Par «bedrogradu» iesauktā Jelgava uz automašīnām saudzīgas pilsētas titulu tik ātri var necerēt.
Par “bedrogradu” iesauktā Jelgava uz automašīnām saudzīgas pilsētas titulu tik ātri var necerēt
Kopējais asfaltēto ielu garums Jelgavā ir 115 kilometru, taču par atbilstošām šim nosaukumam labi ja var dēvēt septīto daļu. Pārējās gadu gaitā pārvērtušās par ielāpainu vecmāmiņas deķi, kas bojā nervus un tukšo autobraucēju makus. Tomēr arī šogad uz krasiem uzlabojumiem nav ko cerēt – pašvaldība par prioritātēm izvēlējusies tās ielas, kas apņem iecerēto Zemgales Olimpiskā centra multifunkcionālo sporta kompleksu Brīvības bulvārī, bet pārējām brauktuvēm nāksies iztikt ar kārtējo pielāpīšanos. Par ieplānotajiem līdzekļiem pašvaldība varētu paveikt krietni vairāk, ja vien, piemēram, bedrīšu lāpīšana salīdzinājumā ar izmaksām citās pilsētās pie mums nebūtu zelta vērtē, taču ar SIA “Kulk” noslēgtais ielu uzturēšanas ilgtermiņa līgums vēl līdz 2010. gadam liks dauzīt mašīnu pa ekskluzīvajiem ielāpiem.
Sliktajā ceļu segumā Jelgavā tiek vainots gan augstais gruntsūdens, gan uz kara laika gruvešiem veiktā ielu izbūve, taču no tā automašīnu īpašniekiem, kas nereti spiesti šķirties no vairākiem simtiem latu, lai “sadakterētu” savu transporta līdzekli, vieglāk nekļūst. Ielu atjaunošana joprojām nav definēta kā pilsētas prioritāte, un rekonstrukcija veikta pārsvarā vien tajās vietās, kur notika ūdensvada un kanalizācijas sistēmas nomaiņas darbi.
“Laiks no astoņdesmito gadu beigām līdz pat 2000. gadam bija pilnīgi tukšs – nav bijis nekāda ceļu remonta, tādēļ tagad cīnāmies ar sekām,” uzskata Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks
Vai skopais maksā divreiz?
Latvijas likumdošana paredz, ka konkursā par ceļu atjaunošanu kā galvenais kritērijs tiek uzskatīta cena, līdz ar to parasti uzvar piedāvājums ar zemākām izmaksām. V.Ļevčenoks uzskata, ka tas nav labākais variants, tomēr pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība” konsekventi ievēro šo normu.
“Kvalitāte vienmēr var būt labāka. Pieļauju – lai samazinātu izmaksas, algas saņem “aploksnēs” vai arī nemaksā nodokļus, tādēļ šo kritēriju vajadzētu mainīt,” atzīst pašvaldības amatpersona.
Ceļa izbūves cenas iespējams palielināt, ņemot vērā objektīvus iemeslus, piemēram, projektā pieļautu kļūdu dēļ. Kā piemērs tiek minēts neprecīzie ģeoloģiskie mērījumi, kad noņemšanai paredzētais melnzemes slānis izrādās biezāks par sākotnējā izpētē fiksēto.
Garantija un apdrošināšanas – dubults nodrošinājums
Visiem ielu remontdarbiem, gan no Eiropas Savienības, gan budžeta finansētajiem, vienmēr tiek rīkots konkurss. Tajā kā obligāta norma iekļauta darba divu gadu garantija, kā arī brauktuves apdrošināšana uz šo periodu.
“Tas nozīmē – ja darbu veicējs atsakās labot brāķi, nepieciešamos līdzekļus var saņemt no apdrošināšanas,” skaidro V.Ļevčenoks. Tiesa, pašvaldības izpilddirektora vietnieks tā arī nevarēja nosaukt nevienu gadījumu, kad kļūdu labošana pēc darbu pilnīgas pabeigšanas veikta garantijas laikā.
