Daudz un dažādu pat pilnīgi pretēju nostāstu ir par kazas pienu – par tā barības vērtību, ārstnieciskajām īpašībām, kā arī par to kā ērču encefalīta pārnēsātāju.
Daudz un dažādu pat pilnīgi pretēju nostāstu ir par kazas pienu – par tā barības vērtību, ārstnieciskajām īpašībām, kā arī par to kā ērču encefalīta pārnēsātāju. Šodien publicējam Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora Jāzepa Sprūža rakstu par kazas pienu.
Kazu piens vidēji satur ap 87 procentiem ūdens, 13 procentu sauso substanci veido tauki, olbaltumvielas, piena cukuri, minerālvielas, vitamīni u.c. bioloģiski aktīvas vielas. Eiropas šķirņu kazu piens barības vielas satur apmēram šādos daudzumos: 3,5 līdz 5 % tauku, 3 līdz 4 % olbaltumvielu, 4 līdz 5 % piena cukura. Tauku saturs kazu jaunpienā (pirmpienā) sasniedz pat 14 un vairāk procentu, tauku lodītes ir ļoti sīkas, vienmērīgi sadalījušās pienā, tādēļ ātri un vienmērīgi tiek sagremotas un uzsūktas.
Kazlēna veselīgai attīstībai izšķiroša ir pietiekama jaunpiena uzņemšana pirmajās nedēļās pēc piedzimšanas. Šis piens veidojas, tuvojoties dzemdībām, un atšķiras no parasta piena ar augstu barības vielu saturu un, galvenais, ar organisma pretošanos nodrošinošām vielām. Topošais kazlēns ar šīm vielām netiek apgādāts grūsnības laikā caur mātes asinsrites sistēmu. Arī pēc piedzimšanas kazlēns tikai nedaudzas stundas ir spējīgs uzņemt šīs imunitāti radošās vielas caur zarnām asinīs. Tāpēc ir nepieciešams, lai kazlēns uzņem pirmpienu tūlīt un cik vien spēj. Ar to tiek novērstas zarnu trakta slimības.
Ceturtajā piektajā dienā pēc dzemdībām pienā ir atkal normāls barības vielu salikums. Turpinoties laktācijai, izslaukums samazinās, bet barības vielu daudzums nedaudz palielinās.
Lai iegūtu tīru un kvalitatīvu kazu pienu:
n pirmā prasība – vesela kaza;
n otrā prasība – pareiza kazu ēdināšana, turēšana un kopšana;
n trešā prasība – piena bakterioloģiskā tīrība, lai piens būtu iegūts no veselas kazas higiēniskos apstākļos;
n ceturtā prasība – lai piens būtu svaigs, bez piegaršām, lai tajā nebūtu cilvēkam kaitīgu vielu.
Kazu pienam ir pilnīgi balta krāsa, govs piens ir iedzeltens. Kazu barībā esošais karotīns pārvēršas par A vitamīnu. Cilvēki, kuriem ir alerģija pret govs pienu, var lietot kazas pienu. Tas ir bagāts ar kazeīnu un albumīnu. Ja kazas saņēmušas visu tām paredzēto kombinēto spēkbarību, tad pienā ir visas aminoskābes labās attiecībās, tas satur arī praktiski visus makro- un mikroelementus.
Pēc mūsu vērtējuma, kazu piens satur arī aizsargvielas. Interesanti, ka to var uzglabāt sasaldētā veidā, nekaitējot uzturvērtībai.
Kazu piens satur arī vēl daudz citu vērtīgu vielu. To visu apkopojot, var teikt, ka kazu pienam piemīt ārstnieciskas īpašības. Tas būtu jālieto bronhiālās astmas, tuberkulozes, kuņģa čūlas un žultspūšļa, ekzēmu, migrēnas, aizcietējumu u.c. slimniekiem. Ir ziņas, ka tas palīdz arī bezmiega un gremošanas trakta traucējumu novēršanai.
Daudzās Eiropas zemēs un Amerikā kazu skaits palielinās gadu no gada. Tiek veidoti kūrorti un slimnīcas, kuros slimniekus sekmīgi atveseļo ar kazu pienu.
No vienas kazas gadā iegūto ražojumu vērtība astoņas līdz desmit reizes pārsniedz pašas kazas vērtību. Tas vēl nav pietiekami novērtēts. Iespējams tāpēc, ka pie mums no kazas iegūtie ražojumi (gaļa, piens, siers, biezpiens) maz parādās tirgū un nav pieejami plašām patērētāju aprindām.
Ir pēdējais laiks arī Latvijā nopietni pievērsties kazkopībai, jo ekonomiski izdevīgi ir gan audzēt šķirnes dzīvniekus, gan ražot sierus un pārdot kazu pienu.
