Kad Hertas ģimene dārzu rudens labumus bija gana baudījusi un atteicās no piedāvātā dārzeņu sautējuma, viņa saprata – jāpagatavo kaut kas eksotiskāks.
Kad Hertas ģimene dārzu rudens labumus bija gana baudījusi un atteicās no piedāvātā dārzeņu sautējuma, viņa saprata – jāpagatavo kaut kas eksotiskāks.
Par to, ka makaroni jeb, kā saka paši itāļi, pasta ir pietiekami pieņemami latviešu vēderam, neviens nav jāpārliecina. Daudzās mājās «makaroni flotes gaumē» ir pietiekami iecienīts ēdiens. Herta gan turēja zem sava goda pagatavot maltītē vienkāršus makaronus ar malto gaļu, tāpēc, pāršķirstījusi itāļu virtuves pavārgrāmatu, saprata, ka no tiem pašiem produktiem var tapt kaut kas tik eksotisks un smalks kā lazanja jeb, vienkārši runājot, maltās gaļas mērces un plākšņveida makaronu kārtojums, kuru vēl pārber ar rīvēta siera kārtu un cep cepeškrāsnī.
Maltā gaļa un siers ir ikdienišķi produkti. Arī makaronu pilni plaukti. Bet, izdzirdot jautājumu par lazanju, Hertas mājai tuvākajos veikalos pārdevējas raustīja plecus – kas tas tāds ir?
Tālākais jau bija sporta jautājums.
Parasti ar visplašāko preču piedāvājumu izceļas lielveikali. «Arkā» paša plaukta maliņā bija iespiesti Itālijā ražotie «Pasta Zara» lazanjas makaroni, bet zaļi – ar spinātu piedevu. «Remā 1000» jauniņš pārdevējs raustīja plecus. Hertai šķita, ka viņam pat īsti nav skaidrs, kas tā lazanja vispār ir par zvēru. Pēc paskaidrojuma, ka tie ir makaroni, pārdevējs bija gatavs piedāvāt spirālītes, radziņus, nūdeles, spageti, lentītes un visu citu formu mīklas izstrādājumus, izņemot lazanju. «Otto» varēja nopirkt gan parastu lazanju, gan ar spinātu piedevu (tādu pašu kā «Arkā»).
Apmeklējot vēl dažus veikalus, Hertai radās priekšstats, ka kāda produkta esamība vai neesamība ir atkarīga tikai no saimnieka informētības. Vienkāršāk taču ir pateikt, ka pircējam tas nav vajadzīgs, un negādāt kādu it kā eksotiskāku ēdmaņu. Herta gan uzskata, ka produktus ar garu realizācijas termiņu varbūt ir vērts sagādāt, iespējams, tieši tā piesaistot potenciālo pircēju.
Hertai bija ļoti žēl, ka it kā rentabilitātes trūkuma dēļ vairs nav kafijas, tējas un garšvielu veikaliņa «Aromāts» Driksas ielā. Lai arī visas šīs preces var nopirkt citur, visplašākā izvēle bija tieši tur.
Starp citu, Herta lazanju nopirka ne pārāk lielā veikalā «Pie Mārītes». Puskilograma paciņa maksāja Ls 0,82 un tās pietika, lai pagatavotu kārtīgu maltīti četriem cilvēkiem. Varbūt pamēģināsiet? Izskatās elegantāk un garšo labāk par vienkāršiem makaroniem ar malto gaļu.