Cilvēks iejaucies augu gēnos. Radīts daudz jaunu šķirņu. Šo jaunradīto augu produkti atnāk arī līdz mums. Kā to vērtēt?
Cilvēks iejaucies augu gēnos. Radīts daudz jaunu šķirņu. Šo jaunradīto augu produkti atnāk arī līdz mums. Kā to vērtēt?
Edvīns Miklašēvičs, Latvijas Mikrobioloģijas institūta pētnieks, nodarbojas ar tabakas ģenētisko pārveidi. Pašlaik viņš ilgāku laiku strādā Vācijā. Zinātnieks uzskata, ka «dzīvība ir spēle starp DNS un ārējo vidi».
No burkāna cilvēks nepaliek oranžs
Teorētiski no jebkura organisma var paņemt kādu gēnu un pārstādīt citā organismā. Tā nav krustošana, kad no ēzeļa un zirga iegūst mūli. Krustošanās rezultātā nekad nevarēsim noteikt, kuri 50% nāk no tēva. Gēnu inženierijā process pilnībā tiek kontrolēts: gēnu, kas nosaka vajadzīgās īpašības, ieliek augā, uz kuru tās grib pārnest. Ģenētiski modificētos (ĢM) augus lieto, lai, pirmkārt, samazinātu audzēšanas izmaksas, otrkārt, lai uzlabotu produkta kvalitāti, treškārt, lai pārveidotu auga funkcijas.»
Viņš min piemēru, ka pirms gadiem pieciem ASV tirgū nonāca tomāti ar nosaukumu «FlavrSavr». Līdz tam tomātus novāca zaļus un tie nogatavojās transportējot. Ja tos novāca gatavus, tad līdz patērētājam nonāca… tomātu pasta. Ģenētiskā pārveides procesā tomātos par 95% izslēdza to gēnu, kas nosaka augu novecošanos. Līdz ar to varēja novākt gatavus, smaržīgus tomātus, tos droši transportēt un pārdot vēl pāris mēnešu. Eiropā tos aizliedza. Tagad tos vairs neražo un netirgo.
Zinātnieks nesaprot, kādēļ cilvēki tā uztraucas par apēstu pārveidoto gēnu: «Es dodu varbūtību 1: 10 miljardiem, ka tas var pāriet cilvēka organismā. Daudz cilvēku grauž burkānus, bet neviens vēl nav palicis oranžs, lai gan burkānos ir karotīns. Apēdot gēns no auga netiek «iemontēts» cilvēka genomā. Tas, protams, neizslēdz alerģiskas reakcijas varbūtību.»
Ieva Zālīte, sabiedriskās vides aizsardzības organizācijas «Zaļā brīvība» aktīviste, pārstāv ĢM pārtikas pretiniekus: «Daudziem ideja par gēnu inženieriju šķiet morāli nepieņemama, dabas vai Dieva paveiktā zaimošana, citu radījumu tiesību neievērošana. Citus satrauc tās iespējamā ietekme uz lietotāju veselību: alerģijas, saindēšanās, imūnsistēmas novājināšanās. Pagājušajā gadā Lielbritānijā krasi palielinājās alerģija pret soju. Var tikai minēt, vai tas ir tieši no ģenētiski modificētās sojas, jo nav iespējams izsekot pārveidoto produktu izcelsmei. Nav arī bijuši pētījumi par šādas pārtikas ilgstošu lietošanu un tās ietekmi uz nākamajām paaudzēm.»
Lai izvairītos no ģenētiski modificēto augu alerģiskām sekām un pasargātu tos, kas grib izvairīties no nesaprotamām briesmām, risinājums ir marķēšana. Jo diez vai eiropiešus nomierinātu ASV Beltsvilles Lauksaimniecības departamenta pārstāvja Arnolda Fodina paziņojums, ka miljoniem amerikāņu regulāri ēd ĢM pārtiku un «jūs nevienu neredzat mirstam uz ielām.»
Ģenētiski pārveidotā pasaule
Šogad pasaulē ar ĢM augiem apsēti vairāk nekā 42 miljoni hektāru. 70% no tiem atrodas ASV, pārējā trešdaļa – Argentīnā (14%) un Kanādā (9%). No citiem kontinentiem visvairāk ĢM augu ir Ķīnā (3%), kur pārsvarā audzē tabaku. Arī Eiropā ir ģenētiski modificēti graudaugi – Spānijā (10 000 ha), Rumānijā (2000 ha) un Francijā, Portugālē un Ukrainā pa 1000 hektāriem.
