Nav izgudrots labāks narkotiku, kontrabandas cigarešu vai pazudušu cilvēku meklētājs par suņa degunu
Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvalde ir dzīvespriecīgā un kustīgā springerspaniela Pepera (Pepper) darbavieta. Pepers ir apmācīts meklēt narkotikas un līdz šim savus pienākumus veicis teicami. Ņiprā suņuka deguns spējis atrast ne tikai narkotikas, bet arī citas pār robežu nelikumīgi vestas un glabātas lietas, tajā skaitā ieročus un krokodilādas somiņas.
Vēl rīta pusē Pepera saimniece un uzticamības persona Inese Černavska savam mīlulim dod vaļu izskrieties, bet pēcpusdienā abi dosies uz darbu Rīgā.
«Pensionārus» nepamet
Jelgavniece Inese Čerņauska ir pieredzējusi kinoloģe. Viņas trumpis ir izprast suni bez vārdiem, sniedzot savam mīlulim un vienlaicīgi darbabiedram prieku strādāt. Pepers ir dzīvesprieka iemiesojums, katra viņa kustība un acu skatiens dveš labestību. Saimniece smej, ka suņuks ir tik draudzīgs, ka būtu gatavs sabučot katru, kas viņam pievērstu uzmanību. Tomēr tas varētu notikt vien tad, kad atskanējusi saimnieces komanda: brīvs! Darbā Pepers ir citāds – ļoti mērķtiecīgs un neatlaidīgs, stāsta Inese.
«VID strādāju tikai ar Peperu – viņš ir mans galvenais darbarīks, partneris, labākais draugs un arī ģimenes loceklis.» Pavisam mājās Inesei ir trīs suņi, tajā skaitā viens pensionēts darba suns, ar kuru iepriekš strādājusi Valsts robežsardzē. «Mainot darbavietu, suni ņēmu līdzi, un tagad viņam pie manis ir mūža maize. Kad dienesta sunim beidzas darba gaitas, parasti kinologs viņu ņem pie sevis. Uzskatu – tas nav īsts kinologs, kas pamet dzīvnieku, jo pa gadiem ar suni emocionāli sarod, tādēļ šķiršanās var būt sāpīga kā vienam, tā otram,» Inese atklāj.
Pēc robežsardzes tālākās darba gaitas kinoloģi aizveda uz VID. Muitā Inesei piešķirts narkotiku meklēšanā apmācītais Pepers. Ne velti suņa oža ir tūkstoš reižu stiprāka nekā cilvēka. «Narkotiku meklēšanā abi esam specializējušies, bet, pārbaudot mašīnu, gadījies atrast arī ieročus. Cilvēks ar acīm visu nepamanīs un rokām neatradīs, tāpēc bieži darbā tiek laists suns. Ne vienmēr tām jābūt narkotikām, Pepers reaģē uz daudzām lietām, un, redzot, kāda ir suņa uzvedība, reakcija, kustības, man ir skaidrs, kura mašīna vai cilvēks jāpārbauda rūpīgāk. Protams, ja tās ir narkotikas, uz kuru smaržu Peperam ir īpašs talants, suns reaģē atkal citādi,» skaidro kinoloģe.
Strādā kā pelēkie kardināli
Izjozis pāris apļu pa pļavu, suns pieskrien pie saimnieces un balsī prasa. Inese smaida un saprot, ka Pepers lūdz savu visdārgāko mantu, kuras dēļ vien viņam būtu vērts dzīvot, – gumijoto bumbiņu. «Bumbiņa ir viņa galvenais dzīves mērķis, jo suns jau nestrādā tāpēc, ka viņam patīk strādāt, bet tāpēc, lai nopelnītu bumbiņu. Viņš var spēlēties, savainoties, kaut sisties nost, bet vienalga skries pēc bumbiņas. Parasti suni, kad viņš kaut ko atrod, ar bumbiņu arī apbalvojam,» paskaidro kinoloģe.
Teju visi VID darba suņi Latvijā ir ievesti. Tiek sludināts iepirkums un konkursa kārtībā iepirkti kucēni, parasti ne jaunāki par deviņiem mēnešiem. Latvijā nav audzētavu, kas piedāvātu atbilstošus kucēnus, skaidro kinoloģe.
Pēc rakstura Pepers ir stūrgalvīgs – tipisks medību suns, bet labi dara savu darbu. Inesi ar Peperu kopā saveda nejaušība. Atnākot uz jauno darbavietu, brīvi bija palikuši vien daži vecie darba suņi. Inesei jau bija kinoloģes pieredze robežsardzē, un viņai uzticēts strādāt ar beļģu aitu suni, kas bijis ļoti bailīgs un darbam izrādījies nederīgs. Tad kolēģe devusies bērna kopšanas atvaļinājumā un Inesei piedāvāts Pepers. Abi sapratās lieliski, un kopā ar suņuku Inese strādā jau sešus gadus. Kolēģe darbā neatgriezās, tāpēc spaniels palika pie jaunās saimnieces. «Mūsu mājas ir Jelgavā, bet gandrīz visur, kur strādā muita, tur strādājam arī mēs – izbraucam uz muitas noliktavām, lidostā pārmeklējam bagāžas, esam bieži lielo kravas kuģu «inspektori». Izvērtējot muitas riskus, mums tiek dots uzdevums apmeklēt konkrētas vietas, un to arī darām. Ar suni esam devušies palīgā policijai, strādājuši cietumos. Pieredzes apmaiņā ik pa laikam esam Kurzemē un Latgalē. Tur gan ir savi muitas suņi, bet dalīties pieredzē un pabūt citviet kinologiem un suņiem ir nepieciešams, lai nepierod pie smaržām un vietām. Esam kā pelēkie kardināli, tikai neviens mūs īpaši nemana,» smej Inese.
