Latvijā arvien vairāk attīstoties celtniecībai, palielinās būvmateriālu tirdzniecības apjomi. Par to liecina arī jaunie būvmateriālu veikali.
Latvijā arvien vairāk attīstoties celtniecībai, palielinās būvmateriālu tirdzniecības apjomi. Par to liecina arī jaunie būvmateriālu veikali.
Vai tajos visos nopērkams būvdarbiem un ikdienā vajadzīgais, vai preču kvalitāte apmierina? Cik daudz tiek tirgots Latvijā un cik – ārvalstīs ražotu materiālu? Par šiem un citiem jautājumiem – Andreja Janava saruna ar Latvijas Būvmateriālu asociācijas izpilddirektoru Daini Olderu.
Pirms trijiem gadiem 12 Latvijā pazīstamu būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumu pārstāvji nodibināja asociāciju (LBTA). Pašlaik tā apvieno 46 lielākās būvmateriālu tirdzniecības firmas, kuru kopējais gada apgrozījums ir pāri 120 miljoniem latu. Viens no asociācijas biedriem ir Jelgavas uzņēmums «Zemgaļi». Firmas tirgo gan Latvijā ražotos būvmateriālus, gan importētas preces. Savukārt daļa pie mums ražotās produkcijas tiek eksportēta gan uz pārējām Baltijas valstīm, gan uz Krieviju un Rietumeiropu. LBTA cenšas sekmēt, lai labas ārzemju preces atrastu noieta tirgu pie mums.
Asociācijas galvenie uzdevumi ir nodrošināt Latvijas tirgu, būvētājus ar kvalitatīviem materiāliem, paaugstināt preču tirdzniecības pakalpojumu līmeni un aizstāvēt mūsu būvmateriālu un būvizstrādājumu tirgotāju, importētāju, eksportētāju un patērētāju intereses.
Mēs atbalstām būvmateriālu sertifikāciju, jo lielā mērā tā var pasargāt Latviju no ievestām nekvalitatīvām precēm.
Vai Latvijas būvmateriālu tirgus tagad būtu nosaucams par piesātinātu? Kāda vērojama dinamika?
Tirgū ir ļoti daudz produktu, tomēr tas joprojām nav pietiekami piesātināts. Tirgus dinamika apjomos ir proporcionāla būvniecības apjomu palielinājumam: tie valstī beidzamajos trīs četros gados regulāri kļūst lielāki vidēji par 10 procentiem gadā. Līdz ar to arī būvmateriālu tirgus attīstās.
Vai jums ir sadarbības partneri, no kā pārņemt pieredzi?
Ir laba sadarbība ar līdzīgu asociāciju Zviedrijā, tomēr zviedri vairāk nodarbojas ar mārketinga aktivitātēm – tirgus pētīšanu, ražojumu reklamēšanu, dažādu izdevumu drukāšanu. Mēs vairāk vērības veltām likumdošanas aktivitātēm un būvmateriālu sertificēšanas jautājumiem.
Šogad janvārī pirmo reizi organizējām asociācijas uzņēmumu pārstāvju braucienu uz Poliju, Poznaņas starptautisko būvniecības izstādi. Redzējām daudz interesanta, Varšavā tikāmies ar mūsu vēstniecības darbiniekiem, pārrunājām Latvijas un Polijas turpmāko sadarbību.
Kādi jauni materiāli ienāk Latvijā?
Materiālu un izstrādājumu klāsts arvien mainās un paplašinās. Piemēram, nesen sākām tirgot plastmasas caurules, ko ražo Somijā: mums piegādā caurules ūdenssaimniecībai, izgatavotas pēc jaunas tehnoloģijas, ar palielinātu kalpošanas termiņu – ar 100 gadu garantiju.
Vai arī mūsu vietējiem materiāliem ir labs noiets?
