2021. gada maijā Ozolnieku novada dome vienprātīgi lēma par pieminekļiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
Ja patlaban valstī nebūtu noteikti ar ārkārtas stāvokli saistītie ierobežojumi, tieši šodien, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, kas ir goda diena Latvijas brīvības cīnītājiem, karavīriem un zemessargiem, bija paredzēts atklāt piemiņas zīmes četriem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti agrākā Ozolnieku novada kapsētās. Šogad 11. novembrī svinīgie pulcēšanās brīži un militārās parādes izpaliek. Arī agrākā Ozolnieku novada “lāčplēšus” plānots pieminēt individuāli.
Ozolnieku novadā – seši
Ozolnieku bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe stāsta, ka jau gadus divdesmit, tuvojoties Lāčplēša dienai, Ozolniekos pulcējās neformāla novada patriotu grupa, kurā bija agrākais LLU profesors Guntis Rozītis, Ozolnieku vidusskolas skolotāja un muzeja vadītāja Maija Kārkliņa, Rolands Arājs un vairākas citas personības. Kopīgi braukuši pa novada kapsētām un sakopuši četru “lāčplēšu” kapus. G.Rozītis pielabo, ka, viņaprāt, novadnieku pulcēšanās, Brīvības cīņu varoņu godināšana, tostarp arī “lāčplēšu” kapu sakopšana, sākusies jau atmodas laikā. Ozolnieku novada vēstures pētnieks Aigars Stillers papildina, ka novada kapsētās apglabāti četri “lāčplēši” – Hugo Brente Dalbes kapos, Jēkabs Kupens un Jēkabs Roze Teteles kapos, kā arī Voldemārs Budriks Igauņu kapos, kas atrodas Salgales pagastā. Vēl Ozolnieku novada Cenu pagasta Silgraužos dzīvoja mežsargs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Žanis Kļava, kas mira apcietinājumā Krievijā. Bet Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris vēlākais Latvijas armijas pulkvedis Kārlis Čablis apbedīts Brāļu kapos Rīgā.
Bibliotēkas vadītāja I.Krieķe stāsta, ka bijušajā Ozolnieku novadā arī Teteles skolotāji un skolēni pastāvīgi kopuši blakus skolai esošajā Teteles kapsētā apbedīto J.Kupena un J.Rozes kapus. Savukārt Garozas un Salgales pamatskolas audzēkņi un skolotāji kopa atbrīvošanās kauju piemiņas vietu Vareļos, bet Ozolnieku vidusskolas jaunieši godināja brīvības cīnītājus pie pieminekļa, kas atrodas pie agrākās Skuju skolas.
Vienojās par piemiņas zīmēm
Zīmīgi, ka 2020. gada novembrī, jau pandēmijas apstākļos, kad lielāki masu pasākumi bija aizliegti, “lāčplēšu” kapu sakopšanas braucienam pievienojās tolaik vēl nesen kā ievēlētais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš. Sarunā ar I.Krieķi un A.Stilleru priekšsēdētājam arī radās doma, ka pašvaldība beidzot varētu atrast līdzekļus, lai saviem varoņiem pienācīgi pateiktos un izveidotu piemiņas zīmes. “Gandrīz vai neticējām, ka tā var sanākt. Vienmēr jau pašvaldībām svarīgākas ir citas ikdienas vajadzības. Šoreiz deputāti bija gatavi atbalstīt priekšlikumu par gandrīz četru tūkstošu eiro finansējumu, lai taptu četri pieminekļi atbrīvošanās cīņu varoņiem,” gandarījumu neslēpj I.Krieķe.
Apmēram pusgads pagājis, lai vienotos, kādas tad būs šīs piemiņas zīmes. Savs viedoklis bija tēlniekam Valtim Barkānam, heraldikas speciālistam Jurim Ivanovam, “lāčplēšu” tuviniekiem. Galu galā tas vainagojās ar vienbalsīgu Ozolnieku novada domes lēmumu un pieminekļu uzstādīšanu, kas notika septembrī – jau pēc Ozolnieku un Jelgavas novada apvienošanas.
