Valsts iegrimusi minējumos. Teju vai visi, sākot ar sētnieku un beidzot ar Valsts prezidentu, mēģina uzminēt, kurš būs tas pareizais Saulvedis, kas visu noliks savās loģiskajās vietās, – varu beidzot padarīs par tautas kalpu.
Valsts iegrimusi minējumos. Teju vai visi, sākot ar sētnieku un beidzot ar Valsts prezidentu, mēģina uzminēt, kurš būs tas pareizais Saulvedis, kas visu noliks savās loģiskajās vietās, – varu beidzot padarīs par tautas kalpu. Nevis kā līdz šim, kad pats pa pakšiem pustumsā uzdzīvoja un, atgriezies gaismā, Saulcerītei par “kur, kāpēc” taujāšanu vienkārši iešāva pa aci. Visiem patlaban zināma jaunā premjerministra pretendentu trijotne – Edgars Zalāns, Ivars Godmanis un Valdis Dombrovskis. Par pēdējiem diviem dzirdēts un zināms gana daudz, tāpat kā par viņus pārstāvošajām partijām. Jādomā, jaunus brīnumus diezin vai nāksies pieredzēt. Savukārt Zalāna kungs pēdējās dienās tik aktīvi meties komunikācijā “ar sabiedrību”, ka dažbrīd pat bail – vai gados jaunais pretendents maz sajēdz, ko stāsta.
Brīdī, kad tiek rakstītas šīs rindas, pienāk ziņas, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers sācis komunicēt arī ar citiem, iespējams, jaunajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem. Var gadīties, ka vakarā pretendenti tiksies aci pret aci tālrādes kastītē, lai pierādītu, ka tieši viņa redzējums uz augsto amatu un sevi tajā ir pats labākais mums visiem un tātad arī valstij. Tikpat labi viens no viņiem, E.Zalāns, kā pats atzinies bulvāržurnāliņā, par šo publisko diskusiju “ierēks”, mājās atlaidies dīvānā.
Gan jāsaka, līdz šim mūspusē redzētās publiskās diskusijas neko vairāk kā garlaicību nav izraisījušas. Nav svarīgi – tās norisinās radio, TV studijā vai uz kultūras nama skatuves. Vienmēr vieni un tie paši vārdi par nodokļiem, cenām, godīgu politiku, korupcijas nīdēšanu un sevi kā Saulvedi. Kā nu kuro brīdi to paģēr sarunas moderators vai situācijas izdevīgums. Tikai starp rindām un pusmājieniem varēts nojaust, kas patiesībā pretendents ir “par putnu”. Vienmēr aiz septiņām atslēgām palikusi noslēgta augsto amatu kārotāju dvēsele. Tieši tur notiek smalkās vibrācijas, kas amatpersonai liek pieņemt vienu vai otru lēmumu, pakļauties vienam vai otram padomdevēju ieteikumam. Tāpēc arī vairs neinteresē ekrānā saliektie pirksti – punkts viens, punkts divi, punkts trīs. Ja tur “iekšā” būs darbotiesspējīga dvēsele, būs labi. Mēs nepazudīsim. Ja vien paša darbības plāna punkti, kas vēl jāsaskaņo ar “kolēģiem”, nekas nemainīsies. Vien dekorācijas uz skatuves.