Cita lieta – vēl nepabeigtie projekti. Piemēram, Tērvetes ielas asfaltēšana posmā no Filozofu līdz Rūpniecības ielai. Tur ceļu būves sabiedrība “Igate”, brauktuves sagatavojot asfaltēšanai, pieļāvusi būtiskas kļūdas, tādēļ izveidojušies vairāki pirmās asfalta kārtas iesēdumi. “Problēma tur ir, nenoliedzu,” uzsver izpilddirektora vietnieks. Viņš gan sola, ka pēc brāķa novēršanas un ziemas nekas līdzīgs vairs neatkārtošoties. Tuvākajā laikā tikšot uzklāta asfalta virskārta. Līdzīga situācija veidojusies arī vairākās citās ielās, kur lielā dziļumā nomainīts ūdensvads un kanalizācija – tas veicinot grunts staigāšanu, līdz ar to var veidoties iesēdumi.
Daudzi autovadītāji saskārušies ar Rūpniecības ielas atjaunotā posma grumbuļainajiem krustojumiem, taču, izrādās, šo objektu Satiksmes ministrija vēl nav nodevusi pilsētas bilancē, tātad joprojām atbild par brāķa labošanu. Ministrijā “Ziņas” gan informēja, ka no pašvaldības nav saņemta informācija par iespējamām problēmām Rūpniecības ielā un “visus objektus neesot iespējams apsekot”, tāpēc tuvākajā laikā tikšot domāts, ko darīt.
Asfalts jūk, iztvaikojot bitumenam
Viena lieta – ielu rekonstrukcija, kas samērā ierobežoto resursu dēļ ir diezgan nesasniedzams sapnis, it sevišķi, ja akcenti uz prioritātēm salikti nepareizi. Pavisam cita – bedrīšu “lāpīšana”.
Kā veidojas bedres? Asfalta sastāvā ietilpstošais bitumens laika gaitā zaudē saistvielas īpašības, tādēļ segumā rodas plaisas, kurās ieplūst ūdens, kas sasalšanas un izkušanas rezultātā plēš un drupina asfaltu. Būvniecības speciālisti atzīst, ka nereti Latvijā vērojama tendence līdzekļu ekonomijas nolūkos asfaltbetona maisījumā likt mazāk bitumena, nekā būtu nepieciešams, tādēļ arī bedres veidojas ātrāk.
Par to līdztekus ielu tīrīšanai un kaisīšanai ziemā mūsu pilsētā rūpējas SIA “Kulk”. Garantijas šiem darbiem nav, jo, kā saka V.Ļevčenoks, tas ir “tāpat kā ar zeķu lāpīšanu – ja liek ielāpu pie ielāpa, drīz tiem vairs nav kur turēties”. Pašvaldības kontrole šajā jomā izpaužas tik daudz, ka tiek regulēts, kad izmanto “auksto” metodi (pārsvarā ziemā, lai aizpildītu avārijas bedres), kad “silto” (kad gaisa temperatūra pārsniedz plus astoņus grādus). Darbu veicējiem arī nosaka, kuras ielas jālabo vispirms.
“Viņiem jau nepatīk, ka mēs darbus regulējam,” piebilst V.Ļevčenoks.
Lai gan, piemēram, Dobeles šosejas rekonstrukcijai paredzēts piesaistīt Eiropas līdzekļus, šogad asfalta atjaunošana šajā ielā vēl nevarētu notikt. Tur ir daudz dangu, kuras ieplānots aizdarīt.
Bedrīšu skaits, pēc pašvaldības aplēsēm, šogad esot samazinājies, jo rekonstruētās ielas vairs nav jālāpa. Tam piekrīt arī SIA “Kulk” pārstāvji.
Lielība naudu nemaksā
Vietā piebilst – lai arī pašvaldība lepni paziņojusi, ka šogad ielu rekonstrukcijā un bedrīšu lāpīšanā Jelgavas dome plānojusi ieguldīt vairāk nekā deviņus miljonus latu, patiesās pilsētas tēvu rūpes par ielu stāvokli uzskatāmi demonstrē fakts, ka īstenībā no vietvaras budžeta atvēlētā summa ir vēl mazāka nekā šim nolūkam tika tērēts pagājušajā gadā – 5,65 miljoni latu. Acīmredzot, lai piešķiramo resursu daudzums izskatītos iespaidīgāk, pašvaldības skopajai artavai pieskaitīti arī Valsts autoceļu fonda piešķirtie līdzekļi un valsts mērķfinansējums Rīgas ielas rekonstrukcijai (attiecīgi 1,8 un 1,7 miljoni latu).
***
Pašvaldības budžets ceļu remontiem
2005 2 738 755 lati
2006 1 998 820 lati
2007 5 757 550 lati
2008 5 654 395 lati
