Piecu gadu laikā patversmē uzņemto suņu skaits samazinājies par gandrīz 60 procentiem
2021. gadā no janvāra līdz augustam pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Zemgales EKO”, kas Jelgavā nodrošina klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanu, saņēmusi 475 izsaukumus par klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem. 2020. gadā tādi bijuši 766. Speciālisti atzīst, ka kopumā situācija ar katru gadu uzlabojas un iedzīvotāji pret saviem mājdzīvniekiem izturas atbildīgāk.
Uzņēmumā skaidro, ka daļa dzīvnieku pēc notveršanas tiek nodoti likumiskajam saimniekam, bet gadījumos, kad ar dzīvnieka īpašnieku neizdodas sazināties, tas tiek nogādāts Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes (LLU VMF) Mazo dzīvnieku patversmē. Dzīvnieku izķeršana pilsētā tiek nodrošināta visu diennakti.
“Mums ir divi sertificēti, apmācīti dzīvnieku ķērāji, kuri nekavējoties izbrauc uz notikuma vietu un konstatē situāciju,” stāsta Kristīne Andrejeva, “Zemgales EKO” ražošanas direktore. “Zemgales EKO” klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanas funkciju pilsētā nodrošina kopš 2019. gadā jūlija. Pakalpojums tiek sniegts Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, tas ietver dzīvnieku ķērāju izsaukuma pieņemšanu, inventāra komplektēšanu atbilstoši situācijas aprakstam, ierašanos uz izsaukuma vietu, klaiņojošā dzīvnieka atrašanu un noķeršanu, transportēšanu uz dzīvnieku patversmi un tā nodošanu atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, dzīvnieku ķērāju atgriešanos bāzē un izmantotā inventāra dezinfekciju, kā arī izsaukuma žurnāla akta aizpildi.
“Zemgales EKO” kompetencē ir arī pilsētā savākt mirušos dzīvniekus un nogādāt tos utilizācijai. Par mirušiem savvaļas dzīvniekiem papildus tiek ziņots Valsts meža dienestam, kas fiksē gadījumu un tikai tad dzīvnieku ļauj utilizēt.
K.Andrejeva atklāj savus novērojumus: “Iedzīvotāji ir kļuvuši atbildīgāki pret saviem dzīvniekiem, tie tiek čipoti arvien biežāk, cilvēkiem kopumā ir lielāka izpratne par dzīvnieku labturības prasībām.” Viņa atzīmē, ka samazinājies viltus izsaukumu skaits, un atzīst, ka Jelgava ir labs piemērs citām pašvaldībām. “Zemgales EKO” un LLU Mazo dzīvnieku patversme ir ne tikai sadarbības partneri, bet arī savstarpēji draudzīgi. “Mums ir laba sadarbība ar patversmi – mēs esam devušies pie viņiem talkot un palīdzēt, ne tikai sadarbības veicināšanai, bet dodamies dažādos palīgdarbos ar domu, ka gribam redzēt, kur tie dzīvnieki nonāk un uzlabot viņu apstākļus, cik vien ir mūsu spēkos,” saka K.Andrejeva.
Rudenī un ziemā vairāk ir gadījumu, kad cilvēki ziņo par pilsētvidē pamanītiem meža zvēriem, lapsām vai stirnām, tomēr visbiežāk šie dzīvnieki paši atrod ceļu atpakaļ uz mežu.
Visbiežāk tiek saņemta informācija par klaiņojošiem kaķiem. Latvijas likumdošana neparedz, ka arī kaķiem jābūt identifikācijas mikroshēmai jeb mikročipam, tādējādi noklīduša kaķa saimnieku atrast ir teju neiespējami. Ja tas ir mājas kaķis, kurš tiek laists laukā, ap kaklu ir jāuzliek siksniņa vai lentīte, kas apliecina: kaķim ir saimnieks. “Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām,” Mazā prinča vārdus atgādina K.Andrejeva.
Ja pazudis vai pamanīts – ziņo 8787!
Galvenais informācijas kanāls ir Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) iedzīvotāju atbalsta tālrunis 8787, pa kuru cilvēki var ziņot par klaiņojošiem mājas dzīvniekiem, meža dzīvniekiem pilsētā, kā arī par beigtiem zvēriem. Ļoti būtiski, lai cilvēks, kurš informē par klaiņojošu dzīvnieku, sīki raksturo, kāds tas izskatās, nosauc konkrētu vietu, kur redzēts, uz kuru pusi devies. Jo precīzāka sniegtā informācija būs, jo ātrāk izdosies dzīvnieku atrast. Vēlams, lai ziņotājs POIC atstāj kontaktinformāciju, tādējādi dzīvnieku ķērājs nepieciešamības gadījumā varēs sazināties un precizēt detaļas.
Patversme nesavtīgi turpina darbu
LLU VMF mazo dzīvnieku patversmes vadītāja Unda Ģēģere atzīst, ka noklīdušie dzīvnieki paliek patversmē tik ilgi, kamēr iegūst jaunas mājas. “Reizēm tie ir pāris mēneši, reizēm divi gadi, bet ir arī gadījumi, kad dzīvnieki nodzīvo savu senioru mūžu pie mums. Mūsu uzdevums ir palīdzēt iegūt veselību, palīdzēt iegūt jaunu dzīvi.”