2019. gadā daudzviet Latvijā, tostarp arī Jelgavā, Meža kapos, tika atklāts piemineklis ar visu zināmo Jelgavā un Jelgavas novadā dzimušo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem. Ozolnieku novada “lāčplēši” tajā nav ierakstīti. Tagad arī vismaz četriem ar Ozolniekiem saistītajiem “lāčplēšiem” vārds ir akmenī iecirsts.
Hugo Brente
Latgales partizāņu pulka kareivis. Apbalvots 1920. gadā.
Dzimis 1897. gadā Balvos zemkopja ģimenē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gadā. Lāčplēša ordeni saņēmis par varonību kaujās Latgales frontē. 1920. gada 22. maijā uzbrukumā Boraskovas sādžai kopā ar dažiem kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, kur straujā triecienā saņēma gūstekņus un ložmetēju, no kura apšaudīja bēgošo pretinieku, tā sekmēdams uzdevuma izpildi.
Pēc atvaļināšanas no armijas bija jaunsaimnieks Balvu pagastā. Vēlāk ar karabiedru palīdzību pārcēlās uz Zemgali un ieguva mežsarga vietu Klīves mežniecības Nordeķu apgaitā (Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagasta teritorijā).
Pēc Otrā pasaules kara apcietināts un izsūtīts uz Krieviju. 1948. gadā atgriezies ar sagrautu veselību un dzīvojis Dalbē. Miris 1949. gadā, apbedīts Dalbes kapos.
H.Brentes mazmeita ir Jelgavā pazīstamā ārste Nellija Salmiņa, bet mazdēls – vēsturnieks un skolotājs Jānis Brente.
Voldemārs Budriks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks. Apbalvots 1923. gadā.
Dzimis 1894. gadā Salgales pagasta Dumpjos. Krievu armijā iesaukts 1914. gadā, bet 1915. gadā pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu. Apbalvots ar Jura medaļas III un IV šķiru, Jura Krusta ordeņa IV šķiru. Lāčplēša kara ordeni saņēmis par Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujām Tīreļpurvā. 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna pēc rotas virsnieku bojāejas V.Budriks uzņēmās komandēšanu, sakārtoja rotu un izveda to kaujas līnijā kopā ar citām mūsu vienībām, tā nodrošinot bataljona stāvokli. Ienaidnieka pretuzbrukuma laikā ar labi mērķētu ložmetēja uguni noturēja pozīcijas, līdz tika smagi ievainots.
Pēc izveseļošanās armijā vairs neatgriezās. Pēc kara zemkopis Jaunsvirlaukas pagasta Gožmaņos. Padomju laikā bijis kolhoznieks. Pēdējos dzīves gadus dzīvoja Dobelē pie meitas. Miris 1967. gadā, apglabāts Salgales pagasta Igauņu kapos.
Jēkabs Kupens
6. Rīgas kājnieku pulka kaprālis. Apbalvots 1922. gadā.Dzimis 1898. gadā Bauskas apriņķī. Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā. Lāčplēša ordeni ieguvis par piedalīšanos Latgales atbrīvošanas pēdējās kaujās. 1920. gada 13. jūlijā J.Kupens brīvprātīgi pieteicās iet izlūkos, kopā ar savu grupu pielavījās pretinieku ierakumiem, nokļuva stiprā apšaudē un ielenkumā, no kura ar kauju izlauzās. Lai arī tika smagi ievainots, atnesa precīzas ziņas par ienaidnieka spēkiem, to dislokāciju.
Pēc atvaļināšanas zemkopis Teteles pagasta Apiņos. Oficiālā versija – gājis bojā nelaimes gadījumā 1944. gadā, tika sabraukts ar padomju karavīru automašīnu, atrodoties ceļā no Rīgas tirgus. Apbedīts Teteles kapos.
Jēkabs Roze
1. Liepājas kājnieku pulka kaprālis. Apbalvots 1921. gadā.
Dzimis 1900. gadā Olaines pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā. Lāčplēša ordeni saņēmis par varonību kaujās Latgales frontē. 1920. gada 16. janvārī Latgalē pie Orsu sādžas J.Roze devās ienaidnieka aizmugurē, veica izlūkošanu un pārgrieza telefona līnijas vadus, tā sekmēdams pretinieka izsišanu no pozīcijām. Atgriezdamies no izlūkgājiena, sadursmē ar lielinieku izlūkiem tos izklīdināja un sagūstīja divus sarkanarmiešus.
