Neārstēties ir noziegums, strikta spriedumos ir Gunta Kirvelaite, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra direktora vietniece ambulatorajā darbā.
Neārstēties ir noziegums, strikta spriedumos ir Gunta Kirvelaite, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra direktora vietniece ambulatorajā darbā. Latvija veiksmīgi pārvarējusi tuberkulozes epidēmiju, kas uzliesmoja deviņdesmito gadu beigās, taču priecāties vēl pāragri – arvien biežāk sastopama ne tikai pret vairākiem medikamentiem izturīga tuberkuloze, bet arī tāda, kas pretojas visām līdz šim zināmajām zālēm.
Slimība nešķiro
Tuberkulozes slimniekam Latvijā nav sejas, secinājuši žurnālisti seminārā, kas bija daļa no Starptautiskās tuberkulozes un plaušu slimību asociācijas Eiropas reģiona kongresa Rīgā. Par savu pieredzi tajā plašāk stāstīja Tatjana Tomsone, kas uzveikusi gan parasto, gan multirezistento tuberkulozi, apprecējusies, kļuvusi par divu bērnu māti. Bet viņa drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība. Lai gan izveseļošanās ir pilnīga, savu stāstu sabiedrībā nav atklājis Saeimas deputāts, kas pārslimoja tuberkulozi pirms pāris gadiem. “toreiz man bija zvans no Saeimas ārsta, apmēram tāds – ārprāts, ārprāts, ko nu darīt!? Atbildēju, ka nav iemesla tādam satraukumam. Vienkārši visiem deputātiem bija jāveic rentgenogrammas, arī viņu tuvākajiem. Atklājās, ka saslimušas divas deputāta biroja darbinieces,” stāsta Tuberkulozes un plaušu centra vadītājs Jānis Leimans. Turklāt svarīgi bija veikt tieši rentgenogrammas, nevis vienkāršu caurskati, lai ir dokumentāls plaušu stāvokļa apliecinājums pārbaudes brīdī. Ja pēc kāda laika saslimtu vēl kāds, ārstam varētu pārmest, ka caurskatē kaut ko palaidis garām.
“mediķi nereti neatpazīst tuberkulozi, jo ir stereotips, ka tā ir bezpajumtnieku, alkoholiķu slimība. Rentgens uzrāda klasisku tuberkulozi, bet – skolotājai tā taču nevar būt! Diemžēl ar tuberkulozi inficēties un arī saslimt var jebkurš,” norāda Lī Reihmans, Pasaules tuberkulozes institūta direktors. Parasti tad tiek ārstēts netipisks plaušu karsonis, lietotas vienas antibiotikas, otras, kas nepalīdz, jo īstā problēma un simptomu cēlonis ir tuberkuloze. Ielaista tā ir bīstama gan slimniekam, gan apkārtējiem – bacilārs slimnieks klepojot, šķaudot aplipina arī citus. J.Leimans min piemēru, kad novēloti šo infekciju konstatēja 21 gadu vecai meitenei – jauniete bija krupjē. “viņai bija arī smags diabēts, smaga tuberkuloze, mēnesi gulēja reanimācijā, bet beigās izķepurojās. Cik cilvēku paspēja aplipināt, joprojām ir noslēpums.”
Statistika liecina, ka ar tuberkulozi inficēts katrs trešais pasaules iedzīvotājs, taču saslimst tikai 10 – 15 procentu inficēto. Galvenā riska grupa ir cilvēki, kuri ir ciešākā saskarsmē ar inficētajiem un ar pazeminātu imunitāti: triecienu organisma aizsargspējām dod gan ilgstošs stress, gan alkohola lietošana, gan hroniskas slimības un nepilnvērtīgs uzturs.
Neizpratne situāciju pasliktina
“tas ir zināms paradokss – tiklīdz cilvēks sāk ārstēties, viņam it kā tiek uzlikts zīmogs “slims ar Tuberkulozi”, bet tieši tajā brīdī viņš vairs nav bīstams apkārtējiem. Ja slimnieks ievēros ārstu norādījumus, palīdzēs ārstēšanai, viņš izveseļosies. Tuberkuloze ir ārstējama,” uzsver G.Kirvelaite. Pēdējos gados samazinās to cilvēku skaits, kas izvairās no ārstēšanās – tādu ir apmēram seši procenti. Līdz ar jaunas ārstēšanas stratēģijas ieviešanu stacionārā vairs nav jāpavada tik ilgs laiks kā iepriekš, atsevišķos gadījumos tās var būt pāris nedēļas vai mēneši. Pēc tam ārstēšanās turpinās ambulatori – no rīta pacients ierodas pēc zālēm un var doties uz darbu vai citās gaitās. Taču ambulatorais ārstēšanas posms ir garš, svarīgi to izturēt līdz galam. Ja tas nenotiek, tuberkulozes baktērija kļūst izturīga pret zālēm – rezistenta. Līdzīgi tā tiek “pieradināta” pie antibiotikām, ja ārsts tās lieto citu slimību ārstēšanā, nezinot, ka pacientam ir arī tuberkuloze.
Mediķi mūsdienās izdala multirezistento jeb Mdr tuberkulozi un plaši rezistento jeb Xdr tuberkulozi, kur izārstēšanas prognozes jau ir ļoti vājas. Latvijā ir mūsdienīga laboratorija, kas palīdz ātrāk un precīzāk diagnosticēt slimības veidu, noteikt ārstēšanu, stāsta J.Leimans. Ja bojājumi nav lieli, var ķirurģiski izgriezt inficētās plaušu vietas, turklāt Latvijā to iespējams izdarīt, neatverot krūšu kurvi, bet līdzīgi kā laparaskopijā – pa dažiem sīkiem griezumiem. Līdz ar to operācija nav tik traumējoša un atveseļošanās notiek ātrāk un mazāk sāpīgi.
Tuberkuloze ir ārstējama infekcija, ja vien tā savlaikus diagnosticēta. “ja cilvēks līdz ārstam nokļūst, ja viņam ir vēlme būt veselam, viss būs kārtībā. Cita lieta, ka ģimenes ārsts visus neaptver, ir cilvēki, kurus ar ielaistu tuberkulozi atved “no Ielas”,” secina G.Kirvelaite. Viņa saskata, ka lielas iespējas cīņā ar tuberkulozi un izglītošanā ir arī sociālajiem darbiniekiem un Sarkanajam Krustam.
***
Uzziņai
– Tuberkuloze ir gaisa pilienu infekcija līdzīgi kā gripa.
– Persona, kura inficējusies, ne vienmēr saslimst, tas atkarīgs no imūnsistēmas.
– Tuberkulozi diagnosticē, veicot krēpu analīzi un rentgenogrammu.
– Slimība lielākoties skar plaušas, bet var būt arī citos orgānos – jebkur, izņemot matus un nagus.
– Liela nozīme ir pacienta tuvinieku, draugu, sabiedrības atbalstam un sapratnei.
