni par maz. Konferencē prezentētais pētījums ir pirmais mēģinājums veidot prognozi šajā jomā līdz 2015. gadam.
Pieprasījums komerciālajās saimniecībās
Tautsaimnieks K.Špoģis prognozē, ka pēc gadiem desmit varētu būt 4200 komerciālu zināšanu ietilpīgu zemnieku saimniecību. 2200 no tām – salīdzinoši mazas ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi 50 – 100 hektāru. Tām līdzās ap 2000 būs lielās, kuru zemes platības pārsniedz 100 hektāru. Patlaban Latvijā ir 2300 mazu un 1600 lielu saimniecību (saimniecības, kas mazākas par 50 hektāriem, tikai atsevišķos gadījumos tiek uzskatītas par komerciāli perspektīvām ražotājām). Interesants ir atzinums par lauksaimniecisko izglītību šo saimniecību pirmajām personām (īpašniekiem, pārvaldniekiem). Izrādās, ka patlaban starp lielajām saimniecībām tāda ir katram otrajam vadītājam, bet starp mazajām – katram piektajam. Diskusijās tika pieminēta Rietumvalstu pieredze, kur lauksaimniecībā izmantojamo zemi (kas būtībā ir ražošanas līdzeklis) var mantot vai pirkt tikai personas, kam ir atbilstoša izglītība.
Runājot par komerciālajās saimniecībās gaidītajām lauksaimniecības speciālistu prasmēm, profesors K.Špoģis uzsvēra šādas: perfekta datortehnikas un informātikas pārvaldīšana (rītdienas lauksaimniecības tehnika, tostarp dzīvnieku ēdināšana, augu barošana ir datorizēta), valodu prasme, kas paver vairāk iespēju papildināt savas profesionālās zināšanas, māku regulēt, apkopt mašīnas un iekārtas.
Profesors V.Strīķis par speciālistu pieprasījumu komerciālajos lauksaimniecības uzņēmumos piebilda: “Latvijā veidojas situācija, kad četriem tūkstošiem miljonāru (par tādiem profesors uzskata komerciālo saimniecību īpašniekus) trūks speciālistu, kas būs spējīgi viņu mantu pārvaldīt. Turklāt jāpiebilst, ka viens lauksaimniecībā nodarbinātais dod darbu vēl septiņiem cilvēkiem – tas ir gan apkalpojošajā, gan dažādās rūpniecības jomās.
Gan pašvaldībām, gan valstij
V.Strīķa pētījums bija veltīts lauksaimniecības speciālistu pieprasījumam valsts iestādēs un organizācijās, kā arī pašvaldībās. Pētījumu veicot, tika anketētas 57 dažādas struktūrvienības. Perspektīvā uz 2015. gadu tajās būs vajadzīgi 4345 lauksaimniecības speciālisti jeb par 295 mazāk nekā tagad. Ņemot vērā, ka šajā laikā pensionēsies 642 speciālisti, citu apstākļu dēļ no darba aizies ap 395, būs pieprasīti 740 jauno darbinieku ar lauksaimniecisko izglītību. “Ja šim skaitlim pievienojam izziņas un ekspertu viedokļus par nepieciešamo lauksaimnieciski izglītoto darbinieku skaitu pašvaldībās, iznāk, ka patlaban to visā Latvijā ir ap 5500. Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu gadā, vidēji rēķinot, nepieciešami ap 100 speciālistu,” piebilda profesors V.Strīķis. Turklāt Zemgalē turpmākajos desmit gados pašvaldībās būtu vajadzīgi 39 laukkopības, 16 lopkopības, 10 mežsaimniecības speciālistu, 59 ekonomisti, 21 veterinārārsts, 50 lauksaimniecības inženieru utt.
Kā atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvis Kaspars Žūriņš, paredzams, ka tuvākajos desmit gados palielināsies to specializēto komerciālo lauksaimniecības uzņēmumu skaits, kas pirks specializētu servisa organizāciju augstas kvalifikācijas speciālistu profesionālos pakalpojumus. Arī tas radīs papildu pieprasījumu pēc LLU absolventiem.
Kādēļ jauno tik maz?