Visvairāk modificētas ir sojas pupiņas (53%), graudaugi (27%), kokvilna (9%), rapsis (8%), tabaka (2%) un kartupeļi (0,1%). Pārveidojumi tajos veikti, lai padarītu šos augus izturīgākus pret kaitēkļiem un herbicīdiem.
2000. gada «Eirobarometra» aptauja kā galveno ĢM pārtikas pretinieku argumentu uzrāda: «pat ja ĢM pārtikai ir nākotnes priekšrocības, tā ir pretrunā ar dabu» un «ja kaut kas «noies greizi», tā būs globāla nelaime». Biotehnoloģijas atbalstītāju skaits no 54% trīs gadu laikā sarucis līdz 43%.
Ko var noindēt ar mušu indi
Tā kā līdz šim augi modificēti, lai tie būtu insektiem netīkami vai indīgi un vienlaikus neuzņemtu insektu indi, tad galveno bīstamību ir radījušas nevis mainītas garšas vai uzglabāšanas īpašības, bet herbicīdu un toksīnu lietošana. Ieva Zālīte uzskata, ka šie augi nav videi tik draudzīgi, kā reizēm to mēdz reklāmas nolūkos iztēlot: «Jaunie augi un vēl jo vairāk dzīvnieki var sagraut ekosistēmu līdzsvaru. Audzējot pret herbicīdiem izturīgus augus, gan pārtikā, gan apkārtējā vidē nokļūst indīgo ķimikāliju atliekas. Augi, kas paši izstrādā savu kaitēkļu iznīcināšanas līdzekli, piemēram, kompānijas «Monsanto» kartupeļi nogalina ne tikai kaitēkļus, bet arī derīgos kukaiņus un augsnes baktērijas.»
Zinātniskajai pieejai ir pretargumenti: «Var sintezēt toksīnus dažām auga, piemēram, kartupeļa daļām, lai tie nonāvētu kaitēkļus, bet nepārietu bumbuļos. Toksīnu selekcijas funkcijā ir ne tikai atšķirt cilvēku no insekta, bet arī atsevišķus kukaiņus. Jo kukaiņiem taču arī jāapputeksnē augi…» Tātad, ja iet bojā derīgie kukaiņi, tad tā ir ĢM produkta nepilnība.
Edvīns Miklašēvičs paļaujas uz ārzemju kolēģiem, kurus pazīst personīgi un kas strādā ar BT toksīniem («Bacillus thuringiensis» – augsnes baktērija, kas ražo indi pret insektiem): «Es nebaidītos ēst BT toksīniem indētu kartupeli.»
Cilvēka dabā ir dabūt neesošo un nedot citiem
Edvīns Miklašēvičs: «Zinātne ir sports bagātajiem – biotehnoloģija ir dārga. Augam jābūt komerciāli pievilcīgam – labākam, neindīgam. Tam nebūt nav jābūt lētākam, jo cilvēkam ir mānija dabūt to, kā nav. Piemēram, melnu rozi. Vēl neizdodas. Bet vajag. Nākamā stadija – roze, kas smaržo pēc citrona. Un būs cilvēki, kas pirks. Tas ir tirgus.»
Ģenētiski pārveidoto kultūru audzēšanai ir arī vēl ēnas puses. Ieva Zālīte brīdina par atkarību no piegādātāja: «Pērkot gan sēklu (katru gadu no jauna, jo tādi ir nosacījumi), gan pesticīdus no vienas kompānijas, pircējs kļūst no tās atkarīgs.» Pašlaik ražotājfirmas pircēju piespiež parakstīt līgumu. Edvīns Miklašēvičs paredz nākamo soli lielo kompāniju monopolstāvokļa nostiprināšanā: «Firmas cīņā par konkurenci padarīs augus nespējīgus vairoties. Jo zemnieks tāda uzlabota auga sēklas nopirks tikai pirmajā gadā, pēc tam viņš tās izaudzēs pats. Tāpēc vistuvākajā nākotnē šajos augos iebūvēs ģenētisku mehānismu, kas tos padarīs sterilus un liks zemniekiem katru gadu pirkt sēklas no jauna.»
