Šķetinot praktiskās lietas, izrādās, ka visa pamatā ir emocijas, par kurām abas puses nav nojautušas, jo abiem ir dažādi mērķi
Izšķirties civilizēti – vārdu salikums, ko lieto, lai apzīmētu laulāto attiecību izbeigšanu klusi un mierīgi. Vai tas ir iespējams, ka vīrs un sieva turpina katrs savu dzīves ceļu, miermīlīgi vienojoties? Tas ir iespējams. Par to liecina pie notāra šķirto laulību skaits. Tikai tad, ja cilvēki ir spējuši vienoties savā starpā, viņi oficiālo kopdzīvi var izbeigt pie notāra.
Neļauj palikt draugiem
«Emocijas ir galvenais klupšanas akmens,» kāpēc cilvēki nespēj vienoties, pauž Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Šādu secinājumu juristei ļauj izdarīt pieredze. Šķiroties emocijas liek savā dzīvesbiedrā saredzēt tikai slikto. «Tas ir tāpat kā sabiedrībā kopumā. Cilvēks konflikta laikā redz vien negatīvo,» pauž juriste. Vīrs un sieva izlej viens pār otru visu žulti, kas sakrājusies laulības laikā. Šādā gadījumā šķiršana iespējama tikai tiesā. «Vai tiesnesis ir labākais variants, lai iejauktos divu cilvēku privātajā dzīvē?» retoriski vaicā V.Piziča. Viņa laulības šķiršanu pie tiesneša salīdzina ar prasības iesniegšanu tiesā par parāda piedzīšanu. Juriste iesaka iedomāties situāciju, kad tiesā no parādnieka jāpiedzen 50 latu. Ja cilvēks ir parādā, tiesnesis pieņem lēmumu, ka parāds jāatmaksā, un šāds lēmums ir taisnīgs, jo vainīgā puse nedara to, ko ir apsolījusi. Citādi ir laulības šķiršanas gadījumā. Tiesnesim ir jāpieņem lēmums, kas skar laulāto emocijas, un tas nekad nevar apmierināt abas puses. Tiesnesis neatrisinās strīdu. Laulāto strīdā viņš noteiks, kā sadalīt īpašumus vai tiesības satikties ar bērniem. Taču tas nenozīmē, ka tiesneša lēmums tiks izpildīts. Bet, ja tiks izpildīts, tas nenozīmē, ka bijušie laulātie uz ielas sveicināsies, nemaz nerunājot par draudzīgu attiecību saglabāšanu. Laulātie nevar sadalīt bērnu uz pusēm – pat ja tiesa ir noteikusi aprūpes tiesības, kuras skaidri paredz, kad vienam vai otram no vecākiem ir tiesības satikties ar atvasi. Tiesa nenovērš konfliktu vecāku starpā, atgādina juriste. Tas jāizdara laulātajiem. Tiesa noteiks abu pušu tiesības un finansiālo atbildību, emocijas jāatšķetina pašiem. Par to, ka tiesa nespēj atrisināt emocionālos konfliktus, liecina biežie gadījumi, kad bijušie laulātie nepilda tiesas lēmumus, norāda juriste. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka emocijas tiesu varai nepakļaujas.
Beidzot spiesti sarunāties
«Cilvēki šķiroties beidzot ir spiesti sākt runāt, bet vajadzētu ātrāk,» pauž juriste. Ja tas notiku ātrāk, iespējams, izpaliktu precības un šķiršanās, atzīst V.Piziča. Sarunāšanās nenozīmē, ka nebūs konfliktu, jo, sākot runāt, strīdi ir neizbēgami. Svarīgi, kā tie tiek novērsti – vienojoties vai klusējot. Runājot pāris noskaidro, vai abiem ir vienādi mērķi, vai abi vēlas ģimeni, bērnus, māju un kopīgu nākotni. Klusēšanu katrs var iztulkot pēc savas saprašanas un vēlmēm. «Attiecību kultūra ir tā, kas sabiedrībā klibo,» pauž V.Piziča. Juristei ir savs skatījums uz laulību slēgšanu Latvijā: «Laulības, kuras noslēdz baznīcā, tiek šķirtas astoņas reizes retāk nekā tās, kuras noslēdz valsts. Jautājums visiem – vai valsts nav pārāk vienkāršojusi ģimenes dibināšanas procedūru?» Juriste baznīcas laulību ilgo mūžu saista ar pārrunām, kas notiek starp līgavu un līgavaini ar mācītāja starpniecību. Pārrunās topošajiem dzīvesbiedriem ir iespēja saredzēt otra stiprās un vājās puses. Abiem ir laiks saprast, ko vēlas dzīvesbiedrs, ko vēlas pats. Viegli apprecēties, viegli šķirties – ironiski par iespēju apprecēties un šķirties, ko nodrošina civilvara, spriež juriste. Vienošanās par kāzu dienu ir mazākais dzīves pārbaudījums. «Tā ir butaforija,» atzīst V.Piziča. Kāzas – tā ir viena diena, ko iespējams izdzīvot kā spēli. Ja abi to vēlas, tad viss kārtībā. Problēmas rodas, ja viens klusējot piekāpjas otram. Abi «kāzas nospēlē» un attopas tiesā vai – labākajā gadījumā – pie notāra. Svarīgāka par kāzu dienu ir kopdzīve, ko vieno mērķis, uzskata V.Piziča.
