Pazīstami burkānu audzētāji, speciālisti un dārzeņu cienītāji pirms divām nedēļam pulcējās lauka dienā seminārā Cenu pagasta zemnieku saimniecībā «Mežnoras», lai iepazītos ar burkānu šķirņu salīdzināšanas izmēģinājuma rezultātiem.
Pazīstami burkānu audzētāji, speciālisti un dārzeņu cienītāji pirms divām nedēļam pulcējās lauka dienā seminārā Cenu pagasta zemnieku saimniecībā «Mežnoras», lai iepazītos ar burkānu šķirņu salīdzināšanas izmēģinājuma rezultātiem.
Vai zināt, ka pierastais un visiem zināmais oranžais burkāns, rēķinot pēc kopražas, ir pasaulē visvairāk audzētais dārzenis?
Par tā uzturvērtību un audzēšanas lietderību, šķiet, neviens vairs nav jāpārliecina. Taču burkānu audzētājus un izmantotājus pašlaik nodarbina virkne citu jautājumu: kādas ir agrai audzēšanai, uzglabāšanai, mazgāšanai un pārstrādei piemērotākās šķirnes, kā izmantot dažādu veidu sēklas, kā cīnīties ar kaitēkļiem un nezālēm.
Semināra dalībnieki kopīgi ar speciālistiem un firmu pārstāvjiem izstaigāja zemnieku saimniecības «Mežnoras» 1,5 hektāru lielo izmēģinājumu lauku. Burkānu šķirņu salīdzināšana notiek par saimnieka naudu un Zemkopības ministrijas subsīdiju līdzekļiem. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra Jelgavas biroja vadītāja Dace Āboliņa uzsver, ka Mežnoru saimnieks Rihards Jēkabsons tiesības iekārtot izmēģinājumu saimniecību un saņemt subsīdijas izcīnījis sīvā konkurencē. Zemnieku saimniecībai pieder 75 hektāri zemes. Burkānus tur audzē 18 hektāros, bet pārējā platība atvēlēta kartupeļiem, galda bietēm, sīpoliem un kāpostiem. Desmit hektāros saimnieks šogad iesējis ‘Samson’ šķirnes burkānus, bet tirgum viņš lielākoties audzē trīs četras šķirnes. Izaudzēto realizē Rīgas vairumtirdzniecības bāzēm un SIA «Princis» zirgaudzētavai, kur 100 rikšotāju vedumu notiesājot gardām mutēm.
Ar burkānu šķirnēm izmēģinājumu laukā interesentus iepazīstināja pazīstamais agronoms un Holandes firmas «Bejo Zaden» pārstāvis Māris Gailītis. Šķirņu salīdzināšanā un agrotehnikas «knifiņu» atklāšanā viņam palīdzēja pazīstamie dārzeņkopji Lolita un Aivars Presnikovi.
Pavisam izmēģinājumā piedalījās septiņas šķirnes, un katra no tām paredzēta savai vajadzībai.
Kas der visam – neder nekam
Agronoms, stāstot par burkānu šķirnēm, bieži atgādināja pazīstamās reklāmas tekstu, jo jaunu šķirņu veidotāju tendence un sēklu tirgotāju mērķis ir pircējam piedāvāt šķirnes, kas paredzētas kādai noteiktai vajadzībai – svaigam patēriņam, sulai vai ilgstošai uzglabāšanai. Jāņem vērā tas, ka Latvijas pircējiem patīk liela izmēra saknes. Savukārt «Mežnoru» saimniekdēls Ritvars, kura pārziņā ir saimniecībā izaudzētā realizēšana, vienā mirklī apgāž speciālistu teorijas. Viņš praksē pārliecinājies, ka pircējiem tirgū esot gluži vienalga, kas par šķirni, ka tik burkānam gali apaļi, nevis spici.
Īsumā šķirnes var raksturot šādi:
‘Bradford’ – veģetācijas periods 115 dienu, ‘Berlikum’ tips, F1 hibrīds, saknes garums – no 16 līdz 18 centimetriem, labi izmanto mēslojumu (laukā izdalījās uz pārējo burkānu šķirņu fona ar zaļākām lapām). Ļoti labi glabājas, bet nav domāta mazgāšanai. Piemērota pārstrādei, jo ir liels sulas iznākums. Tipiska sulas šķirne.
‘1834’ – ļoti garšīga agrā šķirne. Iespējams, ka nākamgad sēklu tirgū startēs jau ar nosaukumu, nevis ar cipariem kā šogad.
