Septiņi līdz astoņi miljoni latu – apmēram tāda summa no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), kas no 1. janvāra iegūst publiski atvasinātās personas statusu, tiek prasīta ES fondos iesniegto projektu līdzfinansēšanai nākamajos piecos gados. Augstskolai šādu naudu rezervēt, projektu iesniedzot, vai izmaksāt, ja to apstiprina, nav pa spēkam. Līdz ar to apdraudēta LLU attīstībā ļoti svarīgā finansējuma saņemšana.
Problemātiskā situācija apspriesta LLU Padomnieku konventā, kurā darbojas trīsdesmit sabiedrībā pazīstami zinātnieki un uzņēmēji. Konvents nolēmis vērsties valdībā, lai šo ierēdņu pieļauto kļūdu novērstu.Ar ES atbalstu iecerēts daudzZināms, ka ES atbalsta projektus ar nacionālo līdzfinansējumu 15 – 25 procentu no kopējās summas. Līdz šim to projektiem piešķīra valsts, taču pēc jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem no nākamā gada 1. janvāra šie līdzekļi būtu jāatrod pašai augstskolai. Ja, kā stāsta LLU lietu pārvaldnieks Jānis Sprukts, turpmākajos piecos gados augstskolā plāno īstenot ES atbalstītos projektus apmēram 39 miljonu latu apmērā, augstskolai būtu jāpiemaksā septiņi līdz astoņi miljoni latu. Turklāt, kā uzsver rektors Juris Skujāns, nav iepriekš zināms, vai iesniegtais projekts tiešām tiks atbalstīts, taču līdzfinansējuma nauda jārezervē. Pašvaldības ir bagātākas par augstskolāmPadomnieku konventā spriests, ka šajā kļūmīgajā situācijā augstskolas tiek pielīdzinātas pašvaldībām, kurām arī ir publiski atvasinātās personas statuss. Taču valsts dibinātās augstskolas ieņēmumi ir vienīgi no daļējas maksas studentu maksājumiem, kā arī nekustamo īpašumu nomas. J.Skujāns teic, ka šī nauda tiek izmantota mācību procesa nodrošināšanai un infrastruktūras uzturēšanai. Izglītības un zinātnes ministrijas eksperte Inga Misiņa nešaubās, ka sevišķi mazajām valsts dibinātajām augstskolām šādu projektu līdzfinansējuma naudu atrast būtu neiespējami. No otras puses, valsts dibinātās augstskolas pašas centušās iegūt publiski atvasinātās personas statusu, kas saistās ar lielāku patstāvību un plašākām iespējām rīkoties ar savu naudu. Par mīnusiem, kas jaunajā statusā parādīsies, Finanšu ministrija esot brīdinājusi. I.Misiņa atzīst, ka patlaban valsts budžetā nav pietiekami daudz līdzekļu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai visām valsts augstskolu plānotajām aktivitātēm. Risinājuma meklējumi sarunās starp IZM un Finanšu ministrijas pārstāvjiem turpinās.
