Intensīvāka zāles pļauja un Jelgavas mežu izciršana liek zvēriem biežāk apciemot pilsētas centru.
Pilsētā 2007. gadā tika noķerti 1104 klaiņojošie dzīvnieki, šogad to skaits būtiski samazinājies, taču vairāk nācies no ielām aizvākt notriektus meža zvērus. Kā liecina pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» statistikas dati par pērn paveikto, 2008. gadā Jelgavā noķerti 187 klaiņojoši kaķi un 30 bezsaimnieka suņu. Tam no pašvaldības budžeta izlietoti 2660,08 lati. Vairāk izmaksājusi šo dzīvnieku aprūpe LLU Veterinārmedicīnas fakultātes telpās. Klaidoņu izmitināšanai izolatorā, uzturēšanai, aprūpei, iemidzināšanai (eitanāzijai) un kremācijai izlietoti 16 472 lati. Šīs fakultātes Klīniskajā institūtā uzņemti 469 suņi, 688 kaķi un 28 citi dzīvnieki. Pilsēta arī tērējusi līdzekļus desmit kaķeņu sterilizēšanai. Minkas atrastas Pulkveža O.Kalpaka ielā 35, Meiju ceļā 43, Lielajā ielā 34, arī Loka maģistrālē, Savienības ielā, Zirgu, Filozofu un citur. Pašvaldībai nācies organizēt arī mirušo dzīvnieku aizvākšanu no pilsētas ielām un pagalmiem. Pērn atrasti 20 bojāgājuši kaķi, septiņas lapsas, trīs jenoti, divi putni un bebrs, un to savākšanai bija nepieciešami 1300 latu. «Pilsētā parādās aizvien vairāk meža zvēru,» secina aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns. Iespējams, tas saistīts ar pēdējos gados aizvien lielākām pašvaldības rūpēm par nomaļu teritoriju kopšanu.Uzturētas dobes un pļauta zālePagājušajā gadā «Pilsētsaimniecība» turpināja pēdējos gados sākto tradīciju pļaut zāli iepriekš neapsaimniekotajās, bet pašvaldībai piederošajās teritorijās. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks gan neslēpj, ka daļa to nav mūsu pilsētas, bet gan valsts platības. Kopumā nomalēs appļauti 246,34 hektāri, tam tērējot 76 525 latus. Jau ziņots, ka trešdien preses konferencē A.Baļčūns atzina – turpmāk šīs teritorijas tik kārtīgi neuzturēs, turklāt retāk pļaus zālienu arī pilsētā. Līdz šim zāli 176 Jelgavas centrālās daļas hektāros pļāva četras reizes sezonā, tam izlietojot 197 395,97 latus. Šogad to tik bieži nedarīšot, lai ekonomētu līdzekļus. A.Baļčūns apstiprinoši atbildēja uz «Ziņu» jautājumu, vai šāda lēmuma dēļ nevajadzētu veikt grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos. Zināms, ka tie paredz – vasarā zāliens pilsētā nedrīkst būt garāks par desmit centimetriem. «Pilsētsaimniecības» direktors sola šos drastiskos nosacījumus padarīt vienkāršākus, lai nepieļautu situāciju, ka privātajās teritorijās par katru pāraugušu centimetru soda to saimniekus, bet pašvaldībā netraucēti aug gara zāle. Tomēr pilsētas saimnieki arī atzīst, ka gluži aizaugt pilsētai neļaus. Šajā gadā «Pilsētsaimniecība» iecerējusi likvidēt vairākas pēdējos gados iekārtotas vasaras puķu dobes, tās aizaudzējot ar zālienu. Ekonomēt iecerēts gan uz puķu dēstiem, gan ziedošajiem augiem, kas ik vasaru veidoja sava veida gaisa dārzus centrālajās ielās. Šosezon sagādātie 356 puķu toveri paliks noliktavās, jo pašvaldība ziedu audzēšanai un uzturēšanai neatrada 23 600 latu (tik šim mērķim izlietots pērn). Pagājušajā gadā puķu dobju uzturēšanai izlietoti 23 471,65 lati. Visvairāk mūsu pilsētā iekoptas ziemciešu dobes (11 210 kvadrātmetru), mazāk vietas veltīts vasaras puķēm (2321 kvadrātmetrs), savukārt 150 kvadrātmetros koptas rozes.Izcirsti vecie un stādīti jauni kokiCirsmu izsolē pilsēta pagājušajā gadā realizējusi 2246 kubikmetrus koksnes par 26 300 latiem. Taču 243 latus nācies tērēt, lai mežos likvidētu sešas patvaļīgi izveidotas atkritumu izgāztuves. Pērn hektāra platībā «Pilsētsaimniecība» iestādījusi egļu mežu, kopusi cirtes. 19 Jelgavas ielās veidoti koku vainagi, zari griezti un formas veidotas nepilnam tūkstotim koku. Nācies arī vairāk nekā 200 koku aizvākt, jo tie bijuši bīstami, toties ielu apstādījumos iedēstīti arī 62 jauni, katram tērējot 180 latu jeb kopumā ap 11 000 latu. 2008. gadā izveidotas sešas puķu dobesBaložu ielā pie autobusu maršruta galapunktaTērvetes un Zirgu ielu krustojumā pie pieturasPie Alunāna muzeja4. pamatskolas teritorijāStāvlaukumā pie Baložu kapsētasDobē pie domes Lielajā ielā pārstādīti augi
