Klepošana ir dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Taču tas ir arī svarīgs to aizsargreflekss, kas var liecināt par kādu slimību, atgādina ftiziopneimonoloģe Gunta Kirvelaite.
Klepošana ir dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Taču tas ir arī svarīgs to aizsargreflekss, kas var liecināt par kādu slimību, atgādina ftiziopneimonoloģe Gunta Kirvelaite. Mutes aizsegšana klepojot ne vien aptur slimības izraisītāju izplatību, bet arī liecina par pieklājību un cieņu pret apkārtējiem.
“Nav tāda “saaukstēšanās klepus”. Ja šķauda vai klepo, tātad ir kāds vīruss vai baktērija, kas klepu izraisa un siekalu pilieniņu vai iesnu šņurcienu veidā izplatās tālāk. Protams, ir arī sirds vai nervu klepus,” ārste paskaidro. “Saaukstēšanās klepus” parasti pārejot divās trīs nedēļās – ārstēts vai neārstēts. Ja ne, jādomā par ko nopietnāku, piemēram, kādu iekaisumu vai smagāku saslimšanu, jāpārstāj eksperimentēt ar tautas līdzekļiem un jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus. Noteikti tas jādara, ja klepojot trūkst elpas, ir apgrūtināta vai gārdzoša elpošana, gļotas ir zaļgani dzeltenas vai tajās sāk parādīties asins dzīsliņas. Ārstam vajadzētu pateikt, ja ir pastiprināta svīšana naktīs un straujas svara izmaiņas. Klepus var būt arī sirds vai nervu saslimšanu gadījumos.
Tieši sasirgušam cilvēkam klepojot un šķaudot, izplatās dažādas elpceļu saslimšanas, piemēram, gripa, tuberkuloze, garais klepus, vīrusu izraisītas infekcijas. Lai gan pats šķaudītājs zina, ka iesnas, piemēram, ir alerģijas izpausme un apkārtējiem nepielips, savu siekalu pilienu uztveršana kabatas lakatiņā vai vismaz apkaklē, šallē vai piedurknē ir arī pieklājības diktēta nepieciešamība – pārējie taču nezina, cik viņi ir vai nav apdraudēti. Cilvēks, kurš atbilstoši cenšas sevi kontrolēt arī refleksa laikā, ir patīkamāks saskarsmē. Noteikti labāk izmantot vienreiz lietojamu salveti, ko uzreiz izmet atkritumu urnā.
Lai ierobežotu vīrusu izplatību, svarīgi klepojot vai šķaudot muti cieši aizklāt – jo rūpīgāk tā tiks nosegta, jo mazāks inficēto gaisa pilienu mākonis nokļūs brīvībā. Ja gadījies muti aizklāt ar roku, vajadzētu rūpēties, lai tās regulāri tiktu mazgātas. Telpas, kurās uzturas kāds klepotājs, šķaudītājs, jāvēdina krietni biežāk.
“Nepieciešams izkopt pareizu, labu klepošanas, šķaudīšanas praksi. Japāņi uz mūsējiem skatās ar šausmām un stāsta, ka platacainie savus puņķus krāj auduma lakatiņos un liek kabatās pie sāniem, kur siltā vidē baktērijas lekni vairojas,” zina teikt Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Izglītības un zinātnes nodaļas lektore G.Kirvelaite, kas lasa lekcijas gan Latvijas, gan ārvalstu speciālistiem.
Ne velti latviešu tautas folklorā sastopama mīkla par puņķi: Ko kungs liek kabatā, bet zemnieks met pie zemes?
