Jūlija siltie un mitrie laika apstākļi veicinās augļu puvju un lapu plankumainību attīstību un izplatību. Savukārt karstumā strauji vairojas laputis un citi kaitēkļi.
Jūlija siltie un mitrie laika apstākļi veicinās augļu puvju un lapu plankumainību attīstību un izplatību. Savukārt karstumā strauji vairojas laputis un citi kaitēkļi.
Kā skaidro Anita Trūpa, Valsts augu aizsardzības dienesta agronomijas eksperte, ābeļu dārzos jūlijā turpinās lidot un dēt olas ābolu tinējs. Būtiskus bojājumus tas nodarīs, ja taureņu lidošanas laikā vakari un naktis būs siltas. Lido arī pīlādžu tīklkode. Vietās, kur šogad pīlādži ziedēja bagātīgi, kaitēkļa bojājumi būs nelieli. Šo kaitēkļu ierobežošanai var lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus vai atkārtoti jāizlaiž trihogrammas. Ābeļu lapas un jaunos dzinumus bojā laputis. Ābolu korķainības ierobežošanai vēlams augus piebarot caur lapām ar kalciju.
Pašlaik, kad sāk birt pirmie tinēja bojātie augļi, ap stumbriem jāliek kukaiņu ķeramās jostas, tā varēs ierobežot ābolu tinējus un ābeļu ziedu smecerniekus. Tās izvieto ap koku stumbriem zem sazarojuma. Jāturpina ierobežot ābeļu un bumbieru kraupis, jo uz augļiem jau redzama kaites infekcija.
Bumbieru stādījumos izplatās bumbieru – kadiķu rūsa. Kokiem kaitēs tinējsmecernieki. Sāks izplatīties arī augļu puves, regulāri zem kokiem jāsavāc un jāiznīcina tārpu saēstie, puvju bojātie augļi. Vairākos dārzos jūnijā augļus stipri bojāja bumbieru pangodiņš, arī tos ieteicams savākt un iznīcināt. Dažviet bumbieru lapas bojā lapu pangērces.
Ķiršu dārzus bojā rūgtā puve un kauleņkoku lapbire. Pēc ražas novākšanas jāizgriež slimību pārņemtie zari, to gali un stādījumi jāapsmidzina ar sistēmas iedarbības fungicīdu. Ap kokiem regulāri jāirdina apdobes, tā tiks traucēta ķiršu mušas iekūņošanās.
Plūmju dārzos, lai ierobežotu tinēja kaitējumu, ap koku stumbriem 10 – 20 centimetru virs augsnes virskārtas jāuzliek kukaiņu ķeramās jostas. Regulāri jāiznīcina nobirušie, kaitēkļu un slimību bojātie augļi.
Ogulāju stādījumos izplatās lapu iedegas, sīkplankumainība, rūsas un īstā miltrasa. Lai lapas priekšlaicīgi nenobirtu, jāveic smidzinājums ar fungicīdu. Atsevišķos dārzos ogulājiem kaitē stiklspārņu un zāģlapseņu kāpuri. Daudzviet ogulāju lapas stipri invadē sarkano pangu laputis.
Aveņu stādījumos būs vērojama avenāju mizas plaisāšana un iedegas. Vēlams izgriezt bojātos dzinumus un veikt smidzinājumu ar fungicīdu.
Zemeņu stādījumos ogas turpinās bojāt baltā un pelēkā puve, sāks izplatīties lapu plankumainības un sabiezinātos stādījumos – miltrasa. Atsevišķos stādījumos novērota zemeņu ērces invāzija, šādi ceri jāiznīcina.
Vīnogulājus bojā tīklērces, un puves var sākt inficēt ogas. Lai to mazinātu, jāizmanto fungicīds. Lai ogas ātrāk un vienmērīgāk ienāktos un būtu saldākas, jāizgriež lapas, padušu dzinumi, kas aizēno ķekarus.
Augu aizsardzības eksperti uzsver – izmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, rūpīgi jāizlasa un stingri jāievēro lietošanas noteikumi.