Degunam bīstams darbs
Narkotikas tiek slēptas visdažādākajās vietās, pieredzējusi Inese. «Kafija ir vienkāršākais variants. Slēpj arī benzīnā, dīzeļdegvielā, iepakojumus apstrādā ar indīgām ķīmiskām un dažkārt pat ļoti kodīgām vielām. Reiz bija gadījums, ka neatļautās vielas uzgājām automašīnas bamperā, bet iepakojums bija apsmidzināts ar tādu vielu, ka suns, pieejot klāt, sāka šķaudīt, jo viela bija viņa veselībai bīstama,» atceras Inese. Kriminālās pasaules pārstāvju izdomai nav robežu, tādēļ nemitīgi jādomā, kā uzlabot tehnoloģijas un veidus, lai aizliegto vielu atrašana nekaitētu ne to meklētājam, ne sunim. «Narkotiku biznesā apgrozās liela nauda, un šiem cilvēkiem nekas cits nav vērtība, viņi nedomā par cilvēkiem, kur nu vēl par suņiem,» secina kinoloģe.
Darba mūžs sunim ir tik ilgs, cik viņš spēj strādāt. Suņi un kinologi ik gadu vairākas nedēļas tiek vērtēti eksāmenos – lai redzētu, kāda ir suņa paklausība, kādi meklēšanas rezultāti, kā dzīvnieks progresējis, kādas ir problēmas.
Dienesta sunim būtiskas nav tikai meklēšanas īpašības, svarīgi, lai viņš nebaidītos no cilvēkiem, trokšņiem, virsmām. «Piemēram, uz milzīga tankera 30 metru jākāpj pa kāpnēm – vācu aitu suns to nespētu aiz bailēm. Ja arī tas tiek līdz augšai, diezin vai būs ieinteresēts kaut ko meklēt, drīzāk stāvēs un trīcēs. Pepers savukārt pa šādām kāpnēm uzjož vienā momentā,» smej Inese.
VID rīcībā ir 37 darba suņi. Vairums no viņiem specializējušies narkotiku meklēšanā, vēl ir kontrabandas cigarešu meklētāji, daži suņi mācīti atrast banknotes. Kā zināms, šķērsot Latvijas robežu ar nedeklarētu naudas summu, kas lielāka par desmit tūkstošiem eiro, ir pretlikumīgi.
Suns jāprot «lasīt»
Pepers ir viens no labākajiem darba suņiem VID. Taču lielas lietas var paveikt tikai komandā – Pepers kopā ar saimnieci Inesi. Nav tā, ka suns aiziet pie somas un saka: te ir pieci grami, ņemiet! Kinologam suns jāprot «lasīt». Ieejot telpā, parasti jau pēc viņa uzvedības kinologs jūt – būs darbs vai ne. «Mēs skatāmies ar acīm, bet viņš meklē pēc smaržām. Suņa oža spēj filtrēt, piemēram, mēs saožam kafiju, bet viņš tai cauri spēj saost narkotikas. Bieži vien tie, kas pīpē marihuānu, mēdz slēpt to tabakā, jo cilvēka deguns narkotiku tajā nesaodīs, bet suņa gan,» stāsta Inese.
Samērā bieži Peperu ar saimnieci gadās redzēt «zaļajā koridorā» starptautiskajā lidostā «Rīga». Ir reisi, kuru pasažierus muitas darbinieki uzmana īpaši – tie lido no valstīm, kur ir daudz narkotiku lietotāju, un skaidrs, ka viņi visādos veidos tās cenšas ievest arī Latvijā. «Ir tādi, kas brīnās, ka mēs aizturam arī tos, pie kuriem atrasts vien grams aizliegtās vielas, jo tas esot tikai paša lietošanai. Taču Latvijā nav ļauts ievest un nesāt pat pusgramu narkotiku,» atgādina Inese.
Darbā suns ziņo par smaržām, kas nav raksturīgas konkrētai vietai. Pepers kā medību suns reaģē arī uz zvērādu izstrādājumiem, gliemežvākiem. Daudzi cenšas ievest jūras radījumus, čūskas, dažādus augus, specifiskus medikamentus un tamlīdzīgi. «Kādam pasažierim no Indonēzijas Pepers uzgāja piecas krokodilādas somiņas. Lai arī āda nebija tikko nodīrāta, bet jau pārvērsta izstrādājumā, suns vienalga to saoda. Citā gadījumā siera ritulī slēptas narkotikas, to iepakojums bija pamatīgi apbārstīts ar pipariem, bet suns tik un tā saoda tiem cauri.
Pepers speciālā suņu skolā nav gājis, viņu mācījusi un kopīgam darbam sagatavojusi Inese. Viņai ir juristes izglītība, iegūta zootehniķes profesija, bet kinologa prasmes apgūtas dažādos kursos. «Es labprāt iegūtu arī augstāko kinologa kvalifikāciju, diemžēl Latvijā tas nav iespējams,» atzīst Inese. «Sanācis, ka tas ir ne tikai mans darbs, bet arī hobijs un sirdslieta. Citi man saka: tu esi laimīga! Bet suns uzliek zināmus pienākumus, jo viņš ir dzīvs, to nevar izslēgt kā datoru un nolikt maliņā. Peperītim ir problēmas ar zobiņiem, braucam pie ārstiem. Suņi prasa uzmanību gluži tāpat kā bērni,» smaida kinoloģe. ◆
