Tikai zosu rudens medības, atbildēs mednieks.
Debesīs jau vairākas nedēļas skan to klaigas. Lielākoties pie mums medī zosis, kuras Latvijas purvos un ezeros nolaižas vien īsu brīdi, migrējot uz dienvidiem. Labākais laiks medībām ir tad, kad līst un debesis klāj mākoņi.Zosīm viegli nepielavīsiesVislabāk zosu medībās doties vakaros, kad tās no barošanās vietām laukos atgriežas uz naktsguļu purva akačos. Dienā pielavīties kādam baram tīrumā šāviena attālumā ir sarežģīti. Barā vienmēr ir vairākas zosis, kuras nebarojas, bet uzmanīgi vēro apkārtni. Šiem putniem ir lieliska redze, un, tiklīdz tās pamanīs ko aizdomīgu, bars nekavējoties celsies spārnos. Savukārt purvā no līdzi atnestām eglītēm iespējams veidot slēpni, kurā nogaidīt, līdz zosis pielidos šāviena attālumā. Medībās iespējams izmantot arī īpašas medību piederumu veikalos nopērkamas svilpītes, ar kurām atdarināt zosu klaigas. Tās var lietot, kad bars jau parādās vai dzirdams tuvumā un ir aizdomas, ka šī vieta zosis ieinteresējusi. Ar pārāk aizrautīgu svilpšanu gan nevajadzētu aizrauties. Īpaši, kad putni jau pielidojuši tuvāk. Pamanot ko aizdomīgu, tie nekavējoties mainīs virzienu. Medīt drīkst ne visas zosu sugasJāatceras, ka nekad nevajag šaut tālu un augstu lidojošus putnus. Bieži gadās, ka bars pārlido medniekam pāri, apgriežas un lido atpakaļ, lai nosēstos. Tad jau var šaut no droša attāluma. Turklāt pieredzējušie mednieki iesaka tēmēt vienam konkrētam putnam. Šaujot «uz dullo» barā, iespēja trāpīt ievērojami samazinās, turklāt slikts trāpījums putnu tikai savainos. Jāizvēlas arī pietiekami rupjas skrotis, vismaz 4,5 milimetru diametrā, jo zosīm ir cietas spalvas, no kurām sīkākas skrotis atlec. Dodoties medībās, jāatceras, ka ne visas zosis atļauts medīt. Pašlaik spēkā esošie likumi paredz, ka drīkst šaut sējas, baltpieres un Kanādas zosis. Sējas zoss ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, tundras un taigas joslā. Latvijā bieži sastopama caurceļošanas laikā. Svarā tā sasniedz 3 – 3,5 kilogramus. Kāju un knābja gaišās daļas ir dzelteni oranžas. Šī ir lielākā no Latvijā sastopamajām zosīm. Parasti sējas zosis pirmās sāk migrāciju, un lielākā daļa šo putnu jau devušies uz ziemošanas vietām. Baltpieres zoss no pārējām atšķiras ar platu un baltu apspalvojuma joslu knābja sānos un uz pieres. Kājas oranžas, knābja gaišās daļas – iesārtas. Ligzdo ziemeļos – tundrā, bet Latvijai caurceļojošās baltpieres zosis – Ziemeļjūras dienvidu piekrastes zemēs, Britu salās. Ceļošanas laikā apmetas sūnu purvos, lielos aizaugušos ezeros, plašos zivju dīķos, pļavās un laukos. Kanādas zoss ir aklimatizējusies Ziemeļamerikas suga, Latvijā pagaidām sastopama samērā reti. Tā ir lielāka par meža zosi, melnu kaklu un galvu, kuras sānos aiz acs ir balts plankums. Latvijā aizliegts medīt mazo zosi, kura iekļauta globāli apdraudēto sugu sarakstā, meža zosi (no medījamo putnu saraksta svītrota, lai veicinātu vietējās populācijas palielināšanos), kā arī baltvaigu, melngalvas un sarkankakla zosi.
