Kā «Ziņu» 21. septembra numurā publicēto pārdomu «Ai, zeme, zemīte!..» autoram man jāsecina: nebiju gaidījis tik plašu rezonansi.
Kā «Ziņu» 21. septembra numurā publicēto pārdomu «Ai, zeme, zemīte!..» autoram man jāsecina: nebiju gaidījis tik plašu rezonansi. Saņēmis daudz uzteikumu, jautājumu un arī šo šajā lappusē pilnībā nodrukāto firmas «Dobele Agra» direktora Armanda Ragucka kunga pretrakstu, uzskatu par nepieciešamu pavēstīt, ka minētajā 21. septembra rakstā esmu paudis savas domas un pārliecību. Raksta tapšanas gaitā esmu vācis un apkopojis arī vairāku zemnieku, amatpersonu, tostarp ierēdņu, viedokļus. Protams, manā rīcībā bija arī A.Ragucka kunga citētā LR likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» attiecīgo pantu teksts.
Saistībā ar A.Ragucka kunga iebildēm jāteic, ka, tās rūpīgi iepazinis, atzīt varu vien to, ka tiešām pārsteidzos, savā rakstā minēdams, ka «netālās «Tērvetes» lauki gan labāk tiek apstrādāti, gan ražas lielākas, vienlaikus labāk tiek saglabāta zemes ražība». Šis apgalvojums nudien ir nepatiess – tieši tikpat lielā mērā, kā tad, ja apgalvotu pretējo, jo objektīvi salīdzināmi dati oficiāli netiek apkopoti.
Objektīvi salīdzināt divu kaimiņu firmu darbības augļus spēs tikai mūsu bērni.
Kas attiecas uz «Dobele Agra» direktora citētajiem likuma pantiem – tie, tāpat kā likums kopumā, kā visa mūsu valsts likumdošana, ir traktējama, skaidrojama, tulkojama, interpretējama. Katra puse, protams, atrod sev izdevīgāko skata punktu. Tas nu reiz ir objektīvi.
Kādu minētā likuma skaidrojumu uzskatīt par pieņemamu attiecībā uz raksta «Ai, zeme, zemīte!..» kontekstu un kādu – uz «Dobele Agra» direktora viedokli, pareizāk būtu izšķirt katram lasītājam pašam.
