Lasītāji «Ziņām» sūdzas, ka pat pēc tam, kad ziņojuši pašvaldības aģentūrai «Pilsētsaimniecība» par klaiņojošiem kaķiem, situācija īpaši nemainoties.
Lasītāji “Ziņām” sūdzas, ka pat pēc tam, kad ziņojuši pašvaldības aģentūrai “Pilsētsaimniecība” par klaiņojošiem kaķiem, situācija īpaši nemainoties – bezsaimnieka dzīvnieki aizvien pulcējoties pagalmos, kur kundzītes tos neregulāri pabaro ar apšaubāmas kvalitātes nepietiekama daudzuma barību.
Piemēram, Aina no Pulkveža Brieža ielas 14 ziņo: “Pie mums kaķu ka biezs – kad pamanīju kādu sieviņu, kas laiskā pašapmierinātībā tiem pamet savas pārtikas pārpalikumus. Norādīju, ja jau sētas kaķi tā patīk, lai ņem pie sevis uz dzīvokli, bet viņa atrauca, ka miteklī tāds esot ne viens vien.” Taču nelaimīgie dzīvnieki katru dienu sēž pagalmā, gaidot kārtējo maltīti. Tiesa, kundzīte tos pabarojot tikai siltā laikā, salā žēl esot skatīties uz klaidoņiem, kam nav nedz ēdamā, nedz ūdens. Cits stāsts ir Mirdzai Kazbuķei no Sudrabu Edžus ielas. Viņa atbildīgajiem dienestiem jau rudenī izklāstījusi par 4. un tuvējo namu pagalmos dzīvojošiem sētas kaķiem, bet nekas nav mainījies – tie paši minkas ik dienas kāri gaida, kad kāds pensionārs par viņiem apžēlosies. Kundzesprāt, šiem dzīvniekiem labāki dzīves apstākļi būtu izolatorā.
Kā stāsta aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālists Rihards Bulderbergs, ikviena informācija tiek rūpīgi ierakstīta tā saucamajā sūdzību grāmatā. Reizi vai divas mēnesī saskaņā ar noslēgto līgumu SIA “Kulk” darbinieki dodas uz minētajām vietām, lai sētas kaķus izķertu. Protams, tie nesēž rindiņā, gaidot speciālistu ierašanos, tāpēc R.Bulderbergs aicina ikvienu, kas “Pilsētsaimniecībai” ziņo par klaidoņiem, atstāt arī savas koordinātas, lai kaķu vai suņu ķeršanas dienā varētu norādīt precīzu to atrašanās vietu.
Speciālists vēlreiz vērš jelgavnieku uzmanību būt atbildīgiem par dzīvniekiem, ko pieradinājuši. ASV deviņdesmit procenti mīluļu esot sterilizēti, bet pie mums tikai kāds procents no visiem suņiem un kaķiem. “Ik palaikam atkritumu urnās atrod tikko dzimušus kucēnus vai kaķēnus,” iedzīvotāju neiecietību un bezatbildību ilustrē R.Bulderbergs. “Ziņu” lasītāja no Atmodas ielas domā, ka bezsaimnieka dzīvnieku kļūst vairāk daļēji arī tādēļ, ka, viņasprāt, pārāk augsta ir samaksa par vecumdienas piedzīvojuša mīluļa iemidzināšanu. Veterinārajās klīnikās par šādu pakalpojumu prasot 15 – 30 latu atkarībā no dzīvnieka lieluma. Taču speciālisti šādu vērtējumu dēvē par nepamatotu, jo tikai nežēlīgs un neapdomīgs cilvēks var pieradināt kaķi vai suni, nerēķinoties ar to vajadzībām nākotnē. Tās ir dzīvas radības, kam tāpat kā cilvēkiem var būt nepieciešama medicīniska vai cita palīdzība, taču jebkurš pakalpojums mūsdienās maksā naudu.
***
Uzziņai
Aģentūra “Pilsētsaimniecība” informāciju un sūdzības pieņem pa tālruni 3023899. Pēc darba laika ieslēgts automātiskais atbildētājs, kur, ierunājot tekstu, vēlams norādīt savas koordinātas.