Minētais liecina, ka būtu jākāpina lauksaimniecības speciālistu sagatavošana, taču dzīvē notiek pretējais. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas šajā jomā studentu skaits ļoti samazinājies. Likvidēta Agronomijas un Zooinženieru fakultāte, bet uz to bāzes radītā Lauksaimniecības fakultāte kļuvusi par vienu no mazākajām visā augstskolā. Līdzīga situācija ir arī Veterinārmedicīnas fakultātē, kur jau vairākus gadus, uzņemot pirmā kursa studentus, budžeta vietas paliek neaizpildītas. Vēl krasāks samazinājums ir vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Pirms gadiem piecpadsmit Latvijā bija 38 profesionāli tehniskās skolas, kurās mācīja mehanizatorus, slaucējas, laukkopjus. Mūsdienās no 15 155 profesionāli tehnisko skolu audzēkņiem tikai 286 apgūst ar lauksaimniecību saistītas specialitātes. Par perspektīviem vidējās lauksaimnieciskās izglītības centriem tiek atzīti tikai trīs – Kandava, Priekuļi un Višķi (piemēram, Igaunijā tādu paliek vien divi). Vēl jāņem vērā tāda problēma kā deviņdesmito gadu vidus demogrāfiskā “bedre”, ko tagad stipri jūt vidusskolas, tehnikumi. Kā sarunā ar “Ziņām” uzsvēra mācību prorektors A.Mugurēvičs, piemēram, labu slavu guvušais Kazdangas tehnikums, kur agrāk tika sagatavoti daudzi lauksaimniecības speciālisti, šajā mācību gadā pirmajā kursā nav uzņēmis nevienu audzēkni. Var cerēt, ka turpmāk demogrāfiskā situācija uzlabosies, taču šīs “bedres” pārvarēšanai lektore I.Baraškina minēja vairākus pasākumus: piedāvāt lauksaimnieciskās izglītības programmas sociālās atstumtības un riska grupām, ieviest jaunas apmācību metodes, piedāvāt tālākizglītību pieaugušajiem, samazināt programmu piedāvājumu. Turpmāk pamatā būs tikai divas vidējās profesionālās izglītības programmas: “Lauksaimniecība” ar iegūstamo kvalifikāciju “Lauku īpašumu apsaimniekotājs” (to varētu apzīmēt kā agronomu) un “Lauksaimniecības tehnika” ar iegūstamo kvalifikāciju “Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis”. Lai uzlabotu speciālistu saikni ar ražošanu, audzēkņiem pēc lauksaimniecības profesionālās skolas varētu tikt piedāvāta divu līdz sešu mēnešu profesionālās pilnveides programma, ko organizētu pie lauksaimniecības konsultāciju centriem. Tur tad nu vidējo izglītību ieguvušajam darbiniekam būtu iespēja specializēties vai nu piena lopkopībā, vai nu enerģētisko kultūru audzēšanā, vai kādā citā apakšnozarē.
Kāpēc lauksaimnieciskās profesijas izvēlas salīdzinoši maz jauniešu? A.Mugurēvičs uzskata, ka daudzi no viņiem nezina, ka laukos var labi nopelnīt. Piemēram, kombainieris lielā saimniecībā vasaras sezonā saņem 600 – 700 latu pēc nodokļu nomaksas. Turklāt darbs lauku mehanizatoram ir visu gadu. Protams, dārgu tehniku tās īpašnieki jaunam darbiniekam vieglu prātu neuztic. Ir prasība pēc kompetences un godprātīgas attieksmes. Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša konferences noslēguma diskusijā teica, ka labvēlīgāki jauniešiem varētu būt arī potenciālie darba devēji. Mūsdienās, piemēram, vairākas būvfirmas maksā saviem studentiem stipendijas, bet lauksaimniecībā tas ir atmiņā vienīgi no kolhozu laikiem. Te gan tika oponēts, ka saimnieks, kas savas meitas un dēlus sūta uz Jelgavu mācīties, jau ir kā stipendiju maksātājs, jo citādi jaunietim būtu jāņem kredīts, vecāku atbalstam ir liela nozīme.
***
Profesionālā izglītība
lauksaimniecībā 2005./2006. mācību gadā
Uzņemti – 286
Lauksaimniecības mehanizators – 120
Lauku īpašumu apsaimniekotājs – 45
Laukstrādnieks – 16
Dārznieks – 30
Dārzkopis stādu audzētājs – 30
Veterinārārsta asistents – 45
No A.Mugurēviča prezentācijas materiāliem
***
Pieteiktie jaunie speciālisti nākamajos 10 gados
Speciālisti; Lielajām 2000 saimniecībām; Mazajām 2200 saimniecībām; Visām saimniecībām
Agronomi 480 110 600
Zootehniķi 360 65 425
Veterinārie speciālisti 180 65 245
Inženieri 220 0 220
Tehniķi mehāniķi 220 90 310
Grāmatveži, finansisti 420 110 530
Ekonomisti, vadītāji, pārvaldnieki 220 20 240
No K.Špoģa prezentācijas materiāliem