Salīdzinot datus, redzams, ka situācija gadu laikā ir uzlabojusies. 2015. gadā patversmē uzņemti 258 suņi, no kuriem īpašnieki atguvuši 85, adopcijai nodots 101. 2020. gadā uzņemti 107 suņi, no kuriem pie īpašniekiem atgriezušies 55, adopcijai nodoti 52. “Es teiktu, ir izaugusi paaudze, kas savus suņus mīl un ciena,” atzīst U.Ģēģere.
Jelgavnieki tiek aicināti atbalstīt patversmi gan finansiāli, gan ziedot segas, dvieļus, kokvilnas un vilnas drēbes, kā arī barību un kārumus, mazgāšanas līdzekļus.
Atgādina par ikgadējo pašvaldības nodevu par suņu turēšanu
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Lazdiņa atgādina, ka suņu īpašniekiem, kuri izved suni pastaigā pilsētas publiskajā ārtelpā, saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Par Jelgavas pilsētas pašvaldības nodevām” ir jāsamaksā ikgadējā pašvaldības nodeva par suņu turēšanu. Nodeva – seši eiro gadā – jāsamaksā par suni, kurš vecāks par sešiem mēnešiem, un tas jāizdara katru gadu līdz 31. martam. Ja suns ir iegādāts vai sasniedzis sešu mēnešu vecumu pēc 31. marta, nodeva jāsamaksā viena mēneša laikā proporcionāli atlikušo mēnešu skaitam, ieskaitot suņa reģistrācijas mēnesi.
No nodevas ir atbrīvotas personas ar 1. un 2. invaliditātes grupu, kā arī visas personas ar redzes invaliditāti, personas, kuru suņi atrodas norobežotā īpašuma iekšējā teritorijā, un valsts iestādes, kuru darbībā tiek izmantoti dienesta suņi.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra statistikas datiem līdz 2021. gada 31. augustam Jelgavā bija reģistrēti 4515 suņi, 264 kaķi un četri seski. Nodevu “Pilsētsaimniecībā” līdz šim datumam samaksājuši 680 suņu īpašnieki, kopējā summa – 4080 eiro.
Lai nodrošinātu drošu, veselīgu un tīru vidi pilsētā, saskaņā ar normatīvo aktu, tai skaitā Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošo noteikumu, prasībām “Pilsētsaimniecība”:
• veic pašvaldības nodevas iekasēšanu par suņa turēšanu;
• nodrošina iestādes apsaimniekošanā esošo mājdzīvnieku ekskrementu urnu un izbūvēto suņu pastaigu laukumu uzturēšanu;
• veic suņu pastaigu laukumu izbūvi piešķirtā finansējuma apmērā.
Kā rīkoties, ja Jelgavā pazudis vai atrasts mājdzīvnieks?
■ Zvani uz Jelgavas POIC klientu atbalsta tālruni 8787.
■ Izstāsti situāciju, norādi pēc iespējas precīzāku adresi, apraksti dzīvnieka izskatu un atstāj savus kontaktus, lai nepieciešamības gadījumā dzīvnieku ķērājs var sazināties.
Kas notiek ar mājas dzīvnieku, kad to notver dzīvnieku ķērājs?
■ Dzīvnieku ķērājs pārbauda, vai uz tā kaklasiksnas ir norādīts saimnieka tālruņa numurs, lai varētu ar viņu sazināties.
■ Sunim ar speciālu ierīci pārbauda, vai tam ir mikroshēma, nolasa tās numuru un pārbauda to Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
■ Ja numurs ir reģistrēts un saimnieks norādījis kontakttālruni, dzīvnieku ķērājs sazinās ar saimnieku, lai vienotos par dzīvnieka atdošanu un pakalpojuma apmaksas kārtību.
■ Ja ar saimnieku neizdodas sazināties vai čipa numurs nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē, kā arī ja kaķim nav kaklasiksnas, dzīvnieks nonāk LLU Mazo dzīvnieku patversmē.
■ LLU Mazo dzīvnieku patversme informāciju par katru dzīvnieku kopā ar fotogrāfiju ievieto patversmes feisbuka lapā un vietnē www.dzivniekupolicija.lv
■ Īpašnieks dzīvnieku no patversmes var atgūt, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un dzīvnieka pasi (vakcinācijas apliecību) un sedzot SIA “Zemgales EKO” maksu par dzīvnieka noķeršanas pakalpojumu 36,96 eiro apmērā bez PVN un patversmei par izmitināšanu un aprūpi.
■ Dzīvniekus var izņemt darba laikā no pulksten 8 līdz 17, apmeklētāju laiks no pulksten 11 līdz 16. Vēlams iepriekš sazināties un vienoties par konkrētu ierašanās laiku. Dzīvnieku izdod patversmes personāls pēc saskaņošanas ar patversmes veterinārārstu un administrāciju. LLU Mazo dzīvnieku patversmes tālrunis 25466077.
