Lolita Neimane: «Ja vajag pasildīt vienu porciju, labāk ir nevis ņemt lielo katlu, bet izmantot mikroviļņu krāsni».
«Ziniet, ko es tagad daru? Tieši veru vaļā mikroviļņu krāsni un lieku iekšā sviestu, lai tas paliktu mīkstāks. Cepšu pīrāgus,» Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja Lolita Neimane iesāk sarunu par to, vai un cik kaitīgas ir mikroviļņu krāsnis. Tās ir daudzās mājās, sabiedriskajās iestādēs, biroju virtuvēs. Mikroviļņu krāsni izmanto bērni, pārnākot no skolas, ja vecāku nav mājās. Tās ir energoefektīvas, ērtas, bet vai tiešām mikroviļņu krāsns ir labākā vieta, kur gatavot maltīti?
Labāk uzsildīt, nevis apēst pusfabrikātu
Par mikroviļņu staru slikto ietekmi uz veselību internetā atrodami stāsti, kas cits par citu šausmīgāki – izraisa vēzi un pat nāvi, tiek nogalināta ēdiena uzturvērtība, maltīte tiek uzsildīta bīstami karsta utt. Taču nozīmīgu pētījumu par kaitīgumu nav, saka L. Neimane. «Es pat dažreiz studentes patramdu, lai paskatās, pameklē. Tādi lielāki darbi par to nav rakstīti, taču nekas tāds, kas liecinātu par mikroviļņu krāsns milzīgu kaitējumu, nav atrasts,» viņa klāsta.
Pēdējo apmēram 70 gadu laikā nav veikts daudz apjomīgu pētījumu par mikroviļņu ietekmi uz cilvēka veselību. Mikroviļņi, līdzīgi kā bezvadu interneta, virszemes televīzijas u.tml. viļņi, ir elektromagnētiskie viļņi. Pasaules Dabaszinātņu fonda mājaslapā norādīts, ka mikroviļņu radiācija ietekmē visus dabiskos procesus mūsu organismos un dabā.
«Es nesaku, ka vajag katru dienu gatavot mikroviļņos, taču ēdiena uzsildīšana tajā nav nekas slikts. Ja vajag pasildīt vienu porciju, labāk ir nevis ņemt lielo katlu, bet izmantot mikroviļņu krāsni. Tāpat ar skolēniem, kuri mājās pēc skolas ir vieni paši, – labāk lai izmanto mikroviļņu krāsni, nevis apēd kādu pusfabrikātu,» pamato dietoloģe.
Nav pamata gatavošanas metode
Amerikāņu ārsts Edvards Grūps Amerikā bāzētajā Veselības centra mājaslapā uzsver, ka mikroviļņu ietekmē mainās ēdiena struktūra, mazinās tā uzturvērtība: «Pēdējos 30 gadus zinātne un pētījumi ir veikuši lielu ceļu, lai palīdzētu saprast, kā mikroviļņi ietekmē proteīnus, antioksidantus un ēdiena uzturvērtību kā tādu. [..] Tā vietā, lai lietotu mikroviļņu krāsni, kā pamatu savai diētai izmantojiet neapstrādātu ēdienu! Ja jūs tomēr gatavojat, tad tvaicējiet vai cepiet!»
«Gatavot tikai mikroviļņos katru dienu – protams, tas būtu muļķīgi,» piekrīt L.Neimane. «Taču mazu porciju uzsildīšanai vai kā atkausēšanas metodi – tas veselībai kaitējumu nenodarīs.»
Dažiem produktiem mikroviļņi der labāk
Viens no izplatītākajiem mītiem – gatavojot ēdienu mikroviļņu krāsnī, zūd tā uzturvērtība. Jēlas Universitātes (ASV) Profilakses izpētes centra direktors Deivids Kacs tam nepiekrīt: «Mikroviļņi uzturvielu daudzumam īpašu kaitējumu nerada.» Pēc viņa teiktā, jebkurš gatavošanas veids ietekmē ēdiena ķīmisko sastāvu un tā uzturvērtību. Piemēram, vitamīna C daudzumu vai omega 3 taukskābju uzturvērtību ietekmē jebkura paaugstināta temperatūra, turklāt arī dārzeņu uzturvērtība, kā zināms, pazeminās, ja tie tiek gatavoti vārošā ūdenī. Šā iemesla dēļ atsevišķu produktu gatavošana mikroviļņu krāsnī, kur nav vajadzīgs ūdens, var būt pat veselīgāka.
Šokolādes batoniņš kabatā izkūst
Mikroviļņu sildošais efekts tika atklāts nejauši. To izdarīja 1945. gadā kāds inženieris, strādājot radaru izstrādes kompānijā ASV un pētot mikroviļņus. Kādu dienu viņam kabatā bija šokolādes batoniņš, kas sācis kust. Sapratis, ka pie vainas varētu būt mikroviļņi, viņš veica eksperimentu, ēdienu ievietojot metāla kastē ar tiešu mikroviļņu starojumu, un ēdiena temperatūra strauji kāpusi. Inženieris savu izgudrojumu patentēja.
Pirmo reizi mikroviļņu krāsnis tika izstrādātas Otrā pasaules kara laikā Humbolta universitātē Berlīnē, lai piegādātu kareivjiem karstu ēdienu. Vācu zinātnieki veica pārbaudes, lai noskaidrotu, kā šādi gatavots ēdiens ietekmē cilvēka veselību. Rezultāti uzrādīja lielu risku, un mikroviļņu krāšņu izmantošanu Vācijā aizliedza. Pēc kara krievu zinātnieki atkārtoja vāciešu pētījumus, gūstot tādus pašus rezultātus. Mikroviļņu krāsnis aizliedza arī Padomju Savienībā. Abās valstīs aizliegumu atcēla deviņdesmito gadu sākumā. ◆
