Iecavas pagasts ir lielākais Bauskas rajonā. Nezinātājam, braucot cauri ciematam, šķistu loģiski saukt to par pilsētu – deviņstāvu nami, luksofori, tirgus, daudzi veikali…
Iecavas pagasts ir lielākais Bauskas rajonā. Nezinātājam, braucot cauri ciematam, šķistu loģiski saukt to par pilsētu – deviņstāvu nami, luksofori, tirgus, daudzi veikali… Taču pašvaldības ēku rotā plāksne ar uzrakstu «Iecavas pagasta Padome». Priekšsēdētājs Jānis Pelsis atzīst, ka pagaidām pārtapt par pilsētu viņiem ir neizdevīgi.
«Iecava ir izteikts centrs, un visa aktīvā rosība norit tieši tur. Apkārtējie laucinieki var justies nedaudz aizmirsti, jo kultūras centrs ir Iecavā, visi komunālie pakalpojumi (regulāri siltais ūdens, apkure, atkritumu savākšana) nevainojami darbojas tikai centrā. Lauku ļaudis tik vien ierodas pagastmājā, lai samaksātu nodokļus vai saņemtu pabalstus. Tomēr jārēķinās arī ar to, ka Iecavas centrā mīt 64 procenti no visiem pagasta ļaudīm – iedzīvotāju skaita ziņā mēs esam otrs lielākais pagasts Latvijā.»
Lielā teritorija un iedzīvotāju skaits pagastam ļauj izbēgt no citus biedējošās administratīvi teritoriālās reformas – no Iecavas apvienošanas ar citiem pagastiem: «Pērn tika veikts pētījums, un visi parametri liecināja, ka mēs varam pastāvēt, saglabājot pašreizējo teritoriju. Tātad viens uztraukums mums iet secen, tomēr esam nobažījušies par ko citu – par reģionālo reformu. Jelgava mums noteikti nav tas izdevīgākais Zemgales reģiona centrs, it sevišķi tāpēc, ka satiksme ir ļoti slikta. Jelgavai ir arī lielas kredītsaistības, ko tā veiksmīgi varētu norakstīt, ja kļūtu par reģiona centru. Šķiet, ka jau tagad Zemgales attīstības aģentūra vairāk domā tieši par Jelgavas problēmām. Tas mūs tiešām satrauc. Taču saprotam, ka mūsu spēkos nav kaut ko mainīt, tāpēc atliek vien risināt pašiem savas – mazās – problēmas,» stāsta J.Pelsis.
Pērnā izpētes projekta realizēšanas laikā pašvaldība izpētes firmai lūdza iedzīvotāju anketā ierakstīt vēl kādu jautājumu – vai Iecavai vajadzētu kļūt par pilsētu. Vairums tam piekrituši, taču pašvaldība ir uzklausījusi un iepazinusi arī negatīvās puses: «Ja mēs kļūtu par pilsētu, vismaz desmitkārtīgi celtos zemes kadastrālā vērtība. Pagaidām iedzīvotāji vēl var zemi izpirkt par sertifikātiem, tāpēc mēs negribam liegt viņiem šo iespēju un likt maksāt vairāk. Nedaudz sašutuši par pārtapšanu pilsētā ir zemnieki, jo viņi baidās, ka pilsētai netiks piešķirta SAPARD nauda. Tāpēc pagaidām jautājumu par pilsētas statusu esam atlikuši.»
Tomēr arī tagad iecavnieki dalās pilsētniekos un lauciniekos. Pilsētnieks strādā vai nu Iecavā, vai arī brauc uz Rīgu, dzīvo labā dzīvoklī, kur tiek nodrošināti visi komunālie pakalpojumi, bauda kultūras dzīvi. Sūdzībām pamata nav – pašvaldība cenšas nodrošināt pēc iespējas labāku dzīvi. Laucinieki turpretim pārsvarā nodarbojas ar dārzeņkopību – lielākās vai mazākās platībās tiek audzēti dažādi dārzeņi Rīgas tirgum. Pašvaldība nākusi pretī zemniekiem, piedāvājot saražotās produkcijas glabāšanai angārus bijušajā Zālītes karaspēka daļā. Pašvaldība gādā arī par skolēnu izvadāšanu uz mācību iestādēm no attālākajiem ciematiem, rīko konkursu par sakoptāko sētu, uztur bibliotēkas ciematos, rūpējas par ceļu uzlabošanu, bet patlaban visvairāk pašvaldību satrauc atkritumu savākšana laukos. Priekšsēdētājs stāsta, ka lauciniekam ir grūti ieskaidrot jauno sistēmu: «Viņi pieraduši atkritumus bērt mežā. Mēs mēģinām to labot, ierīkojam konteinerus, bet cilvēki tos nepieņem: kāpēc maksāt par to, kas visu laiku bijis par brīvu? Tā ir problēma, ar ko laukos patiešām jācīnās. Savukārt Iecavas centrā šogad nopietni strādāsim pie apkures un dzeramā ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcijas – tā darbojas, taču laiks dara savu un bez uzlabojumiem neiztikt.»
