Parasti tā, vārdus neskaidri izrunājot, saka bērniņi smilšu kastē, lipinādami kūkas.
Parasti tā, vārdus neskaidri izrunājot, saka bērniņi smilšu kastē, lipinādami kūkas. Mūsu politikas pavārus par maziem bērniem taču nesauksi, kaut gan dažreiz liekas, neko vairāk par “ķepu, ķepu” no viņiem vairs nesagaidīt. Iespējams, šodien būs jauna valdība. Kaut gan par jaunu to nu nekādi nevar saukt. Vismaz vakar nekas neliecināja, ka “kulītēs” – ministrijās – par vadītājiem nebūs sabāzti tie paši “vēži”. Vien seju izkārtojums nedaudz mainījies, un kāda jauna nākusi klāt. Galvenais, nebūs notikusi attīstība pa spirāli uz augšu. Skumji, bet tas būtu jāuzskata par valdības veidošanas “sauso atlikumu”.
Vienubrīd šķita, jā, politiķi sapratuši, kāpēc bija jāatkāpjas Aigara Kalvīša valdībai. Rūpīgāku vērotāju varēja gan darīt uzmanīgu vairuma politiķu izbrīns – kas mums nogājis greizi? Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāja Māra Kučinska LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izmisīgi jautātais – lūdzu, pasakiet, ko mēs (ne)izdarījām, nācis no sirds. Liekas, pieredzējušie politiķi tiešām to nesaprot. Laiks, kas pagājis koalīcijas partijām “sabīdot” jauno valdību, nav devis atbildi uz sabiedrības vēlmju piepildījumu. Runa nav par to, vai “Jaunais laiks” piedalās vai nepiedalās valdībā. Būsim godīgi – arī viņi nav tik balti un pūkaini, kā vienam otram to varbūt gribētos.
Ir apmests vēl viens vēl vienas valdības veidošanas loks, tam nepāraugot jaunā kvalitātē. Tāpēc jaunais gads, ticamākais, neatnesīs to, ko vēlamies, – mieru un stabilitāti.
