Visvairāk – 11 – ēku ar vēsturiskā pieminekļa statusu Jelgavā atrodas Vecpilsētas ielā. Tā ir septītā daļa no visiem objektiem, kas mūsu pilsētā ieguvuši īpašo statusu, kas no īpašniekiem prasa lielāku atbildību. Pieminekļu sargi pārliecināti, ka Jelgavā situācija ar īpašo ēku saglabāšanu ir laba – arvien vairāk saimnieku izprot objektu nozīmi un sāk tos atjaunot.
Latvijā ir 4044 ēkas, kurām Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras pieminekļa statuss, vairāk nekā puse no tām ir dzīvojamās mājas. «Esošā regulācija attiecībā uz kultūras pieminekļu izmantošanu, renovāciju un restaurāciju kultūras pieminekļa īpašniekam paredz virkni ierobežojumu, tomēr nevar apgalvot, ka to esamība un izpilde samazina ēkas vērtību,» atzīst Valsts zemes dienesta komunikācijas projektu vadītāja Arta Platace.
Svarīga vide un ērtības
«Manā pieredzē pārdošanas gadījumu Jelgavas tā sauktajā vecpilsētā ir ļoti maz. Šogad par diviem tūkstošiem latu pārdots 25 kvadrātmetru divistabu dzīvoklis Jāņa Asara ielā 5. Šajās mājās ir dzīvokļi bez ērtībām, tāpēc reti kuram tie interesanti. Arī vide nav attīstīta – gan tur mītošā kontingenta dēļa, gan tāpēc, ka apkārtnē ir tikai viena kafejnīca un nekā cita cilvēkiem saistoša,» mājokļus vēsturiskajā pilsētas centrā vērtē «Latio» Jelgavas filiāles nekustamā īpašuma tirdzniecības speciālists Viktors Svirkovskis.Viņš pārliecināts, ka arī tā sauktā «Villa Medem», kas pirms pāris gadiem nonākusi bankas īpašumā, iespējamos investorus atbaida tieši ar vidi, kurā atrodas. «Swedbank» meitas uzņēmums «Ektornet», kas pašlaik cenšas pārdot muižu, par to sniedz vien pavisam īsu komentāru, neatbildot uz «Ziņu» jautājumu par pircēju interesi. «Konkrētajā īpašumā «Ektornet» pamatuzdevums ir uzturēt to esošajā kārtībā, lai saglabātu tā līdzšinējo vērtību un ēkas stāvoklis nepasliktinātos. Vēsturiskās muižas ēkas pārdošanas cena pašlaik ir 121 500 eiro,» komentē uzņēmuma vadītājs Andris Kovaļčuks.
Koka logi nav dārgāki
Vēsturisko liecību sargātāji pārliecināti, ka Jelgavā situācija ar katru gadu uzlabojas. «Zemgalē un Jelgavā jau nav tādu cīņu par objektiem kā Jūrmalā, notiek konstruktīvs darbs. Mums izveidojusies veiksmīga sadarbība gan ar pašvaldības Būvvaldi, gan ēku īpašniekiem, kas nereti prasa padomu. Liela nozīme arī presei, kas palīdz lietas sakārtot,» vērtē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova.
Inspekcijai nav šaubu par galveno pilsētas vērtību – pils, Sv.Trīsvienības baznīcas torņa, «Academia Petrina» – likteni, ārzemju eksperti ir sajūsmā par Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja ēkas rekonstrukciju. Galvenā valsts inspektore slavē arī Dambja ielas 17. nama aprūpētājus Andri Tomašūnu un Gunāru Kurloviču, Vecpilsētas ielas 6. mājas īpašnieci Edīti Krūmiņu un kaimiņu – 8. ēkas – īpašnieku Ivaru Grantiņu. Labas ieceres, bet vēl pašos iedīgļos, ir Dobeles šosejas 3. mājas īpašniecei Agitai Ūbelei. Arī pussabrukusī pirts ēkā Sakņudārza ielā 7 esot sākušies darbi, tiek risināts jautājums par bēdīgi slavenās un vairākkārt degušās ēkas Vecpilsētas ielā 14 īpašuma tiesībām.
«Arī pilsētas attīstība nenotiek agresīvi – jaunie objekti tiek iekļauti vidē, ar cieņu izturoties pret vēsturi,» arī E.Mantrova pārliecināta, ka valsts nerada pārlieku birokrātisku un ekonomisku slogu vēsturisko objektu īpašniekiem, jo atjaunot koka logus nemaz nemaksā daudz dārgāk kā ielikt jaunus plastikāta.
