Ko darīt, ja kalst ķirši, redakcijai vaicā vairāki «Laukos un sētās» lasītāji.
Ko darīt, ja kalst ķirši, redakcijai vaicā vairāki «Laukos un sētās» lasītāji. Lauksaimniecības konsultāciju centra speciālists Māris Narvils atzina, ka vēl viena no aukstā, vēsā un ieilgušā šā gada pavasara atstātajām negatīvajām sekām ir ķiršu pelēkā puve. Šai augu slimībai raksturīgi brūni plankumi uz ķiršiem nogatavošanās laikā, kas pamazām pārņem visu augli. Tas mumificējas, sakalst un nokrīt. Smagas inficēšanās gadījumā var sākt kalst arī ķirškoka zari.
Māris Narvils «Ziņām» sacīja, ka, acīmredzami slimībai attīstoties, šā gada ražai vairs palīdzēt nevar. Taču kaites izplatību var ierobežot, savācot inficētos zarus, ogas un iznīcinot tos. Pelēkās puves izplatību var ierobežot arī, salasot ziedlapiņas. Taču šis pasākums ir visai darbietilpīgs un pat liekas nejēdzīgs, tādēļ vieglāk būtu pasargāt savus ķiršu kociņus no slimības, jau laikus lietojot fungicīdus.
Pavasarī, vēl bezlapu fāzē ieteicams lietot fungicīdu čempionus. Lapas tas var apdedzināt. Lapu fāzē lielisks līdzeklis ir efektors, ar to ķiršus var smidzināt arī ziedēšanas sākumā, ziediem nobirstot, un četras nedēļas pirms ražas novākšanas. Profilaksei var lietot horusu – pašā pelēkās puves parādīšanās sākumā, bet tad slimības atklāšana jānodod speciālista rokās.