Nav kopīgu plānu
Pārspīlētas emocijas rodas, jo laulātajiem ir dažādi mērķi, un to viņi uzzina, kad kopā nodzīvoti viens, pieci, desmit vai vairāk gadu. Kāpēc tik vēlu tas ir saprasts? «Cilvēku attiecības ģimenē bieži ir nenormālas,» skaidro V.Piziča. Viņa atkal atgriežas pie nerunāšanas ģimenē. Ja cilvēki nesarunājas, ir viegli vienam otru pārprast. Juriste ieskicē pāra nerunāšanas sekas – piedzimst bērns, kuru ir vēlējies tikai viens no laulātajiem. Otrs ir domājis, ka mazuli vēlas abi, taču sarunas par to nav bijis. «Šķiroties notārs piespiež laulātos izrunāties par praktiskām lietām – par mantas sadalīšanu, par uzturlīdzekļiem bērniem,» norāda juriste. Šķetinot praktiskās lietas, izrādās, ka visa pamatā ir emocijas, par kurām abas puses nav nojautušas, jo abiem ir dažādi mērķi. ◆
Uzziņai
◆ Saskaņā ar likumu laulību šķirt var ne tikai tiesa, bet arī zvērināts notārs. ◆ Ar notāra palīdzību laulību iespējams šķirt tikai tad, ja vīram un sievai nav strīda par laulības šķiršanu – viņi abi ir vienojušies un atrisinājuši visus jautājumus par ģimenes tiesiskajām attiecībām. ◆ Lai šķirtu laulību notariāli, laulātajiem jānoslēdz vienošanās, kurā abi nosaka mantiskās attiecības – sadalot laulības laikā iegūto mantu, bērnu uzturlīdzekļus, to dzīvesvietu un saskarsmes tiesības. ◆ Šāda vienošanās jāiesniedz notāram. Vienošanās var būt privāts dokuments – tas nozīmē, ka to var parakstīt tikai abi laulātie.No www.advokatsjums.lv
Pieredze
Par draudzību
Saglabāt draudzīgas attiecības –
tāds bija mans mērķis pēc laulības šķiršanas. Gribēju, lai mūsu bērniem būtu gan tēvs, gan māte. Biju bieži redzējusi šķirtās ģimenes, kurās vecāki viens ar otru nesarunājas gadiem ilgi. Sākotnēji saglabāt ar bijušo vīru draudzību vēlējos atriebības dēļ. Tā bija tāda sievišķīga atriebība –
būt izpalīdzīgai. Viņš man zvanīja, prasīja padomu, kaut gan viņam blakus bija cita sieviete. Tas bija sava veida mierinājums, jo izšķīrāmies, kad atklāju – vīrs mani ir krāpis. Es nevienā mirklī nemēģināju skalot bērniem smadzenes, stāstot, ka laulības izjukšanā vainojams dzīvesbiedrs. Bērni regulāri ar tēvu tikās, kopā svinējām svētkus. Redzu, ka bērniem ir pozitīva attieksme gan pret bijušā vīra jaunajām attiecībām, gan manām. Domāju, ka tas būs svarīgi, kad viņi veidos savas ģimenes.
Saglabāt draudzīgas attiecības ar bijušo nav viegli, ja viens no laulātajiem parasti grib šķirties, kamēr otram jūtas vēl ir saglabājušās. Kā lai draudzējas ar cilvēku, kurš pamet, tātad nodara pāri? Tas prasa gudrību un inteliģenci. Bet varu teikt, ka tas ir tā vērts.
SANITA, 42 GADI
Pret draudzību
Vēlme saglabāt draudzīgas attiecības manam bijušajam vīram ilgu laiku lika cerēt, ka mūsu laulību iespējams saglabāt. Viņam likās, ka kādu laiku padzīvosim atsevišķi un viss turpināsies kā iepriekš. Es biju šķiršanās iniciatore, un dzīvesbiedrs ilgu laiku nespēja noticēt, ka patiesi šķirsimies, rīkoja skandālus. Es biju iecietīga, jo man likās, ka draudzīgas attiecības palīdzēs viņam tikt pāri situācijai. Tagad es citiem saku –
draudzība bijušo starpā nemaz nav iespējama. Kā var draudzēties ar cilvēku, kuru esi mīlējis, bet kurš tevi vairs nevēlas redzēt ikdienā blakus? Mani apgrūtināja bijušā vīra zvani, kad vairs nedzīvojām kopā, tie šķita kā kontrole, no kuras vēlējos atbrīvoties. Mani kaitināja viņa padomi. Tas viss beidzās, kad sapratu, ka mana draudzīgā attieksme tikai kaitē un dod vīram liekas cerības. Lai izbeigtu mocības sev, kļuvu strikta, vairs neļāvu ierasties mūsu mājā, kad vien vēlas. Neļāvu pēkšņi paziņot, ka dodas izbraukumā ar bērniem. Liku ievērot vienošanos un biju pārsteigta, cik ātri viņam pārgāja vēlme satikt savus bērnus regulāri pēc plāna. Kad zuda cerība būt kopā ar mani, arī bērni viņam vairs nebija vajadzīgi.
RITA, 36 GADI