‘Navarre’ – agrīna šķirne, veģetācijas periods – 109 dienas, ‘Nantes’ tips, F1 hibrīds, saknes garums – no 20 līdz 22 centimetriem. Labi aug arī kūdrainā augsnē, kas nepatīk citām šķirnēm. Ļoti labi glabājas, piemērota patēriņam svaigā veidā.
‘Tip –Top’ – veģetācijas periods – no 110 līdz 120 dienām, ‘Nantes’ tips, nav hibrīds, saknes garums – no 16 līdz 20 centimetriem. Var izmantot patēriņam svaigā veidā, pārstrādāt un uzglabāt. «Mežnoru» saimnieks to raksturo īsi – vienkārša šķirne, bet ne sliktāka, šovasar izauguši 25 centimetrus gari burkāni.
‘Samson’ – veģetācijas periods – 112 dienu, ‘Nantes’ tips, saknes garums – no 18 līdz 20 centimetriem. Piemērota patēriņam svaigā veidā, uzglabāšanai.
‘Ramosa’ – par 20 dienām vēlīnāka nekā ‘Samson’, labāk uzglabājas. Pasaulē plaši izmanto pārstrādei, sevišķi bērnu pārtikas ražošanai. Pieprasa zemnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko zemkopību.
‘Nerac’ – veģetācijas periods – 130 dienu, vēla šķirne, ‘Nantes’ tips, F1 hibrīds, saknes garums – 18 līdz 20 centimetru. Aug jebkuros apstākļos, piemērota mazgāšanai, labi glabājas.
‘Napoleon’ – veģetācijas periods – 102 dienas, agrīna šķirne, ‘Nantes’ tips, F1 hibrīds, saknes garums – no 15 līdz 17 centimetriem. Labi aug kūdrā, salcietīga, jo «galva» atrodas dziļi zemē, nav zaļa. Piemērota mazgāšanai, uzglabāšanai. Ziemā var turēt uz lauka salmu stirpā, apsedzot ar 10 līdz 15 centimetru biezu salmu slāni.
‘Puma’ – veģetācijas periods – no 115 līdz 120 dienām, vēlīna šķirne, ‘Nantes’ tips, F1 hibrīds, saknes garums – no 18 līdz 20 centimetriem. Der patēriņam svaigā veidā, uzglabāšanai. Tipiska ‘Nante’.
Lauksaimniecības konsultāciju centra dārzkopības konsultants Māris Narvils aicināja dārzeņkopjus pievērst uzmanību tam, lai izvēlētās burkānu šķirnes augiem, jau dīgstot, būtu spēcīgs lapojums, kas liecina par labu barības vielu izmantošanu. Piemēram, šķirne ‘Navarre’ šajā ziņā nav konkurētspējīga.
Jāsēj hibrīdi, kalibrētas un diedzētas sēklas
Māris Gailītis, stāstot, ka burkānu sēklas dīdzību zaudē lēni, drošināja audzētājus izmantot arī vairākus – trīs līdz piecus – gadus vecas sēklas. Arī «Mežnoru» saimnieks par to derīgumu pārliecinājies, izmēģinājumu laukā iesējot trīs gadus vecu ‘Navarre’ šķirnes burkānu sēklu. Un nekāda vaina.
Agronoms visiem audzētājiem, kas nopietni paredzējuši ražot tirgus produkciju, iesaka sēt hibrīdās šķirnes. Hibrīdi – tas nozīmē lielāku naudas apriti un kvalitatīvāku sēklu, kā arī labāku augu izturību pret slimībām, sējumu izlīdzinātību un augstākus gatavās produkcijas kvalitātes rādītājus – sakņu garumu un citus.
Protams, nevienam vairs nav jāstāsta, vai sēt kalibrētas vai nekalibrētas sēklas, lai gan iznācis novērot – viena un tā pati šķirne un firma, bet sēklu lielums ir atšķirīgs. Taču nereti audzētājiem nav mazsvarīga arī kalibrēto un nekalibrēto sēklu cenu starpība – kalibrētās ir trīs reizes dārgākas. Toties to priekšrocība sevišķi izpaužas Latvijas mainīgajos laika apstākļos, kad katrs gads ir citāds. Turklāt sēt nekalibrētas sēklas ar precīzās izsējas sējmašīnām arī nav vērts.