Piemēram, ķieģeļi, arī cements, protams, tiek lielākoties izmantoti vietējie. Tomēr izšķiroša nereti var būt cena. Mūsu cementam ir ļoti laba kvalitāte, tomēr izmaksas… Pie mums cenšas iespiesties Baltkrievijas cementa ražotāji. Viņu cena – zemāka. Un arī kvalitāte diemžēl. Savukārt Brocēnu rūpnīca daudz cementa eksportē uz Vāciju un citām valstīm.
Latvijas tradicionālo būvmateriālu nozaru ražotnes tomēr kopumā nodrošina ar vietējiem būvmateriāliem. No ārzemēm lielākoties ievedam apdares materiālus. Kaut gan, piemēram, Brocēnos nedaudz ražo arī apdares flīzes. Tomēr no visa apjoma tā ir niecīga daļa: Rietumu produkcijai lielāka daudzveidība gan izmantošanas, gan kvalitātes un tehnoloģiju ziņā. Precīzāki izmēri.
Un kā ir ar galdniecības izstrādājumiem?
Tie tiek pārdoti gan mūsu valstī, gan arī eksportēti.
Kādus mērķus esat izvirzījuši pārskatāmai nākotnei?
Lai gādātu par materiālu un izstrādājumu kvalitāti, viens no pasākumiem, ko vēlētos sekmēt, ir būvmateriālu vairumtirdzniecības firmu licencēšana. Mūsuprāt, vajag atļaut tirgot vairumā tikai tām firmām, kam ir nopietns pamatkapitāls, kas jau ilgstoši strādā un sevi labi rekomendējušas. Pagaidām vēl ir daudz niecīgu firmiņu, kas savus krājumus iztirgo un pēc tam pazūd. Iegūs pirmām kārtām patērētāji – būs pasargāti no nekvalitatīvas preces.
Bet vai mazie tirgotāji neizputēs?
Nu… Tie nespēj nodrošināt vajadzīgo kvalitāti. No tādiem iegādājoties nekvalitatīvus būvmateriālus, ar laiku celtniekiem, pasūtītājiem var rasties problēmas: piemēram, no sienām var nākt kaitīgi izgarojumi. Bet vairs nebūs, pie kā iet ar pretenzijām, ja materiāli būs iegādāti nelicencētā firmā. Savukārt licencētie uzņēmumi nodrošinās arī juridisku atbildību par tirgoto materiālu kvalitāti.
Kā jūs vērtējat starptautiskās izstādes, ko tās dod būvmateriālu tirgus sakārtošanā?
Pozitīvi: jo to vairāk, jo apmeklētājiem vairāk iespēju izvēlēties pašu noderīgāko un atbilstošāko gan gaumei, gan maciņam. Firmām gan šķiet, ka to Latvijā ir par daudz: vairākās piedalīties gandrīz vienlaikus iznāk par dārgu, tad nu jāprot izšķirties par pašām efektīgākajām. Tomēr izstādes ir ļoti vajadzīgas.
Latvijā pieejami gandrīz visi pasaulē lietojamie materiāli. Vai tas neizstumj vietējos ražotājus?
Protams, tas ir pozitīvi, jo ļauj izmantot jaunos materiālus un tehnoloģijas, līdz ar to projektējot ēkas, var tās padarīt interesantākas, mūsdienīgas, ar labākiem parametriem (piemēram, siltumizolāciju u.c.). Savukārt mūsu ražotājus tas stimulē sekot līdzi laikam. Par to liecina kaut vai daudzās firmas, kas sākušas izgatavot un tirgum piedāvā mūsdienīgus logus un durvis, bruģi, arī citu produkciju.
Vai Latvijā varētu sākt kādu jaunu būvmateriālu ražošanu?
Par to man grūti spriest, taču, ja tādi ražotāji parādīsies un piedāvās savu produkciju, mēs to labprāt tirgosim. Kā tagad parasts teikt – esam atvērti jebkuram dialogam. Starp citu, atvērta, ikvienam interesentam pieejama ir arī mūsu interneta mājas lapa, kurā ir vispilnīgākā informācija par LBTA darbību. Tās adrese ir .
