Kultūrkapitāla fonds, iespējams, varēs turpināt veikt uzņēmējdarbību, vienīgi tā līdzekļi būs jāiegulda Latvijas valsts vērtspapīros.
Kultūrkapitāla fonds (KKF), iespējams, varēs turpināt veikt uzņēmējdarbību, vienīgi tā līdzekļi būs jāiegulda Latvijas valsts vērtspapīros. Par to liecina pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē akceptētie KKF likuma grozījumi, kas vēl jāapstiprina valdībā.
KKF direktors Māris Bērziņš BNS sacīja, ka par šo grozījumu punktu ir gandarīts. Līdz šim likums reglamentēja, cik procentus pamatkapitāla līdzekļu darījumos var ieguldīt, taču atbilstoši nule akceptētajiem grozījumiem šāda nosacījuma vairs nav. Finansu ministrija (FM) iepriekš iebilda pret KKF iespēju veikt uzņēmējdarbību.
Grozījumi paredz arī, ka KKF nedrīkstēs kreditēt kultūras pasākumus. FM to iepriekš pamatoja ar pašlaik slikto finansu tirgu valstī un ieteica neriskēt ar darījumiem. Savukārt Bērziņš izteica neapmierinātību ar nule izdarītajām izmaiņām, kuras paredz, ka lēmumu par KKF dibināšanu pieņem Ministru kabinets.
– Tas nozīmē, ka fonda pamatkapitālu var samazināt jebkurā brīdī, kā arī izmainīt statūtus. Līdz šim pamatkapitāls likumā bija noteikts, bet tagad Ministru kabinets to noteiks kādu gribēs, – skaidroja Bērziņš.
Fonds izveidots, lai veicinātu jaunrades projektu veidošanu, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu.