Moratorijs kopš 1998. gada oktobra
Līdz 1998. gada oktobrim ES bija izdevusi 18 licenču ĢM augu produktiem. Pašlaik izmanto astoņas – vienai sojas pupiņu šķirnei, trīs eļļas rapša šķirnēm un četrām kukurūzas šķirnēm. Pēdējo divu gadu laikā nav izdota neviena licence, lai gan iesniegti vēl 14 jauni pieprasījumi.
ES dalībvalstis pretojas EK pūliņiem turpināt ģenētiski modificēto organismu licencēšanu, līdz nebūs skaidri izstrādāti noteikumi par ražotāja atbildību par jebkuru kaitējumu cilvēka veselībai vai videi.
Piemēram, jaunā kukurūzas šķirne, kas indē kukaiņus un ir izturīga pret slimībām, apstiprināta Eiropas Komisijā, bet joprojām ir aizliegta Francijā, Austrijā, Luksemburgā un Vācijā. Daži zinātnieki uzskata, ka šie toksīni varētu būt nāvējoši ne tikai kaitēkļiem, bet arī derīgajiem kukaiņiem, kas dzīvo uz kukurūzas.
Tomēr nevēlēšanās atcelt aizliegumus radusies valstīs, kur fermeri atklāja, ka viņi nevilšus audzē ĢM augus, jo sēklas bijušas sajaukušās.
Vēl neskaidrā Eiropas likumdošana
Tagad EK aicina dalībvalstis pabeigt iestrādāt nacionālajos likumos direktīvu par pakāpenisku ĢM organismu iekļaušanu apkārtējā vidē.
Šogad aptauja Eiropā parādīja, ka 66% ES pilsoņu tic, ka ģenētiski modificētie organismi ir veselībai bīstami, un 81% no aptaujātajiem gribētu saņemt vairāk informācijas par iespējamām sekām. Ar to rēķinoties, dalībvalstis pēdējo divu gadu laikā ir bloķējušas atļaujas jebkādiem ĢM augiem. Īpaši asa ir Francijas nostāja, lai kliedētu savu pilsoņu bažas un uzturētu ES aizliegumu pēc gadījuma, kad ĢM īpašības tika atklātas sēklu importā no ASV.
Šoruden EK gatavojas publicēt jaunus noteikumus, kuri ietveršot arī publiski pieejama reģistra izveidi, kas patērētājiem sniegtu informāciju par ĢM produktu izcelsmi.
EK lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers norādījis, ka ĢM produkti šodien ir fakts – vai nu pašmāju lauksaimniecības produkcijā, vai arī importētajā. «Es domāju, ka mums jāvadās no centieniem aizsargāt vidi un veselību un obligāti jāņem vērā patērētāju tiesības būt pilnībā informētiem. Vienlaikus mēs nedrīkstam neievērot, ko mums piedāvā biotehnoloģija.» Visu valstu lauksaimniecības ministriem Francs Fišlers teicis, ka līdzās jāpastāv gan ĢM ražošanas sistēmai un organiskajai jeb tradicionālajai lauksaimniecībai. Komisijas pētījumu centrs ir sācis pētījumus.
Latvijas «zaļie» atbalsta tikai tradicionālo organisko lauksaimniecību: «Sapnis ieiet Eiropā ar labo Latvijas pārtiku var palikt tikai sapnis, ja šī pārtika būs ģenētiski pārveidota, vienalga, tīši audzēta vai nejauši piesārņota. Palielinoties pieprasījumam pēc ekoloģiski tīras pārtikas, tās audzēšana Latvijas zemniekiem būtu izdevīgāka nekā ĢM kultūras un industrializēta lauksaimniecība.»
«Eirobarometra» šā gada aptaujā 53% aptaujāto atbildēja, ka viņi gatavi maksāt vairāk par nemodificētu pārtiku, bet 36% nemaksāšot vis. Bet arī tad, ja zinātniekiem izdosies patērētājiem ieskaidrot, ka ĢM pārtika ir nekaitīga, un arī tad, ja vides aizstāvji pārliecinās, ka iejaukties dabas procesos ir bīstami – abos šajos gadījumos patērētājam jāsaņem precīza un uzticama informācija par to, kas ir viņa ēdienkartē, un tad pašam ēdājam jālemj, ko ēst.
