Nu jau būs pagājusi nedēļa, kopš premjers Aigars Kalvītis un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs velk segu katrs uz savu pusi, cenšoties viens otru apsūdzēt dažādos grēkos.
Nu jau būs pagājusi nedēļa, kopš premjers Aigars Kalvītis un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs velk segu katrs uz savu pusi, cenšoties viens otru apsūdzēt dažādos grēkos. Vispirms premjers paziņoja, ka KNAB darbinieki vainojami slepenas informācijas izpaušanā plašsaziņas līdzekļos, taču, kad viņam taujāja konkrētus faktus, sākās veikla izlocīšanās, aizbildinoties ar izmeklēšanu. Izmeklēšana patiešām sākta, un to veic prokuratūra, taču pagaidām rezultāti nav zināmi. Kad kaut kāda skaidrība šajā jautājumā būs, pat grūti prognozēt, jo priekšā taču svētki, kuros valsts iestāžu darbs parasti paralizēts līdz tādam līmenim, ka lietas virzās ar bruņurupuču cienīgu ātrumu.
Loskutovs pēc Kalvīša paziņojumiem apskaitās ne pa jokam un prasīja nosaukt konkrētus cilvēkus, kas nopludinājuši informāciju, taču premjeram parādījās problēmas ar dzirdi un prasība palika bez rezultātiem. Vēl vakar no rīta LNT raidījumā “900 sekundes” galvenais “knābists” nevarēja vien beigt brīnīties par premjera rīcību, bilstot, ka nav normāli izmantot savu dienesta stāvokli kaut kādu absurdu ideju publiskošanai. Protams, kā jau kārtīgam priekšniekam pienākas, Loskutovs savus darbiniekus aizstāvēja pret apmelojumiem, taču, no otras puses, kāpēc viņam kāds būtu jātur aizdomās, ja tam nav taustāmu pierādījumu. Neviens jau nenoliedz, ka informācija ir noplūdusi, bet, tā vietā, lai patiešām konstruktīvi darbotos vainīgā atrašanā, valdība savu zīmogu “vainīgs” ir uzlikusi, un tagad KNAB visiem spēkiem cenšas nomazgāties tīrs.
No malas vērojot, tā vien liekas, ka Kalvītim par varītēm gribas atbrīvoties no Loskutova, un tādas aizdomas ne reizi vien izteicis arī pats KNAB priekšnieks. Klajā tekstā tas, protams, netiek pateikts, taču valdības kavēšanās, piemēram, pieņemt KNAB izdienas pensiju likumu, ir visai skaidrs mājiens, cenšoties kārtīgāk iejūgt “knābātājus”, lai pēc tam tos varētu vadīt sev vēlamā virzienā. Kas zina, vai šim amatam nav ieplānota izdevīgāka un arī pakļāvīgāka personība, jo Loskutovs jau ne reizi vien parādījis savu raksturu, darot tā, kā uzskata par pareizu, nevis tā, kā liek politiķi.
Protams, informācijas noplūde nav nekas labs, tajā pašā laikā reizēm šķiet, ka mūsu valstī normāla sabiedrības informēšana tiek uzskatīta par grēku. Interesanti, kāpēc valdība tik ļoti baidās, kad KNAB stāsta presei par kādu aizturēšanu vai jauniem faktiem kādā izmeklēšanā. Varbūt tas ir tāpēc, ka viņi nobažījušies – vai tik neuzpeldēs arī sabiedrībā zināmu personu vārdi.
Par informācijas iegūšanu varētu stāstīt plaši, jo žurnālistiem katrā jomā ir savi “avoti”, turklāt tā var uzkrist arī kā sniegs uz galvas. Un šajā jomā noteikti vismazāk grēko tiesībsargājošo institūciju darbinieki. Daudz biežāk ar kompromatu vai safabricētas informācijas mapi ceļu pie plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem meklē politiķi, cenšoties nomelnot konkurentus. Tāpēc – vai prātīgāk nebūtu vainīgos informācijas noplūdē meklēt tieši šajās aprindās?
Jāatceras vēl kāds Kalvīša un Loskutova konflikts – tā saucamā “Bodes lieta”. KNAB priekšnieks no darba atbrīvoja savu padoto, kas darbavietā esot atradies apreibinošo vielu ietekmē, bet Kalvītis sita kulaku uz galda un teica: “Nekā, vecīt, atjauno vien viņu amatā.” Kad Loskutovs vēl mēģināja pretoties, pēdējo punktu pielika tiesa, un Bode tagad atguvis savu iepriekšējo amatu. Tikai diez kā viņam ir strādāt KNAB nu jau kā premjera aizbilstamajam starp pārējiem kolēģiem.
