«Medicīnas iestādē tiešām reiz ir saimnieks,» tā portālā zz.lv pie ziņas par kārtējo likumpārkāpumu Jelgavas slimnīcā izsakās vairāki komentētāji. Teju vai analoģiski ar kādu nobruģētu rietumu pilsētu lielai daļai sabiedrības teiciens «lai tik zog, ja tikai atmet arī ko tautai» ir tik ļoti sirdsmīļš, ka nav jābrīnās, cik ļoti sākam pierast ar likumpārkāpējām amatpersonām.Zīmīgi, ka par pirmo gadījumu, ko tiesībsargi fiksēja jau pirms divarpus gadiem, tiesas sēde gaidāma tikai 21. oktobrī. Tad pirmoreiz uz apsūdzētā sola sēdīsies slimnīcas šefs Andris Ķipurs, kas ārstniecības iestādi vada kopš 2000. gada. Viņam korupcijas apkarotāji pārmet kukuļa pieņemšanu, lai iepirkumā par aprīkojuma iegādi uzvarētu konkrēta firma. Slimnīcas vadītājs pret sevi vērstos pārmetumus kategoriski noraida, jo par naudas banknotēm starp bukletiem uz sava rakstāmgalda neko neesot zinājis. Apsūdzības cēlāji gan uzskata, ka savākuši pietiekami daudz pierādījumu, lai A.Ķipurs stātos tiesas priekšā. Tomēr nu, kā rādās, aklajai Temīdai savos svaros nāksies sēdināt vēl vienu slimnīcas vadības izgājienu, skrienoties ar likumu pantiem. Korupcijas novērsēji nu prokuratūrai apsūdzības celšanai nodevuši citu lietu, kurā galvenajā lomā – atkal A.Ķipurs. Viņš esot izpalīdzējis kādai personai, liekot padotam ārstam «uzcept» medicīnisku izziņu, lai draudziņš no aviokompānijas piedzītu naudu par neizmantotu biļeti. Bez Ķipura apsūdzības celšanai tiek nodotas vēl trīs personas. Cik tādu gadījumu bijis un ar cik nullēm rakstāmus naudas ciparus apgrozījuši naskie puiši, tiesībsargi vēl neatklāj. Pats A.Ķipurs gan strupi atgaiņājas, ka arī šoreiz ne pie kā nav vainīgs. Bet tikmēr daļa sabiedrības arvien kliedz, lai tik tie dakteri un slimnīcu vadītāji ņem, jo taču panākuši, ka nokrāso gaiteņu sienas vai sagādā jaunu ultrasonogrāfu. Tādiem dāsniem labvēļiem, kas gatavi kukuļotājiem ziedot paši savu nodokļu maksātāju naudu, gribas ieteikt, ka remonti un citas saimnieciskās lietas nav slimnīcas šefa panākums, bet pienākums. Bet, ja kukuļošanu iekļaujam pienākumu sarakstā, jāsāk domāt, cik slimi un notrulinājušies esam paši. ◆