Pēc atvaļināšanās no armijas zemkopis Teteles pagasta Rozēs. Darbojies pagasta Lauksaimniecības biedrībā. Miris 1946. gadā nelaimes gadījumā un apglabāts Teteles kapos.
J.Rozes būvētā lauku māja kalpo jau ceturtajai paaudzei. Viņa mazmeita bibliotekāre un novadpētniece Arita Liepiņa dzīvo Zaļeniekos, pilda Zaļās draudzes lietvedes pienākumus.
Žanis Jānis Kļava-Kļavs
Dzimis 1892. gadā Pēterlauku pagastā. Dzīvojis Pēternieku un Ozolnieku pagastā, rakstvedis ķieģeļu fabrikā.
Iesaukts krievu armijā 1914. gadā, dienējis 596. bruņu transporta brigādē. 1915. gadā pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru, dižkareivis. Ar Lāčplēša kara ordeni apbalvots 1923. gadā par cīņām 1916. gadā Rīgas frontē Nāves salā. Toreiz ienaidnieka artilērija sagrāva drāšu aizžogus un 1. rotas stāvoklis kļuva draudošs. Ž.Kļava-Kļavs brīvprātīgi pieteicās žogus izlabot, sekmīgi veica uzdevumu, lai gan tika ievainots.
Jaunsaimnieks Ozolnieku pagasta Mazsilgraužos, pagasta padomes loceklis, aizsargu nodaļas priekšnieks, virsmežsargs Ozolnieku pagastā. No 1934. gada 16. Jelgavas aizsargu pulka 5. rotas komandieris. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.
1941. gadā apcietināts, izvests uz PSRS. Notiesāts ar apcietinājumu uz desmit gadiem. Atradies nometnē Siblagā. Miris 1942. gadā.
Kārlis Čablis
Dzimis 1891. gadā Bārbeles pagastā. Beidzis pilsētas skolu, pēc tam Pēterburgā nolicis ģimnāzijas eksāmenus.
Krievu armijā iesaukts 1914. gadā. 1915. gadā martā beidzis karaskolu un pārcelts uz 2. Daugavgrīvas cietokšņa bataljonu, vēlāko 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku. Uzdienējies līdz štabskapitāna pakāpei, piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar Staņislava III, Annas III, IV, Vladimira IV šķiras ordeņiem, IV šķiras Jura krustu.
1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. 1917. gada 30. augustā uz Nītaures–Rīgas ceļa uzbrukumā Pelnu mājām, kad pēc 6. rotas komandiera nāves izcēlās apjukums, K.Čablis uzņēmās komandēšanu, spēcīgā ugunī apgāja mājas no spārna un piespieda ienaidnieku atkāpties.
Pēc lielinieku apvērsuma Krievijā arestēts kā kontrrevolucionārs, tad atbrīvots un atvaļināts. Bijis zemkopis Krievijā, Tveras apriņķī. 1918. gadā atgriezies Latvijā. 1919. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras dezertējis. Latvijas armijā iestājies 1919. gada jūnijā. No 1922. gada Bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieks. 1924. gadā beidzis virsnieku kursus. 1928. gada novembrī paaugstināts par pulkvedi. 1940. gadā Latvijas Tautas armijas likvidācijas komisijas biroja saimniecības daļas vadītājs.
Pēc atvaļināšanās 1941. gadā strādājis par brāķeri Rīgas stikla fabrikā. Otrā pasaules kara laikā un pēc kara dzīvojis Teteles pagasta Čābļos. Padomju okupācijas laikā strādājis Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā par saimniecības speciālistu. Miris 1976. gadā Ķemeros. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.
Ar Lāčplēša Kara ordeni, ko piešķīra par kaujas nopelniem, no 1920. līdz 1928. gadam apbalvotas 2116 personas. Latvijai atgūstot neatkarību, Lāčplēša Kara ordenis netika atjaunots.
Atzīmējot militārpersonu un citu brīvības cīnītāju nopelnus, tiek piešķirts Viestura ordenis. Pēdējais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Arvīds Arveds Lauris nomira 2003. gada augustā ASV 102 gadu vecumā.