«Saaug» ar koka māju
Pirms apmēram četriem gadiem atjaunota Skolotāju ielas 2. nama fasāde. «Augšā ir divi dzīvokļi, mēs saimniekojam pirmajā stāvā jau 20 gadu. Esam te «ieauguši»,» saka kafejnīcas «Promenāde» vadītāja Iveta Mitrofanova. Viņa pretēji E.Mantrovai gan atzīst – birokrātisku šķēršļu tomēr ir daudz, taču lielākas problēmas rada finanšu trūkums, lai arī 1902. gadā celtās ēkas saimniekiem gribētos veikt remontu mājas iekštelpās, kas bojājas mitruma ietekmē. I.Mitrofanova neslēpj, ka interese par komerctelpu vai dzīvokļu iegādi no kāda investora nav bijusi.
«Dzīvoju te sen. Ziemā ir auksti, jāsiltina no iekšpuses, jo no ārpuses nedrīkst,» saka kāda Skolotāju ielas mājas iemītniece, piebilstot, ka citur dzīvot gan negribētu, jo koka mājai ir īpaša aura.
Dzīvo direktora mājā
Mitrumu kā vienu no lielākajiem veco māju ienaidniekiem min arī A.Tomašūns, kurš dzīvo ēkā, kas celta 19. gadsimta sākumā. «Precīzi celšanas gads nav zināms. Kādreiz te bija kurlmēmo skola ar 13 ēkām, šī bija direktora māja, kas bija savienota ar citu korpusu. Pēdējais skolas direktors Pauls Bentrups izbrauca uz Austrāliju, bet ciemos uz Jelgavu bija atbraukusi viņa meita,» par īpašumu Dambja ielā stāsta vēsturnieks.
Kad māja nonāca tagadējo īpašnieku rokās, tā bijusi pavisam bēdīgā stāvoklī, ar cauru jumtu. «Iekštelpas pārveidotas jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, toreiz ierīkota arī centrālā apkure. Mēs tagad kurinām ar gāzi,» stāsta A.Tomašūns, arī apliecinot, ka interesi no pircējiem nav jutuši.
Jāpiebilst, ka mājai ir valsts kultūrvēstures pieminekļa statuss, kas kā apgrūtinājums noteikts 1998. gada decembra vidū, kad tāds piemērots lielākajai daļai no Jelgavā izvietotajiem objektiem. Savukārt darbnīcas Dobeles ielā 68, kafejnīca Vecpilsētas ielā 15, māja Vecpilsētas ielā 13, saimniecības ēka Vecpilsētas ielā 17, dzīvojamā māja Kazarmes ielā 1a un māja Miezītes ceļā 72 pie statusa tika desmit gadu vēlāk. E.Matrova skaidro – pieminekļu saraksts tiek regulāri precizēts un papildināts, ņemot vērā īpašnieku iesniegumus vai citus apstākļus. ◆
Vietējās un valsts nozīmes kultūras pieminekļi Jelgavā
Pētera iela 4, 5, 10
Vaļņa iela 18
Raiņa iela 5, 14, 36
Svētes 18, 25
Mātera iela 44
Filozofu iela 3, 9, 11, 69
Skolotāju iela 2, 4
Dambja 17, 94
Sakņudārza iela 7
Dobeles šoseja 3
Dobeles iela 22, 30, 32, 41a, 68
Kazarmes iela 1a, 27
Vecpilsētas 2, 5, 6, 8, 9, 11, 13, 14, 15, 17, 19
Ausekļa iela 15, 46, 54,70
Lielā iela 2, 4, 6, 22a
Jāņa Asara 7
Uzvaras iela 49, 55
Vārpu iela 16, 18, 20
Viestura iela 15
Katoļu iela 11
Akadēmijas iela 1, 10, 26, 28
Jāņa 1
Zemgales prospekts 4
Miezītes ceļš 70, 72
Kārklu iela 65, 67
Būriņu ceļš 8a
Dzirnavu iela 1
Miera iela 19
Rīgas iela 22
Garozas iela 15
Avots: Valsts zemes dienests
Dalījums pēc ēkas tipa
Individuālās mājas, saimniecības ēkas 15
Daudzdzīvokļu mājas 8
Kulta ēkas, muzeji, skolas, biroji, citi 47
Avots: Valsts zemes dienests
Dalījums pēc statusa
Valsts nozīmes 22
Vietējās nozīmes 48
Avots: Valsts zemes dienests
