Atsaucoties uz rakstu «Par mediķu kļūdām pacients maksā ar dzīvību» 12. oktobrī, es atbalstu feldšeres rīcību, ka viņa slimniekam saprotami izskaidroja, ka pārdozēto narkotiku dēļ viņam nestrādā niere un ka viņš nomirs pēc dienas vai gada.
Atsaucoties uz rakstu “Par mediķu kļūdām pacients maksā ar dzīvību” 12. oktobrī, es atbalstu feldšeres rīcību, ka viņa slimniekam saprotami izskaidroja, ka pārdozēto narkotiku dēļ viņam nestrādā niere un ka viņš nomirs pēc dienas vai gada. Šāda rīcība saskan ar Ārstniecības likuma 20. pantu, kas uzliek mediķim par pienākumu nepārprotami to izskaidrot pacientam. Turklāt mēs esam demokrātiska valsts, un šāda valsts nedrīkst ar varu piespiest kādu dzīvot, ja to vienam otram negribas. Ja kāds vēlas tikt debesīs no “narkomānēšanas”, tad viņam uz to ir visas tiesības. Valsts nedrīkst ar varu narkomānu piespiest dzīvot un sākt viņu atdzīvināt, šķiežot valsts naudu. Tās nepietiek cilvēkiem, kas ir slimi un ļoti grib dzīvot. Būtu noziegums bezmērķīgi šķiest līdzekļus kāda reanimēšanai pret viņa gribu.