Latvijā šogad veikti izmēģinājumi, burkānu sējā izmantojot diedzētās sēklas. Šķirnes ‘Napoli’ burkānus, sējot 6. un 7. aprīlī diedzētas sēklas, kā buntīšu produkciju varēja realizēt jau 14. jūnijā. Sējumu vienmērīgums, sējot diedzētas sēklas, ir 84 procenti, ja izmanto nediedzētas – 61 procents. Diedzētu, buntītēs realizētu burkānu raža no hektāra ir 13,7 tonnas, bet nediedzētu – 10,1 tonna. Vēl lielāka atšķirība, lai gan uz lauka nebija manāma, konstatēta, salīdzinot pārējās tirgus produkcijas ražību. No diedzētām sēklām audzēto burkānu raža bija 38,2 tonnas no hektāra, bet no nediedzētām tika ievāktas tikai 28,9 tonnas. Jāpiekrīt speciālistiem, ka atšķirība – gandrīz 10 tonnu no hektāra – ir ievērojama un par to der padomāt agrās produkcijas audzētājiem.
Daudz raižu dārzeņkopjiem sagādā burkānu muša, bet arī par to ir padomāts, jo var iegādāties speciāli pret šo kaitēkli apstrādātas sēklas. Tādējādi divus mēnešus tiks nodrošināta sējumu aizsardzība pret burkānu mušu un ietaupīsies viena divas miglošanas.
Ne vienu vien audzētāju satrauc drātstārpa uzbrukumi burkānu laukam. Speciālisti iesaka vispirms, miglojot ar raundapu, iznīcināt drātstārpa barotni vārpatu. Pēc trijiem gadiem drātstārps būs beigts, bet tikai pēc četriem gadiem tajā pašā laukā atkal varēs sēt burkānus.
Semināra dalībnieki varēja uzzināt, kā burkānus audzē Dānijā. Tur tos pirmoreiz ar herbicīdu (parasti ar stompu) miglo pēc sējas, bet otrreiz – neilgi pirms sadīgšanas. Atrušina vadziņu un apskatās: ja sēklas pēc divām trijām dienām būs ārā virs zemes, var miglot.
Latvijas burkānu audzētāji gan šaubījās par to, vai spēs noteikt īsto miglošanas laiku, jo, piemēram, šogad burkāni dīguši apmēram mēnesi.
Svarīga ir arī augsnes apstrādes kvalitāte. Jo zeme drupanāka un virskārta irdenāka, jo straujāk dīgst nezāles, un, lietojot herbicīdu, var iegūt lielāku efektu.
Māris Gailītis ieteica zemniekiem salmu kaudzes lauka malās nededzināt, bet sasmalcināt un izmantot burkānu lauku mēslošanai. Savukārt zemnieki ir neizpratnē, kur lai salmus ņem, ja Cenu pagastā labību tikpat kā neaudzē.
Burkāni jāglabā no ražas līdz ražai
Māris Narvils akcentēja dārzeņu audzētāju kooperatīva «Tupenis» biedriem aktuālu jautājumu – kā burkānus no lauka pēc iespējas ātrāk nogādāt līdz kooperatīva mazgāšanas iekārtai. Ja sakne ir pilnīgi nožuvusi, nav viegli to dabūt tīru.
Bet Mārim Gailītim pēc padoma nebija kabatā jāmeklē. Kāpēc kooperatīvs pats ar savu tehniku nevarētu atbraukt un zemnieka lauku burkānus novākt un arī iesēt? Holandē tā darot, un zemnieka pārziņā paliek vienīgi kopšanas darbi.
Agronoms pievērsa uzmanību problēmai,ka martā Latvijas tirgū vietējie burkāni jau ir beigušies, tāpēc nopietni jādomā, kā tos saglabāt pēc iespējas ilgāk. Viņš uzskata, ka piemērotās glabātuvēs burkānus var saglabāt no ražas līdz ražai un ir arī šim nolūkam piemērotas šķirnes – ‘Navarre’ un ‘Bradford’. Vienīgi ir jātiek pie tādas glabātuves, kurā varētu nodrošināt temperatūru no nulles līdz plus vienam grādam. Savus pakalpojumus dārzeņu audzētājiem piedāvā dārzeņu glabātuve Ādažos, kur pērn tika ievietots 1300 tonnu burkānu. Bet ir arī mazākas – 50 tonnu uzglabāšanas kameras. Ja vien… «Mežnoru» saimnieks spriež, lai tādu par 4000 latiem iegādātos, viņam jāizaudzē 50 tonnu burkānu.
