RĪGĀ. Avangarda mākslinieku darbu izstādē līdzās Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas veikumam rodams ieskats konstruktīvistu un fotomontāžas pioniera Gustava Kluča daiļradē.
RĪGĀ. Avangarda mākslinieku darbu izstādē, kas Ārzemju mākslas muzejā tapusi, izmantojot Krievijas Valsts Tretjakova galerijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Kara muzeja kolekcijas, līdzās Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas veikumam rodams ieskats konstruktīvistu un fotomontāžas pioniera Gustava Kluča daiļradē. Latviešu izcelsmes mākslinieka fotomontāžas tehnikā darinātās plakātu kompozīcijas padomju Krievijā kļuva par spēcīgiem politiskās aģitācijas un propagandas ieročiem. Klucis piedalījās idealizētā Ļeņina tēla radīšanā, un, mūsdienīgi traktējot, lielā mērā veidoja Staļina publisko tēlu – vienlaikus tēvišķu un atsvešināti monumentālu. Mākslinieks bija viens no tiem, kas radīja dekorācijas mītam par padomju cilvēka gaišo nākotni industriāli attīstītā valstī, bet viņam nebija zināma “Lielā režisora” iecere savas dzīves pēdējam cēlienam – 1938. gadā G.Klucis tika arestēts un nošauts Butovas poligonā Maskavā.
Izstādes nosaukums aizgūts no G.Kluča darba “Sarkanais cilvēks”, ko, meklēdams laikmetīgu formu, gleznotājs radīja vēl studiju laikā. G.Kluča vienīgā kubistiskā eļļas glezna, kas saglabājusies līdz mūsdienām, Latvijā apskatāma pirmo reizi.
